Svētdiena, 8. septembris
Vārda dienas: Ilga

Satraukumi, kas risināmi, un tie, kas nerimst

Līga Anna Popova
13:24
04.09.2024
69
Līga Anna Popova

Kaut man ir divas jaunkundzes, kurām šonedēļ sākas skolas gaitas un augusta izskaņā viss bijis par un ap jauno mācību gadu, kas vecākiem ir zināms nervus kutinošs un izdevumiem bagāts laiks, šoreiz to uztvēru mierīgāk. Pārrunājot ar bērniem, ka cenu kāpums ir jūtams visur, ir jāmācās ekonomēt, saprātīgāk tērēties un ka varbūt katru gadu nevajag, piemēram, jaunu mugursomu pirkt. Pārspriedām ilgt­spējas jautājumus par to, ka vienmēr var atrast pirkumu “pērles” arī andelēšanās portālos un sociālajos tīklos, kur tiek dota iespēja jeb otrā dzīve lietām. Protams, ļoti populāri kļuvuši arī publiskie tirdziņi, kuros var atrast kaut pašu velnu – sākot no lego mantiņām, stilīgiem apaviem līdz pat velosipēdu riepām, dārza tehnikai vai porcelāna servīzēm. Jaunizveidotajā Cēsu Bagāžnieku tirgū reiz tiku pie fantastiskiem apaviem, labas kvalitātes smaržām, grāmatām, dažiem virtuves traukiem un par trim eiro pat pie gana laba skrituļdēļa meitai. Kā saka – atliek tikai “rakt”.

Līdztekus skolas jautājumiem emocijām neļauj atslābt Krievijas karš Ukrainā un mans personīgais nervozais jautājums- kādas ir manas sajūtas patlaban tik jūtīgajos drošības jautājumos.    Daudz pārliku sevī, kā valstisko drošību izjūtu es un mana ģimene.

Šajā nedēļas nogalē sāksies visā Latvijā gada lielākās militārās apmācības NAMEJS un, protams, arī Cēsu ielās redzēsim daudz vairāk militārpersonu kaujas ekipējumā, pa lielceļiem pārvietosies militārais transports daudz biežāk nekā ikdienā un pat gaisa satiksmē būs novērojamas papildu militāras aktivitātes.
Nenoliegšu, es viegli nodrebu, vien redzot uz ceļa kamuflāžas krāsas transportu, un, ja vēl virs galvas aizdudina helikopters, mana omulības sajūta pavisam pazūd. Es noteikti biju viena no tām, kas, uzzinot par kara uzsākšanu Ukrainā, kravāja 72 stundu somu un uzmanīgi sekoja ziņām gan radio un internetā, ko parastos apstākļos nemaz tik bieži nedaru. Mājās man nav pat tā saucamā “laika zagļa” televizora.

Vienmēr ļoti uztraucos un piedomāju par Kijivā dzīvojošu draudzeni, puķu mīļotāju un peoniju selekcionāri Natāliju. Kad sākās karš, aicināju braukt pie mums uz Latviju. Bet viņas vīrs vairs nedrīkstēja pamest galvaspilsētu un vien dažus gadus vecais dēls bija salauzis kāju, plus vēl azotē jaunajai sievietei bija mājas mīlulis kaķis. Tā, cik nu saviem spēkiem varēja, Natālija tika uz tajā brīdī daudz mierīgākajiem Rovnas apgabala laukiem. Audzēja kartupeļus, vistas un kaut kā nebūt iztika. Aizvakar sarakstījāmies e- pastā. Apjautājos, kā viņai un ģimenes locekļiem klājas. Draudzene ir atpakaļ Ukrainas galvaspilsētā, šobrīd jūtas drošībā. Protams, dzīvot kļuvis krietni grūtāk. Sakari ļoti slikti, bieži pazūd elektrība. Bet ukrainiete ir pat­riote. Viņa lepojas, ka joprojām dzīvo uz savas valsts zemes un Ukraina ir un paliks viņas mājas.

Apbrīnoju šo tautas patriotismu un ticību labajam. Kad Krievija iebruka Ukrainā, stingri apsvēru domu stāties Zemessardzē, pat aizsūtīju pieteikumu. Mazliet iestrēgu pie obligāto dokumentu un veselības pārbaudēm, un vēl vairāk pārdomām, vai es to varētu paveikt? Vien iedomājoties, ka nepieciešamības dēļ varbūt būtu jāizmanto ierocis, es neturpināju iestājpārbaudījumus. Tagad, vairāk par to papētot un rakstot, noskaidroju, ka Zemessardzē sfēras ir tik dažādas….Tas esot tīri mītisks uzskats, ka jāņem rokās šautene, lai tikai tā cilvēks būtu gatavs aizsardzībai.

Protams, ar lepnumu skatos, kā draudzeņu vīri un citi ģimeņu paziņu pārstāvji stājas Ze­messardzē. Bet vai ieviest obligāto dienestu arī sievietēm…? Ir parādījies jauns diskutablais jautājums, kuru apspriež gan mājās, gan publiskajā telpā. Patlaban Eiropā vienīgās  valstis, kurās obligātajā militārajā dienestā iesauc arī sievietes, ir Norvēģija un Zviedrija. Pārējās dalībvalstīs tā ir brīvprātīga izvēle. Kā būs tālāk, un vai tiešām tas nepieciešams? Jo, kā norāda šīs jomas speciālisti, – hipotētiskā scenārija gadījumā pie pirmās krīzes būtu tūkstošiem ievainoto, kurus acīmredzot nāktos aprūpēt lielākoties tieši sievietēm.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Domas, kuras nav vērts domāt    

