Ir pagājusi gandrīz nedēļa, kopš Krievijas militārais drons no Baltkrievijas teritorijas ielidoja Latvijā, kādu laiciņu lidoja mūsu teritorijā un tad nokrita Rēzeknes novadā.
Izrādījās, uz tā bijusi sprāgstviela, bet laimīgā kārtā tā neuzsprāga, neviens necieta un to vēlāk deaktivizēja, vienkārši sakot, uzspridzināja.
Šis incidents ir radījis daudz jautājumu. Skaidrs arī, ka vairāki no tiem skar informāciju, kas ir valsts noslēpums, tādēļ konkrētas atbildes nevar saņemt. Tomēr ir divi jautājumi, uz kuriem ir jāatbild, ja valsts nevēlas, lai uzticēšanās tās institūcijām samazinātos, bet spriedze sabiedrībā pieaugtu. Protams, nedēļas laikā atbilžu bijis daudz, bet tās lielāko tiesu ir bijušas runas par procedūrām, kārtību un par to, kas tiek pētīts un domāts, vai viss izdarīts pareizi un vai kaut ko vajadzētu mainīt procedūru kārtībā. Laikam jau lieki pat teikt, ka Latvijas iedzīvotājus tādas aptuvenas runas par “procedūrām” un “lēmumiem” kaitina un uzticēšanos nevairo. Kaut kādu skaidrību viesa vien trešdienas, 11. septembra, LTV raidījums “Kas notiek Latvijā?”. Tā vadītājam Jānim Domburam nācās tincināt un atkārtot jautājumus ne reizi vien, līdz tika saņemtas atbildes, kuras viesa zināmu skaidrību.
Tātad pirmais lielais jautājums ar daudziem papildu jautājumiem ir, kāpēc nekas netika darīts, redzot, ka no Krievijas vasaļvalsts Baltkrievijas ielido drons un pārkāpj NATO ārējo robežu? Kādēļ tiek runāts, ka mūsu robežas tiek sargātas, kādēļ drons uzreiz netika notriekts? Bet ja nu tas būtu nokritis apdzīvotā vietā un uzsprādzis un cilvēki būtu gājuši bojā? Atbilde, izrādās, arī nav vienkārša un pasakāma vienā teikumā. Vispirms gan jāteic, ka Krievijas militārā drona ielidošana Latvijas teritorijā, visticamāk, ir ar nolūku noskaidrot, kāda būs Latvijas un NATO reakcija. Taču iespējams arī, ka tas noticis tehniskas kļūdas dēļ. Ukrainas militārie eksperti uzskata, ka tas noticis ar nolūku saprast, ko Latvija darīs, ja tās teritorijā ielido agresorvalsts militārs objekts.
Izrādās, uzreiz noteikt, vai robežu šķērsojis putnu bars, drons, deltaplāns vai maza lidmašīna, nav iespējams, jo radiolokācijas signāls vēsta par objektu, kas šķērsojis robežu, bet to nevizualizē jeb neparāda kā fotogrāfiju. To, ka tas ir drons, nosaka pēc lidojuma trajektorijas un vēl vairākām pazīmēm. Pacelt gaisā NATO lidmašīnas šādā gadījumā, izrādās, arī nav lielas jēgas, jo tās ir tik ātras, ka dronu var pat nepamanīt un tādēļ arī notriekt to nevar. Analizējot lidojuma trajektoriju, esot bijis skaidrs, ka tas nav bijis izlūkdrons un ka tam diez vai bijis uzdevums uzbrukt. Šajā situācijā Latvijas bruņotie spēki rīkojušies pareizi, sākot rīcības saskaņošanas procedūru ar ministriju un NATO, jo esošā kārtība paredz, ka tādos gadījumos nevis uzreiz jārīkojas, bet jāziņo tālāk. Uz jautājumu, kāpēc tomēr dronu uzreiz nevarēja notriekt, atbilde bija vienkārša un skaidra: Latvijā nav karastāvokļa un miera laikos kārtība ir pavisam cita. Manuprāt, armiju tiešām nevar vainot, jo tā rīkojas, stingri ievērojot noteikto kārtību. Tiesa gan, neatbildēts palika jautājums par to, vai drons nevarēja pats nokrist un uzsprāgt apdzīvotā vietā?
Atbildes īsti nebija arī uz otro jautājumu – kāpēc netika brīdinātas pašvaldības, virs kurām vai kuru virzienā drons lidoja. Cilvēki parasti ar interesi lūkojas uz dažādiem lidojošiem objektiem un neslēpjas. Šajā gadījumā pareizāk būtu bijis, ja cilvēki atrastu jel kādu aizsegu – ja drons krīt un uzsprāgst, tad no šķembām var pasargāt arī mājas mūris. Mums joprojām nav ātrās apziņošanas mehānisma, un ministrijas amatpersonas, kuras varēja dot rīkojumu informēt Latgales iedzīvotājus kaut pa radio un ievietot informāciju internetā, to nedarīja.
Protams, ministrijas un armija lems un analizēs, bet raidījumā jau izskanēja, ka mums, pirmkārt, vajadzīgas iekārtas, kuras uzreiz var vizualizēt robežu šķērsojušo objektu. Otrkārt, ir vajadzīgas iekārtas, ar kurām to var notriekt, un, treškārt, tiešām ir jāmaina procedūras jeb kārtība, kādā tādos gadījumos jārīkojas gan bruņotajiem spēkiem, gan Aizsardzības, gan Iekšlietu ministrijas vadībai. Acīmredzot arī NATO ir jāmainās un jāuzlabo savas procedūras. Galu galā Latvijas robeža ir ne tikai NATO, bet arī Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, te ir vajadzīgi papildu ieguldījumi tās aizsardzībai.
Incidents ar dronu ir atklājis aizsardzības vājās vietas. Labi, ka tas notika miera laikos bez upuriem un izpostītām mājām. Tagad ir iespējas labot kļūdas un aizlāpīt caurumus procedūrās. Nav saprotams, kāpēc atbildes par to, kas, kā un kāpēc noticis, nepārkāpjot valsts noslēpuma statusu, varēja noskaidrot tikai žurnālists LTV raidījumā, tincinot un tincinot līdz apnikumam. Komunikācijas jeb normālas saziņas ar iedzīvotājiem joprojām nav. Kad būs?
Komentāri