Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Miera skrējiens cauri novadam

Sarmīte Feldmane
00:00
18.09.2024
111
Skrejiens

Miera lāpas uguns. Miera skrējiena dalībnieki Vecpiebalgā pie vidusskolas. FOTO: Sarmīte Feldmane

Pirmdienas rīts Vecpie­balgas vidusskolā sākās ar pulcēšanos pagalmā. Te tika sveikti Miera skrējiena dalībnieki. Uzsākuši ceļu Nor­vēģijā, viņi cauri Latvijai skrien uz Lietuvu, tad Mol­dovu un Ungāriju. Tas ir tikai viens pasaules Miera skrējiena maršruts.

“Tā ir garākā stafete pasaulē, kas veltīta mieram un sadraudzībai. 1987.gadā to izveidoja filosofs, sportists, mūziķis un UNESCO miera prēmijas laureāts Šrī Činmojs. Viņš pasauli redzēja kā vienu ģimeni. Viņš ticēja, ka skriešana ir vienkāršs, bet iedarbīgs instruments miera kultūras popularizēšanā. Skriešana saved kopā cilvēkus,” stāsta Miera skrējiena dalībnieks no Īrijas Sandenans Magī.

No Rūjienas izskrienot cauri Valmierai, Liepai, svētdien Vecpiebalgā ieradās 21 skrējiena dalībnieks no Īrijas, Jaunzēlandes, Igaunijas, Aus­trā­lijas, Rumānijas, Meksikas, Uzbekistānas, Skotijas, Vā­cijas, Horvātijas un Latvijas. Skrējēji kā miera simbolu nes lāpu. Gadu gaitā tā pabijusi 150 valstīs un vairākas reizes apceļojusi pasauli. “Mēs nesam vēsti, ka visi esam viena liela ģimene, mēs varam spert soli miera virzienā. Kad no viena ciema, vienas pilsētas vai valsts dodamies uz nākamo, lāpu nododam tālāk. Skrienot brīžam ir vieglāk, brīžam grūtāk, noskaņojamies mērķim,” bilst S.Magī un uzsver, ka Latvijā cilvēki ir laipni, atvērti.

Vecpiebalgas skolas saime viesus sagaidīja ar skolas himnu. Direktore Ilona Strelkova, uzrunājot savējos un viesus, atgādināja, ka Miera skrējiens ir skrējiens no sirds uz sirdi, jo, nododot miera lāpu no rokas rokā, no savas valsts kaimiņu valstij, tiek nodotas labās domas un labā griba. “Tā mēs apliecinām, ka vēlamies dzīvot saskaņā un mierā ar kaimiņu zemēm, mēs vienojamies kopīgajā sapnī par vienotu un mierpilnu pasauli,” sacīja I.Strelkova. Kopā dziedāta, īpaši izskanēja Miera skrējiena himna.

“Iztēlojos, ka katrs solis, ko veicu, kā puķe uzzied mieram. Arī Šrī Činmojs teica, ka iztēle jau ir kā realitāte,” saka Roksana Magdiči no Rumānijas un tāpat pārējie    20 skrējēji, no kuriem puse ir no citām valstīm, izteica prieku par Latviju.

“Katra tikšanās ir emocijām bagāta,” uzsvēra Miera skrējiena Latvijas posma koordinatore Baiba Mennika. Viņa pastāstīja, ka Latvijā silti sagaidīti uz robežas, tad piestājuši Valmierā, Sv.Sīmaņa baznīcā. Liels prieks bijis par liepēniešiem, kuru pulciņš sagaidīja un pievienojās.

Baiba Miera skrējienā piedalās no pirmās reizes – 1993.gada. Kopš tā laika Latvija šajā labas gribas akcijā ir piedalījusies piecpadsmit reizes, izskrienot cauri daudziem novadiem un viesojoties visās lielākajās Latvijas pilsētās.

“Tās ir sajūtas. Skrien cauri Rucavai, Cēsīm, Piebalgai, un lāpa vieno cilvēkus. Ir tādi, kuri ik reizi pievienojas, jo grib būt komandā, kurā valda    vienotība un miers. Skrējiens savieno paaudzes, dažādu profesiju pārstāvjus. Novadu vadītāji sagaida uz robežas, viņiem svarīgi būt skrējienā, atgādināt, ka miers nav pašsaprotams. Katrs, kurš rokās paņem lāpu un noskrien kaut vismazāko gabaliņu, jūtas vienots ar citiem pasaulē, viņš runā miera valodā,” pārdomās dalās B.Mennika un piebilst, ka laukos satiktajos cilvēkos jūtams miers, pilsētās tas ir sašķobījies.    “Pērn komandā    skrēja divas ukrainietes. Daudz runājām par mieru. Viņas bija neizpratnē, kā tas var būt, ka    Ukrainā ir karš, bet Latvijā miers, kādreiz mūs saistīja kopīga vēsture. Stāstīju viņām Latvijas vēsturi, par    neatkarības iegūšanu un atgūšanu. Viņas skrēja par mieru savā zemē,” stāsta Miera skrējiena Latvijas posma koordinatore.     

Pēc vakarrīta svinīgā pasākuma visa skolas saime devās uz stadionu un kopā ar Miera skrējiena dalībniekiem veica vienu apli, bet 30 jaunie biatlonisti un slēpotāji    kopā ar pagasta sporta organizatoru Tomu Praulīti turpināja skrējienu līdz Inešiem. Tad novēlēja citiem skrējējiem laimīgu ceļu līdz Ērgļiem, Pļaviņām, Jēkabpilij, Aknīstei, un tad jau miera lāpu pārņems lietuvieši. Tomam šis bija trešais Miera skrējiens, kura ceļš vijas cauri Vecpiebalgai, un tad viņš uzņemas rūpes, lai dalībnieki te justos labi. Skrējiena dalībnieki vecpiebaldzēnam pasniedza medaļu “Lāpnesis 2024” par sirds darbu un aktīva dzīvesveida popularizēšanu sabiedrībā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
17

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
120

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
378
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
44

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
92

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
63

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
7
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi