Trešdiena, 18. septembris
Vārda dienas: Liesma, Elita, Alita
giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom casibom giriş

Miera skrējiens cauri novadam

Sarmīte Feldmane
00:00
18.09.2024
31
Skrejiens

Miera lāpas uguns. Miera skrējiena dalībnieki Vecpiebalgā pie vidusskolas. FOTO: Sarmīte Feldmane

Pirmdienas rīts Vecpie­balgas vidusskolā sākās ar pulcēšanos pagalmā. Te tika sveikti Miera skrējiena dalībnieki. Uzsākuši ceļu Nor­vēģijā, viņi cauri Latvijai skrien uz Lietuvu, tad Mol­dovu un Ungāriju. Tas ir tikai viens pasaules Miera skrējiena maršruts.

“Tā ir garākā stafete pasaulē, kas veltīta mieram un sadraudzībai. 1987.gadā to izveidoja filosofs, sportists, mūziķis un UNESCO miera prēmijas laureāts Šrī Činmojs. Viņš pasauli redzēja kā vienu ģimeni. Viņš ticēja, ka skriešana ir vienkāršs, bet iedarbīgs instruments miera kultūras popularizēšanā. Skriešana saved kopā cilvēkus,” stāsta Miera skrējiena dalībnieks no Īrijas Sandenans Magī.

No Rūjienas izskrienot cauri Valmierai, Liepai, svētdien Vecpiebalgā ieradās 21 skrējiena dalībnieks no Īrijas, Jaunzēlandes, Igaunijas, Aus­trā­lijas, Rumānijas, Meksikas, Uzbekistānas, Skotijas, Vā­cijas, Horvātijas un Latvijas. Skrējēji kā miera simbolu nes lāpu. Gadu gaitā tā pabijusi 150 valstīs un vairākas reizes apceļojusi pasauli. “Mēs nesam vēsti, ka visi esam viena liela ģimene, mēs varam spert soli miera virzienā. Kad no viena ciema, vienas pilsētas vai valsts dodamies uz nākamo, lāpu nododam tālāk. Skrienot brīžam ir vieglāk, brīžam grūtāk, noskaņojamies mērķim,” bilst S.Magī un uzsver, ka Latvijā cilvēki ir laipni, atvērti.

Vecpiebalgas skolas saime viesus sagaidīja ar skolas himnu. Direktore Ilona Strelkova, uzrunājot savējos un viesus, atgādināja, ka Miera skrējiens ir skrējiens no sirds uz sirdi, jo, nododot miera lāpu no rokas rokā, no savas valsts kaimiņu valstij, tiek nodotas labās domas un labā griba. “Tā mēs apliecinām, ka vēlamies dzīvot saskaņā un mierā ar kaimiņu zemēm, mēs vienojamies kopīgajā sapnī par vienotu un mierpilnu pasauli,” sacīja I.Strelkova. Kopā dziedāta, īpaši izskanēja Miera skrējiena himna.

“Iztēlojos, ka katrs solis, ko veicu, kā puķe uzzied mieram. Arī Šrī Činmojs teica, ka iztēle jau ir kā realitāte,” saka Roksana Magdiči no Rumānijas un tāpat pārējie    20 skrējēji, no kuriem puse ir no citām valstīm, izteica prieku par Latviju.

“Katra tikšanās ir emocijām bagāta,” uzsvēra Miera skrējiena Latvijas posma koordinatore Baiba Mennika. Viņa pastāstīja, ka Latvijā silti sagaidīti uz robežas, tad piestājuši Valmierā, Sv.Sīmaņa baznīcā. Liels prieks bijis par liepēniešiem, kuru pulciņš sagaidīja un pievienojās.

Baiba Miera skrējienā piedalās no pirmās reizes – 1993.gada. Kopš tā laika Latvija šajā labas gribas akcijā ir piedalījusies piecpadsmit reizes, izskrienot cauri daudziem novadiem un viesojoties visās lielākajās Latvijas pilsētās.

“Tās ir sajūtas. Skrien cauri Rucavai, Cēsīm, Piebalgai, un lāpa vieno cilvēkus. Ir tādi, kuri ik reizi pievienojas, jo grib būt komandā, kurā valda    vienotība un miers. Skrējiens savieno paaudzes, dažādu profesiju pārstāvjus. Novadu vadītāji sagaida uz robežas, viņiem svarīgi būt skrējienā, atgādināt, ka miers nav pašsaprotams. Katrs, kurš rokās paņem lāpu un noskrien kaut vismazāko gabaliņu, jūtas vienots ar citiem pasaulē, viņš runā miera valodā,” pārdomās dalās B.Mennika un piebilst, ka laukos satiktajos cilvēkos jūtams miers, pilsētās tas ir sašķobījies.    “Pērn komandā    skrēja divas ukrainietes. Daudz runājām par mieru. Viņas bija neizpratnē, kā tas var būt, ka    Ukrainā ir karš, bet Latvijā miers, kādreiz mūs saistīja kopīga vēsture. Stāstīju viņām Latvijas vēsturi, par    neatkarības iegūšanu un atgūšanu. Viņas skrēja par mieru savā zemē,” stāsta Miera skrējiena Latvijas posma koordinatore.     

Pēc vakarrīta svinīgā pasākuma visa skolas saime devās uz stadionu un kopā ar Miera skrējiena dalībniekiem veica vienu apli, bet 30 jaunie biatlonisti un slēpotāji    kopā ar pagasta sporta organizatoru Tomu Praulīti turpināja skrējienu līdz Inešiem. Tad novēlēja citiem skrējējiem laimīgu ceļu līdz Ērgļiem, Pļaviņām, Jēkabpilij, Aknīstei, un tad jau miera lāpu pārņems lietuvieši. Tomam šis bija trešais Miera skrējiens, kura ceļš vijas cauri Vecpiebalgai, un tad viņš uzņemas rūpes, lai dalībnieki te justos labi. Skrējiena dalībnieki vecpiebaldzēnam pasniedza medaļu “Lāpnesis 2024” par sirds darbu un aktīva dzīvesveida popularizēšanu sabiedrībā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

“Rakšos” virmo Marokas garšas

00:00
17.09.2024
50

Kamieļu parkā “Rakši”, tepat Cēsu novada Drabešu pagastā, augustā divas dienas varēja baudīt neparastu atmosfēru un Marokas bagātīgās virtuves ēdienus pirmajā Marokas street food festivālā. “Vēlējāmies radīt šo pirmo Marokas ielu ēdienu festivālu, lai vairāk cilvēkiem parādītu šīs valsts neatkārtojamo ēdienkarti, garšas, smaržas un ievestu ikvienu Marakešas ieliņu virmojošajās sajūtās. Šie ēdieni lielākoties tiek gatavoti uz […]

Aktīva vasara un prātīgi iesācies rudens

00:00
16.09.2024
55

Jaunā mācību gada pirmajā nedēļā Cēsu novadā skolu tuvumā dežurēja pašvaldības policijas darbinieki. Tā ir laba un droša tradīcija, jo kārtības sargu klātbūtne rada disciplinējošu un nomierinošu efektu, un skolas laiks sācies bez incidentiem. Par to, kāda pašvaldības policijas darbiniekiem bija aizvadītā vasara,un aktualitātēm sabiedriskās kārtības uzturēšanā rudenī stāsta Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Guntars […]

Multiplās sklerozes biedrība svin Senioru dienu kā izbraukuma svētkus

00:00
15.09.2024
44

Sabiedriskā labuma biedrība “MSs Cēsis” organizēja izzinošu braucienu senioriem un cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām. “Pateicoties Cēsu novada domes atbalstam autobusa izmaksām, radām iespēju svinēt Senioru dienu kā izbraukuma svētkus. Cilvēki ar pārvietošanās grūtībām nevar izmantot tūrisma firmu organizētus pasākumus, arī individuāli viņiem sarežģīti doties kur tālāk. Mūsu rīkotajā izbraukumā izveidota piemērota vide,” teic “MSs Cēsis” […]

Kad dzejas vārdi uzrunā

00:00
14.09.2024
132

Ar dziesmu “Cēsīm”, kurai vārdus sarakstījusi Lauma Daugiša, ieskanējās vietējā komponista Jura Krūzes autorvakars Cēsu Centrālajā bibliotēkā. Bibliotēkas radošā komanda sadarbībā    ar komponistu piedāvāja programmu “Uz melnbaltiem taustiņiem dzejoļi skan…”. Tas bija gan koncerts, gan dzejas lasījumi, kuros varēja iepazīt Cēsu puses un Latvijā pazīstamu dzejnieku dzejoļus, gan dzirdēt dziesmas ar viņu vārdiem. Bibliotekāres […]

