Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Par dzīvi tur, kur cilvēki mazāk steidzas

Anna Kola
16:12
19.09.2024
37
1 Anna Domas Copy 150x150.jpg

Klāt septembra vidus. Šogad gan šķiet, ka rudens aizkavējies – neierasti vasarīgais laiks mazliet jauc galvu tiem, kam no jauna atsākušās mācības vai darbs izglītības nozarē. Nu jau kādu laiku par savu dzīves­vietu saucu vienu no Rietum­eiropas lielajām pilsētām, un, šeit esot, lieku reizi nākas pārdomāt mūsu valsts un tai līdzīgo tautu mentalitāti. Jau iepriekš esmu ar “ Druvas” lasītājiem dalījusies savā pieredzē par dzīvi citviet – Eiropas Rietumu daļā. Tolaik uzskatāmi varēju vērot, cik krasi, cik patiešām lielā mērā rietumvalstu ļaužu dzīves ikdienas ritums, sociālās un uzvedības normas atšķiras no pie mums ierastajām. Arī šobrīd, atkal esot prom citā zemē, raugos uz cilvēkiem šeit un prātoju, cik vēl ilgi bijušajās ar Padomju Savienību saistītajās valstīs dominēs šie paradumi, ieradumi, aizdomu pilnie skatieni vai, gluži pretēji, ar pat nesaudzīgu un nepieklājīgu interesi veltītie skatieni citam uz citu. Šobrīd, esot Beļģijā, kārtējo reizi nākas atzīt, ka tā nudien ir trauma paaudžu paaudzēs – tas, ko tik daudzām valstīm, tautām, cilvēku grupām nodarīja šīs vēstures lappuses un to galvenie darboņi. Prieks vērot vecā gada gājuma ļaudis šeit, kas arvien aktīvi dodas savās gaitās gan pilsētas ielās, gan sabiedriskajā transportā un citviet. Vēl lielāks prieks vērot jauno paaudzi un tajā par absolūtu pamatvērtību ieaudzināto cieņu pret cilvēkiem gados, sievietēm ar maziem bērniem, invalīdiem. Teju katrā braucienā ar sabiedrisko transportu ir kāds pusaudzis, gados jauns cilvēks, kas pieceļas no savas sēdvietas, lai palaistu apsēsties kādu senioru vai pat tumšādainu māmiņu ar mazu, bubinošu bērnu uz rokām. Arī autobraucējiem šeit savā starpā, šķiet, ir vārdos neizteikta vienošanās – vienam otru palaist, respektēt, rēķināties ar katru satiksmes dalībnieku, jā, arī steidzīgiem riteņbraucējiem, kurus pilnīgi visur nākas palaist. Tāda vienkārša, pašsaprotama sabiedriska cieņa pret līdzcilvēkiem. Tā, protams, prasa kaut no katra paša – ziedot pāris minūšu sava laika, lai lēnāk pabrauktu aiz velosipēdista ar bērnu vai piestātu ceļa vidū, lai izlaistu auto, kas izgriežas no sava pagalma piebraucamā ceļa. Mazi dzīves sīkumi, bet tie tik ļoti maina ikdienas sadzīvi, un tik ļoti gribētos līdzīgu savstarpēju cieņu un izpratni redzēt arī pie mums. Neviens šeit nesteidzas tā, it kā dienai piepeši kāds būtu noņēmis pāris stundas vai dzīvi uzlicis uz nekam nevajadzīga paātrinājuma. Cilvēki dzīvo mierīgāk. Kāds sacīs – tas jau tādēļ, ka “ dzīvo labāk” nekā mēs. Iespējams, jā. Tomēr ticu, ka viss ir viena liela mijiedarbība – kamēr nepratīsim tikt pāri savām vēstures sarkanajām lappusēm, neticībai citam pret citu, kamēr necentīsimies no pasaules paņemt visu to labo, ko varam, kamēr cits citu neuzskatīsim par līdzvērtīgiem savas pilsētas, valsts, pasaules daļas locekļiem, kamēr vien uz visiem raudzīsimies ar aizdomām, skaudību, nenovīdību, tikmēr diezin vai izdosies jebkad “ dzīvot labāk” – dzīvot tā, kā viņi, tie nesteidzīgie ļaudis, Rietumos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
12

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
16

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
24

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
33

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
28

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi