Ceturtdiena, 21. novembris
Vārda dienas: Zeltīte, Andis

Vecpiebalgā rod līdzsvaru

Sarmīte Feldmane
07:52
22.09.2024
117
Pl Vec

Darāmā daudz. Jānis Roberts atradis līdzsvaru starp darbiem, ko dara. FOTO: Sarmīte Feldmane

“Daudz kur esmu pabijis un tagad atgriezies. Vecpiebalgā esmu mājās,” saka Jānis Roberts Krams. Pēc pamatskolas mācījās Valmierā, tad studēja un strādāja ārzemēs, bet pandēmijas laiks mudināja atgriezties.

“Sakrita vairāki faktori, bet mājsēdē vienatnē nebija viegli. Atgriežoties te bija tas, ko man pēc straujā dzīves ritma, intensīvā darba, vajadzēja. Un vēl -  latviešu valoda ikdienā. Tās bija brīnišķīgas pārmaiņas – nestrādāt pie datora, darīt kaut ko fizisku,” stāsta vecpiebaldzēns.     

Jānis Roberts vairākus gadus strādāja Šveices aģentūrā, kas nodarbojas ar ostas kuģu loģistiku. Vācijā viņš ieguva grādu loģistikā un ekonomikā. “Nebija jau tā, ka bija tikai darbs,” atsmej Jānis Roberts. Viņš aktīvi iesaistījās latviešu kopienā, dejoja deju kolektīvā, muzicēja. “Desmit gadu koncerts kolektīvam bija Siguldā, arī es piedalījos. Draugi, dejotāji, bijuši Vecpiebalgā,” pastāsta Jānis Roberts un uzsver, ka Šveices latviešu kopiena ir forši savējie. Viņš kopā ar domubiedriem arī muzicēja latviešu pasākumos. “Viss notika brīvā gaisotnē, to darījām paši sev, priekam. Iemācījos spēlēt arī bungas,” atklāj vecpiebaldzēns un piebilst, ka arī pēc atgriešanās muzicējis. Bijis pāris koncertu, bet, ja uzstājies Latvijā, tad par prieku pašam. Ja par koncertu maksā, ir citas prasības un atbildība. “Nepietiek laika, lai nopietni muzicētu. Priekam kompānijā    labprāt izvelku ģitāru no somas,” bilst Jānis Roberts.

Padzīvojis Vecpiebalgā, viņš kā brīvprātīgais devās uz Velsu, strādāja lauksaimniecībā. Kad atgriezās, saņēma piedāvājumu strādāt jauniešu centrā. “Tie bija divi interesanti gadi,” uzsver Jānis Roberts un piebilst, ka jauniešu vadītāju mācībās iepazinies ar Ketiju un kopš vasaras ir kopā.

Tagad vecpiebaldzēns strādā IT jomā. “Mans bonuss ir vācu valoda un, protams, iegūtās zināšanas, pieredze. Darba devējiem ir vienalga, vai strādāju Vecpiebalgā vai Rīgā birojā. Uzņēmums strādā ar vācu klientiem.

Attālinātais darbs ir tieši tas, ko neapzināti meklēju,” gandarīts par sakritībām un iespējām, saka Jānis Roberts.

Viņš vairākkārt uzsver, ka nedrīkst strādāt tikai pie datora, ir vajadzīgs līdzsvars ar citiem darbiem.

“Lauksaimniecība dod balansu biroja darbam.  Kad jārūpējas par dzīvnieku, citas domas ir prom,” pārliecināts vecpiebaldzēns. Viņš    audzē gaļas liellopus un bioloģiskās gaļas vistas un atzīst, ka pagaidām saimniekošana ir pašpietiekama. Tehnikumā arī paguvis iegūt lauksaimnieka izglītību, īsteno divus Eiropas Savienības atbalsta projektus. “Ekonomiskie rādītāji ir jāsasniedz. Pagaidām vairāk jāiegulda, nekā ir ieguvumi, bet gan jau ar laiku,” teic jaunais lauksaimnieks.  Iepriekšējās sezonās viņš dejoja jauniešu deju kolektīvā Ērgļos, bet šosezon domā piebiedroties    Vecpiebalgas vidējās paaudzes kolektīvam. “Gribējās vairāk iesaistīties Piebalgas biedrības darbībā, bet, kad notika dibināšana, biju ārzemēs. Noteikti iesaistīšos, esmu taču piebaldzēns,” saka Jānis Roberts un piebilst, ka vienmēr sarunās uzsver, ka ir laucinieks.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
101

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
17

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
18

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Forma izceļ sievišķību

15:32
13.11.2024
96
1

Lāčplēša dienā zemessargi visā Latvijā uz savām darbavietām devās formas tērpā. Tādējādi godinot Brīvības cīņu varoņus, kuri nosargāja mūsu valsti pirms vairāk nekā simts gadiem, un apliecinot šodienas valsts sargu vadmotīvu – mana Latvija, mana atbildība! Zemessardzes 27. kājnieku bataljonā Cēsīs militārās prasmes apgūst arī sievietes. Par to, kāda bija viņu motivācija, pievienojoties zemessargiem, un […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
10
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
4
1
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
18
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
20
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi