Bites ik pa laikam sarūpē Madarai kādu pārsteigumu. Tā šovasar vienā kārē tās bija rūpīgi iebalzamējušas prāvu gliemezi!
Medus dienās, kas ar devīzi “Dabas spēks, karotē medus” visā Latvijā norisinājās augusta nogalē, interesentus uz savu dravu aicināja arī biškopji Madara un Rihards Zusteri. Nītaures “Lejas Tēviņēnos” viņiem ir vairāk nekā deviņdesmit saimes un darba pilnas rokas.
Saimniecība sadarbībā ar instrumentālās apsēklošanas speciālisti Agnesi Smilgu – Spalviņu nodarbojas ar bišu māšu selekciju un audzēšanu, mākslīgo šūnu ražošanu no bišu vaska un arī medus un ziedputekšņu ievākšanu.
Par atgriešanos Nītaurē un pievēršanos bitēm stāsta Madara Zustere.
-Tas bija garš un nedaudz traks ceļš. Beigusi vidusskolu Nītaurē, devos uz Rīgu. Tur sastapu savu tagadējo vīru, kurzemnieku, kurš tolaik dzīvoja un strādāja Cēsīs. Sākot kopdzīvi, devāmies uz Riharda dzimto pusi, taču pēc vairākiem īrētā mājoklī pavadītiem gadiem ļoti gribējās ko savu. Tā atbraucām lūkot mana vecvectēva mājas Nītaurē. Skats bija ļoooooti bēdīgs, viss krūmos un zālē ieaudzis, jumts caurs… Teicu, mums jābūt pilnīgi trakiem, lai šurp pārceltos, bet vīrs pastaigāja, paskatījās un noteica – nāksim. Un meita viņam piebalsoja – jā, jā, man te patīk.
Pašu spēkiem kopām apkārtni, remontējām māju un joka pēc izlikām spieta kasti. Pēc pāris nedēļām tajā jau dūca spiets. Bites pašas pie mums atlidoja.
-Un kurš tad sāka ar bitēm darboties?
-Rihards jau bērnībā par tām interesējās. Vēl skolas laikā no iekrātās kabatas naudas nopirka savu pirmo stropu. Saimju skaitam augot, arī es aizvien vairāk iesaistījos, Ogres tehnikumā apguvu šo amatu un tagad esmu pilnas slodzes biškope. Par projektu naudu esam iegādājušies iekārtas vaska attīrīšanai. Vaska plāksnes ir pieprasītas, un darbs mums ir nodrošināts gan vasarā, gan ziemā, kad bites guļ.
-Bet jūs arī skolās rīkojat medus brokastis, tikko bija medus diena…
-Jā, braucu uz Nītaures, Zaubes un Mores skolām stāstīt bērniem, kā dzīvo bites, kā tās ievāc medu, kādus vēl veselīgus produktus iegūstam no bitēm. Pavasaros un rudeņos bērni nāk ekskursijās uz mūsu dravu. Ir liels gandarījums vērot viņu reakciju un sajūsmu, kad stāstu un rādu, ka no bitēm nav jābaidās. Ja esi mierīgs un nedari tām pāri, var pieiet pie stropa un pavērot bišu dzīvi. Tā ir interesanta pasaule.
Ar biteniekiem esam runājuši, ka līdzīgi kā “Skolas piens” un “Skolas auglis” būtu vajadzīga arī programma “Skolas medus”. Veselīga alternatīva cukuram un saldumiem, ko bērni lieto pārlieku daudz. Piemēram, Lietuvā ir izmēģinājuši un pārliecinājušies, ka uzņēmumos, kas savos kafijas vai tējas galdos piedāvā arī medu, darbinieki slimo mazāk!
-Kāda biteniekiem bija šī sezona?
-Kopumā laba, bites strādāja čakli, medu vācām divas reizes. Arī bitenieki ir čakli, mēs bieži tiekamies, dalāmies pieredzē, apmeklējam seminārus. Kolēģi, atbraucot pie mums, pavērās apkārt un nosacīja– te jau ir bišu paradīze! Un patiesi, miers, klusums, apkārt tikai pļavas, ganības, meži… Paradīze gan bitēm, gan cilvēkiem. Ir gan bijuši klienti, kuri atbrauc un brīnās – kā jūs tādos dziļos džungļos spējat dzīvot? Bet paši priecīgi, ka tiek pie medus no džunģļiem, jo saprot, ka tā ir tīra manta.
-Un kā ir dzīvot Nītaures pagastā?
-Ļoti labi. Bērniem ir skola un bērnudārzs, ģimenēm tas ir svarīgi. Skaista daba, visi, kas atbrauc, jūsmo. Labi ceļi. No rīta vari rāmi iemalkot kafiju, klausoties bišu dūkoņā, tad iesēsties mašīnā un pēc pusstundas jau būt pilsētā, lai piedalītos cita veida dūkoņā.
Komentāri