Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Mūzikai un pilsētai

Anna Kola, Sarmīte Feldmane
00:00
23.09.2024
187
Zale3

Vecais un jaunais pilsētas ainavā. Vidzemes koncertzāle “Cēsis”. Katrā gadalaikā ēka uzrunā ar citiem atspulgiem logos, kuros saklausāms, kā pukst tās sirds. FOTO: Sarmīte Feldmane

Koncertzāles “Cēsis” desmitās jubilejas gads izskan ar festivālu “Čello Cēsis”. Koncertzāles darbība gan devusi novada iedzīvotājiem augstvērtīgu kultūras dzīves pienesumu, gan piesaistījusi pilsētai kultūrtūristus.

“Esam nonākuši pie mūsu koncertzāles desmitgades jubilejas kulminācijas. Rīt atklāsim izstādi, kurā eksponēsim latviešu lielmeistaru Borisa Bērziņa un Georga Barkāna darbus no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas. Ar muzeju mums vienmēr bijusi izcila sadarbība,”    teic koncertzāles mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska. “Vakaru turpināsim ar svētku lielkoncertu. Ir divi mūsu festivāli, bez kuriem vairs nav iedomājams koncertzāles “Cēsis” vārds. Tas ir pavasarī notiekošais Pētera Vaska mūzikas aprīlis un nupat gaidāmais “Čello Cēsis”,” saka I.Zagorska un uzsver, ka festivāls ir veidots ar skatienu nākotnē. Desmitā festivāla jaunums ir starptautisks čellistu konkurss “Čello Cēsis”.    “Arī konkurss kļūs par ikgadēju tradīciju, kur satiksies jaunie čella spēles talanti. Tā esam arī paplašinājuši mūsu festivāla formātu ar zināmu skatienu tālāk nākotnē.”

I.Zagorska atzīst, ka desmitgade ir neliels posms koncert­zāles mūžā: “Ticam, ka koncert­zāle    pastāvēs vēl daudzas desmitgades, un    esam ielikuši tai drošu, stabilu pamatu. Sākums ir svarīgs, bet esmu pārliecināta, ka mūsu koncertzāle svinēs simto jubileju. Tas nozīmē, ka mūsu darbs līdz šim ir bijis un arvien ir profesionāls,    cilvēki, komanda, kas pie tā    strādājusi, ir nozares speciālisti , kas    spējuši vienu no valstī nozīmīgākajām koncertzālēm attīstīt, izveidot pamanāmu gan Latvijas, gan arī starptautiskā mērogā.”      

Līdz ar jauno koncertzāli būtiski mainījās ar Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas ikdiena. “Esam priecīgi būt daļa no koncertzāles ēkas,” ar gandarījumu saka direktors Vigo Račevskis un uzsver, ka audzēkņiem    tā ir nenovērtējama iespēja -    gan solo, gan kolektīvos uzstāties koncert­zālē. Protams, gribētos to darīt biežāk.    Mūzikas vidusskolas jaunajiem mūziķiem vairs nav jāpierāda, ka spēj piepildīt zāli gan ar kvalitatīvu mūziku, gan ieinteresētiem klausītājiem.

“Cēsu koncertzālē ir labākā akustika Latvijā. Neviena zāle nav tik jutīga kā šī. Tā piemērota ne tikai lieliem kolektīviem, bet arī solistiem un nelieliem ansambļiem,” vērtē V.Račevskis un piebilst, ka muzicēt tādā zālē ikvienam mūziķim ir sapnis. Pašam spilgtā atmiņā    “Kremerata Baltica” koncerts ar Gido Krēmeru. Tas bijis    akustiski un muzikāli izcils.

“Koncertzāles piedāvājums ir interesants. Diemžēl audzēkņi reti var atļauties nopirkt biļetes, kaut tās pieejamas arī par zemāku cenu. Taču jaunajiem mūziķiem ir svarīgi gan apmeklēt koncertus, gan pašiem uzstāties, apliecināt sevi, gūt pašapziņu,” pārdomās dalās V.Račevskis.

Cēsis vienmēr sevi dēvējušas par pilsētu, kurā mutuļo daudzveidīga kultūras dzīve.    Cēsu novada Uzņēmējdarbības un tūrisma aģentūras direktores vietniece Monta Bērzkalne uzsver, ka kopš atklāšanas    kon­cert­­zāle “Cēsis” kļuvusi par svarīgu kultūras pasākumu norises vietu ne tikai Cēsīs, novadā, bet arī visā Latvijā.

“Cēsu koncertzāle ir viena no Latvijas reģionālo koncertzāļu tīkla un piedāvā izcilas kultūras programmas, kuras pieejamas ikvienam. Sava loma arī    koncert­zāles atrašanās vietai – aptuveni simts kilometri no Rīgas, Vidzemes sirdī.    Tas ļauj piesaistīt ne tikai rīdziniekus, bet arī viesus no Igaunijas un citām kaimiņvalstīm. Pēdējos gados arvien vairāk cilvēku dodas baudīt augst­vērtīgus kultūras notikumus ārpus galvaspilsētas, atklājot jaunas vietas un iespaidus arī Cēsu novadā,” saka M.Bērzkalne. Viņa vērtē, ka Cēsu koncertzāle, būdama vismazākā reģionālā koncert­zāle, ar mājīgumu un augstās kvalitātes saturu ieinteresē to apmeklēt. Festivāls “Čello Cēsis” un “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” ir tikai daži no pasākumiem, kas ieguvuši starptautisku atpazīstamību.

Statistika liecina, ka pērn koncertzāli apmeklēja gandrīz simts tūkstoši cilvēku. “Tas pozitīvi ietekmē arī reģiona tūrisma nozares attīstību un sniedz būtisku atbalstu vietējiem uzņēmējiem, kuri piedāvā naktsmītnes,    kafejnīcas, restorānus un citus pakalpojumus,” vērtē M.Bērzkalne un uzsver, ka nacionālā reģionālo koncertzāļu tīkla izveide ir pat trīs reizes    palielinājusi kultūras pasākumu apmeklējumu Latvijā. Tas veicina arī to, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas dzīvot reģionos, nevis galvaspilsētā, tā palīdzot līdzsvarot reģionu attīstību, kā arī rīdziniekus apmeklēt kultūras notikumus ārpus galvaspilsētas.

“Nākamgad Cēsis nesīs Latvijas kultūras galvaspilsētas vārdu, kas vēl vairāk stiprinās pilsētas un tās koncertzāles nozīmi valsts kultūras kartē. Kultūras programmas uz novadu atvedīs cilvēkus, kuri novērtē to, kas ir Cēsīs, ko piedāvā pilsētas kultūras dzīve. Koncertzāle “Cēsis” turpina būt galvenais dzinējspēks gan Cēsu novada kultūras, gan reģiona attīstībā,” saka M.Bērzkalne.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
14

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
119

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
366
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
43

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
91

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
6
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi