Sestdiena, 12. aprīlis
Vārda dienas: Jūlijs, Ainis
weather-icon
+9° C, vējš 6.11 m/s, DR vēja virziens

Mūzikai un pilsētai

Anna Kola, Sarmīte Feldmane
00:00
23.09.2024
132
Zale3

Vecais un jaunais pilsētas ainavā. Vidzemes koncertzāle “Cēsis”. Katrā gadalaikā ēka uzrunā ar citiem atspulgiem logos, kuros saklausāms, kā pukst tās sirds. FOTO: Sarmīte Feldmane

Koncertzāles “Cēsis” desmitās jubilejas gads izskan ar festivālu “Čello Cēsis”. Koncertzāles darbība gan devusi novada iedzīvotājiem augstvērtīgu kultūras dzīves pienesumu, gan piesaistījusi pilsētai kultūrtūristus.

“Esam nonākuši pie mūsu koncertzāles desmitgades jubilejas kulminācijas. Rīt atklāsim izstādi, kurā eksponēsim latviešu lielmeistaru Borisa Bērziņa un Georga Barkāna darbus no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas. Ar muzeju mums vienmēr bijusi izcila sadarbība,”    teic koncertzāles mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska. “Vakaru turpināsim ar svētku lielkoncertu. Ir divi mūsu festivāli, bez kuriem vairs nav iedomājams koncertzāles “Cēsis” vārds. Tas ir pavasarī notiekošais Pētera Vaska mūzikas aprīlis un nupat gaidāmais “Čello Cēsis”,” saka I.Zagorska un uzsver, ka festivāls ir veidots ar skatienu nākotnē. Desmitā festivāla jaunums ir starptautisks čellistu konkurss “Čello Cēsis”.    “Arī konkurss kļūs par ikgadēju tradīciju, kur satiksies jaunie čella spēles talanti. Tā esam arī paplašinājuši mūsu festivāla formātu ar zināmu skatienu tālāk nākotnē.”

I.Zagorska atzīst, ka desmitgade ir neliels posms koncert­zāles mūžā: “Ticam, ka koncert­zāle    pastāvēs vēl daudzas desmitgades, un    esam ielikuši tai drošu, stabilu pamatu. Sākums ir svarīgs, bet esmu pārliecināta, ka mūsu koncertzāle svinēs simto jubileju. Tas nozīmē, ka mūsu darbs līdz šim ir bijis un arvien ir profesionāls,    cilvēki, komanda, kas pie tā    strādājusi, ir nozares speciālisti , kas    spējuši vienu no valstī nozīmīgākajām koncertzālēm attīstīt, izveidot pamanāmu gan Latvijas, gan arī starptautiskā mērogā.”      

Līdz ar jauno koncertzāli būtiski mainījās ar Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas ikdiena. “Esam priecīgi būt daļa no koncertzāles ēkas,” ar gandarījumu saka direktors Vigo Račevskis un uzsver, ka audzēkņiem    tā ir nenovērtējama iespēja -    gan solo, gan kolektīvos uzstāties koncert­zālē. Protams, gribētos to darīt biežāk.    Mūzikas vidusskolas jaunajiem mūziķiem vairs nav jāpierāda, ka spēj piepildīt zāli gan ar kvalitatīvu mūziku, gan ieinteresētiem klausītājiem.

“Cēsu koncertzālē ir labākā akustika Latvijā. Neviena zāle nav tik jutīga kā šī. Tā piemērota ne tikai lieliem kolektīviem, bet arī solistiem un nelieliem ansambļiem,” vērtē V.Račevskis un piebilst, ka muzicēt tādā zālē ikvienam mūziķim ir sapnis. Pašam spilgtā atmiņā    “Kremerata Baltica” koncerts ar Gido Krēmeru. Tas bijis    akustiski un muzikāli izcils.