Zelta medaļa starptautiskā pārtikas konkursā

00:00
13.09.2024
44

Rīgā, Ķīpsalā, aizvadītās nedēļas nogalē norisinājās Baltijas lielākā pārtikas industrijas izstāde “Riga Food 2024”. Otro reizi tajā notika starptautisks pārtikas kvalitātes konkurss “The Baltic Taste Award 2024”. Augstu starptautiskas profesionāļu žūrijas vērtējumu tajā saņēma gardēžiem labi zināmā Vaives pagasta zemnieku saimniecība    “Kalna Paltes”.    Vaivēniešu bazilika pesto, kas gatavots pēc tradicionālas itāļu receptes parauga […]

Uz sarunu par velonovietnēm atnāk maz cēsnieku, bet ieteikumi vērtīgi

00:00
12.09.2024
55

Šīs vasaras laikā trīs apkaimju iedzīvotāji – Līvu, Priekuļu un Cēsu – varējuši izteikt savus ierosinājumus veloinfrastruktūras pilnveidošanai un uzklausīt Cēsu novada pašvaldības speciālistu stāstīto par iespējām uzlabot situāciju. Pašvaldība piedalās starptautiskā projektā, kurā paredzēts arī izveidot vairākus infrastruktūras objektus riteņbraucēju vajadzībām, tajā skaitā slēgtas velonovietnes. Par to, kā noritēja sarunas ar Līvu un Priekuļu […]

Tautas balss

Planēta uzsilst

16:16
17.09.2024
11
1
Bioloģiskās saimniekošanas piekritējs raksta:

“Tagad, ka Čehijā un kaimiņu valstīs lielie plūdi, tajos iet bojā pat cilvēki, laikam neviens vairs neteiks, ka sasilšana ir izdomāta problēma. Vajadzīga aizvien ātrāka rīcība, arī lauksaimniekiem vairāk jādomā, kā strādāt, jābūt videi draudzīgākiem. Zemnieki nemaz tik slikti nedzīvo, kā reizēm izklausās, taču viņiem arī vajadzētu būt ieinteresētiem, lai klimata pārmaiņas nepārņem visu,” atzina […]

Pasts kļūst aizvien tālāks

16:16
17.09.2024
19
O. raksta:

“Žēl gan, ka Cēsīs, “Solo” veikalā, vairs nebūs pas­ta nodaļas. Tur vienmēr raiti apkalpoja, nekad nebija jāstāv garās rindās. Droši vien jau Latvijas pastam izmaksā dārgi uzturēt nodaļas, bet ir reizes, kad cilvēkiem tās ļoti vajadzīgas. Un tad, ja nākas uz pakalpojumu gaidīt pusstundu, stundu, iedzīvotāji izvēlas kādu citu iespēju, kuru Latvijā netrūkst. Tā pasts […]

Mazās un lielās algas

16:15
17.09.2024
15
Seniore raksta:

“Kad dzirdu, ka radiopārraidē eksperti runā par algu lielumu Latvijā, man gandrīz šoks. Izrādās, par mazām un vidējām algām uzskata visas, kas ir līdz četriem tūkstošiem eiro. Vai tad tiešām Latvijā daudziem darba samaksa pārsniedz četrus tūkstošus eiro? Man tas šķiet ļoti neparasti. Tad jau lielu algu saņem pavisam maz cilvēku, jo nepazīstu nevienu, kam […]

Siltums jauks. Cik maksās apkure

16:14
17.09.2024
15
Lasītāja raksta:

“Atceros rudeņus, kad šajā laikā jau vajadzēja sildīt dzīvokli. Tagad silts un jauks, var pat pa nakti turēt vaļā logu. Tikai atkal cita doma – vai tad, ja siltuma ražotājiem būs mazāki ienākumi, jo sezona īsāka, nepalielināsies apkures cena? Iznāk tāds apburtais loks, no vienas puses, vari ietaupīt, no otras, iespējams, siltuma cena būs augstāka,” […]

Neatstāt mežā atkritumus

11:25
13.09.2024
18
Meža saim­niece raksta:

“Man nav žēl, ka manā mežā nāk sēņotāji, nekad neesmu domājusi kādu raidīt prom, taču vienu gan gribu lūgt -lai neatstāj atkritumus. Zemē nomet gan dažādu ēdienu iepakojumus, gan cigarešu izsmēķus,” sacīja piepilsētas meža saim­niece.

Sludinājumi