“Koncertzāles piedāvājums ir interesants. Diemžēl audzēkņi reti var atļauties nopirkt biļetes, kaut tās pieejamas arī par zemāku cenu. Taču jaunajiem mūziķiem ir svarīgi gan apmeklēt koncertus, gan pašiem uzstāties, apliecināt sevi, gūt pašapziņu,” pārdomās dalās V.Račevskis.

Cēsis vienmēr sevi dēvējušas par pilsētu, kurā mutuļo daudzveidīga kultūras dzīve.    Cēsu novada Uzņēmējdarbības un tūrisma aģentūras direktores vietniece Monta Bērzkalne uzsver, ka kopš atklāšanas    kon­cert­­zāle “Cēsis” kļuvusi par svarīgu kultūras pasākumu norises vietu ne tikai Cēsīs, novadā, bet arī visā Latvijā.

“Cēsu koncertzāle ir viena no Latvijas reģionālo koncertzāļu tīkla un piedāvā izcilas kultūras programmas, kuras pieejamas ikvienam. Sava loma arī    koncert­zāles atrašanās vietai – aptuveni simts kilometri no Rīgas, Vidzemes sirdī.    Tas ļauj piesaistīt ne tikai rīdziniekus, bet arī viesus no Igaunijas un citām kaimiņvalstīm. Pēdējos gados arvien vairāk cilvēku dodas baudīt augst­vērtīgus kultūras notikumus ārpus galvaspilsētas, atklājot jaunas vietas un iespaidus arī Cēsu novadā,” saka M.Bērzkalne. Viņa vērtē, ka Cēsu koncertzāle, būdama vismazākā reģionālā koncert­zāle, ar mājīgumu un augstās kvalitātes saturu ieinteresē to apmeklēt. Festivāls “Čello Cēsis” un “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” ir tikai daži no pasākumiem, kas ieguvuši starptautisku atpazīstamību.

Statistika liecina, ka pērn koncertzāli apmeklēja gandrīz simts tūkstoši cilvēku. “Tas pozitīvi ietekmē arī reģiona tūrisma nozares attīstību un sniedz būtisku atbalstu vietējiem uzņēmējiem, kuri piedāvā naktsmītnes,    kafejnīcas, restorānus un citus pakalpojumus,” vērtē M.Bērzkalne un uzsver, ka nacionālā reģionālo koncertzāļu tīkla izveide ir pat trīs reizes    palielinājusi kultūras pasākumu apmeklējumu Latvijā. Tas veicina arī to, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas dzīvot reģionos, nevis galvaspilsētā, tā palīdzot līdzsvarot reģionu attīstību, kā arī rīdziniekus apmeklēt kultūras notikumus ārpus galvaspilsētas.

“Nākamgad Cēsis nesīs Latvijas kultūras galvaspilsētas vārdu, kas vēl vairāk stiprinās pilsētas un tās koncertzāles nozīmi valsts kultūras kartē. Kultūras programmas uz novadu atvedīs cilvēkus, kuri novērtē to, kas ir Cēsīs, ko piedāvā pilsētas kultūras dzīve. Koncertzāle “Cēsis” turpina būt galvenais dzinējspēks gan Cēsu novada kultūras, gan reģiona attīstībā,” saka M.Bērzkalne.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sievietes no Cēsīm aicinātas pieteikties bezmaksas programmā MI rīku apgūšanai

00:53
12.04.2025
30

Sievietes no Cēsu pilsētas un novada aicinātas pieteikties mācību programmā “Google AI Essentials”, kurā iespējams iegūt pamatzināšanas par mākslīgā intelekta (MI) darbību, tā pielietojumu un potenciālu dažādās nozarēs. Mācības organizē biedrība “Riga TechGirls” ar “Google.org” atbalstu. Bezmaksas programmas ietvaros dalībnieki varēs iepazīties ar MI pamatiem, tā pielietošanu ikdienā, kā arī mācīsies analizēt un risināt problēmas, […]

Pievelc pasauli tuvāk! VARAM aicina Cēsu novada iedzīvotājus pieteikties bezmaksas digitālo prasmju mācībām

00:51
12.04.2025
19

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar vairāk nekā 30 Latvijas pašvaldībām aicina iedzīvotājus pieteikties bezmaksas mācībām, lai attīstītu savas digitālās pašapkalpošanās prasmes un apgūtu dažādus e-pakalpojumus patstāvīgai lietošanai. Lai pieteiktos mācībām, ir jāaizpilda pašnovērtējuma zināšanu tests, kas palīdzēs noteikt visatbilstošāko mācību līmeni, un jāpiesakās vēlamajam mācību līmenim konkrētā mācību vietā. To var […]

Kaķīša atvestās balvas jāredz

00:00
12.04.2025
25

Vēl šodien (11.04.) koncertzālē “Cēsis” ikviens var apskatīt animācijas filmas “Straume” iegūtās trīs prestižākās godalgas: Eiropas Kinoakadēmijas balvu, Holivudas ārzemju preses piešķirto “Zelta globusu” un Amerikas Kinoakadēmijas balvu “Oskars”. Otrdien pie kinozāles durvīm veidojās neliela rinda. Interesenti nesteidzīgi kāpa lejup pa kāpnēm, lai apskatītu Latvijas lepnumus, kā zelta statuetes nosauca vairāki apmeklētāji. “Tādu brīnumu redzēt. […]

Rīgas ielā Cēsīs ar atklātu liesmu dega divstāvu ēka

10:24
11.04.2025
4960

Šonakt plkst. 2.56 VUGD saņēma izsaukumu uz Rīgas ielu Cēsīs, kur ar atklātu liesmu dega divstāvu neapdzīvota ķieģeļu ēka 300 m2 platībā, kas piebūvēta trīsstāvu dzīvojamai mājai. Pirms VUGD ierašanās no trīsstāvu dzīvojamās ēkas evakuējās pieci cilvēki, bet vēl vienu evakuēja ugunsdzēsēji glābēji. Plkst. 5.52 ugunsgrēks ierobežots un šobrīd turpinās dzēšanas darbi.

Uz laiku daļēji aptur "Straupes" ar rokām iepakoto produktu fasēšanas līniju darbiniekiem atklātās E.coli infekcijas dēļ

10:02
11.04.2025
82

Uz laiku daļēji apturēta piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Straupe” darbība, vairākiem uzņēmuma darbiniekiem konstatējot E. coli infekciju, šodien preses konferencē informēja Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis. Apturēta uzņēmuma fasēšanas līnija, kurā produkti manuāli tika pildīti atkārtoti izmantojamos traukos. PVD pieņēmis lēmumu uz laiku apturēt šo produktu līniju un iesaka to nelietot uzturā. Tie varētu […]

Nostāties kora priekšā, pacelt rokas. Un skan dziesma

00:00
11.04.2025
108

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas 4.kursa diriģēšanas programmas audzēknis Ulvis Krieviņš kļuvis par Imanta Kokara 5.Starptautiskā jauno kordiriģentu konkursa laureātu un  3.starptautiskajā Jono Aleksona jauno kordiriģentu konkursā Viļņā novērtēts kā trešais labākais.  Viņš arī ieguva speciālo balvu par vislabāk interpretēto lietuviešu dziesmu korim. Jaunajam diriģentam un pedagoģei Ivetai Lapiņai ceļš uz konkursu bijis nopietna darba rezultāts. […]

Tautas balss

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
6
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
15
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Vietējie jāatbalsta

09:19
07.04.2025
36
1
Seniore no Cēsīm raksta:

“Uzzināju par streiku Cēsu tirgū. Tas nav normāli, ka vietējiem tirgotājiem, ražotājiem tā jārīkojas. Tieši viņiem tirgū būtu jārada paši labākie apstākļi. Tirgus nav lielveikals, kur katram, kas kaut ko pārdod, prasa lielu nomu. Mūsu uzņēmēji taču jāatbalsta,” sacīja seniore no Cēsīm.

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
38
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
30
5
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Sludinājumi