10:34
07.09.2024
14

Labāk nedomāt, kas zin, ko izdomāsi – kur vēl gudrāku padomu. Īpaši jau piektdienā, kad plāni piebāzuši galvu un nav saprotams, kur skriet, ko ķert, ko nedarīt. Viedi ļaudis tādās situ­ācijās iesaka nomierināties, dziļi elpot, doties pastaigā, paklausīties mūziku un, protams, palasīt viņu padomus. Ko tad īsti – elpot, lasīt, kaut kur, nezin kur iet […]

Prasme pastāstīt

10:33
07.09.2024
21

Kopš brīža, kad Latvijas sabiedrība uzzināja par plānu pārdot stratēģiskam investoram nacionālo lidsabiedrību “air Baltic”, nerimst publiskas diskusijas un izskan visdažādākie apgalvojumi. Kādēļ valsts sev atstās vien ceturto daļu kompānijas akciju? Vai tas, ka lidsabiedrību pārdod, ir sekas tam, ka tā tikusi nepareizi vadīta un savulaik pieņemti nepareizi lēmumi? Vai varbūt finanšu problēmas ir izveidojušās […]

Turpinājums gladiolas kātā

13:24
03.09.2024
29
2

Skolas laika sākuma noskaņa ar gaidu, satraukuma, lielu cerību un mazas neziņas izjūtu kokteili, kas rotāts    raibiem puķu pušķiem, sajūtama tālu aiz 2.septembra    svinīgo sanākšanu zālēm un laukumiem.    Šis virpulis ievelk teju ikvienu, jo skolas laiks nav tikai stāsts par kāpšanu zinību kalnā, jaunām kompetencēm, iemaņām, sekmēm vai nesekmību. Tas ir arī […]

Tirgus. Mūžsens, bet vienmēr jauns

11:32
03.09.2024
36

Ko ejam pirkt tirgū? Zemeņu laikā zemenes, gurķu laikā gurķus, ābolu laikā ābolus. Tieši to, ko gribam svaigu, tikko vāktu, to, ko nevar nopirkt lielveikalos. Tad nāk cits īpašais – zemnieka saimniecībā vai mājražotāja virtuvē gatavotas desas, kūpināta gaļa un citas gardas lietas, kas atšķiras no tā, ko ražo rūpnieciski. Tas ir tieši tas, ar […]

Atradumi no pagātnes. Uz papīra rakstītas vēstules

11:31
03.09.2024
51

Nekas šajā pasaulē nepazūd, bet pārvēršas un bieži vien, ja pazaudēts, atrodas. Un atradumi mēdz būt visdažādākie, bet šoreiz par vēstulēm. Ne tām, kuras saņemam e-pastā vai mazām ziņām telefonā, bet ar roku rakstītām uz papīra. Jā, vēstules glabājas tik ilgi, cik ilgi kāds tās neizmet, nesadedzina. Taču vēl ir vēstules, kuras, romantikas vai izmisuma […]

Politika un sarkasms

11:30
03.09.2024
19

Atmodas gados kļuva pieejami daudzi līdz tam slēpti vēstures fakti, arī literatūra. Atceros, ka žurnālā “Avots” tika publicēts krievu rakstnieka Eduarda Ļimonova (1943-2020) latviešu valodā tulkotais ironiskais stāsts par kupolu virs Krievijas. Proti, kādu dienu pasaule no rīta pamostas un konstatē, ka virs Krievijas ir caurspīdīgs, bet necaursitams kupols. Zem tā cilvēki dzīvo kā vienmēr, […]

Tautas balss

Dalās ar āboliem

10:36
06.09.2024
18
O. raksta:

“Cēsīs, Rīgas ielā, pie vienas mājas katru dienu izlikta kastīte ar āboliem, lai cienājas, kas grib. Paldies dāsnajiem saimniekiem,” pateicās O.

Izglītība ir pats svarīgākais

10:36
06.09.2024
19
Mudīte Bērziņa no Drabešiem raksta:

“Esmu redzes invalīde, tāpēc dzīvē daudz ko nevarēju darīt. Taču tagad visiem bērniem tiek dotas iespējas, par visiem rūpējas un gādā. Vēlu, lai katrs bērns un jaunietis, sākot jauno skolas gadu, atceras, cik svarīgi ir mācīties. Jābūt neatlaidīgiem un cītīgiem, jo nekas nav tik nozīmīgs kā izglītība! Tikai tā paver ceļus,” sacīja Mudīte Bērziņa no […]

Gājēju pāreju krāsojums drošībai

11:35
03.09.2024
26
Lasītāja raksta:

“Labi, ka Cēsīs pirms mācību gada ielās atjauno gājēju pāreju apzīmējumus. Vietējiem autobraucējiem gan vajadzētu zināt, kur gājējiem priekšroka, bet ne visi to ievēro. Izskatās, dažs nepamana vai negrib pamanīt, ka gājējs jau gandrīz ir uz pārejas, auto neaptur, turpina braukt. Nākamajā pirmdienā ielas būs pilnas skolēniem, jācer, koši baltie apzīmējumi šoferiem atgādinās, kur jābremzē […]

Svētki viduslaiku noskaņā

11:34
03.09.2024
18
Cēsniece raksta:

“Paldies par skaistajiem Lielstraupes pils svētkiem, kur netrūka ne kvalitatīvas mūzikas, ne mākslas meistarklašu. Interesants bija restauratoru stāstījums par darbiem pils atjaunošanā. Bija arī jauks tirdziņš, kur varēja gan nopirkt dārza veltes, gan pamieloties ar gardiem kārumiem. Rīkotāji bija parūpējušies, lai visiem būtu interesanti baudīt viduslaiku noskaņu,” par pagājušās nedēļas pasākumu priecājās cēsniece.

Vēsturi zināt svarīgi

11:34
03.09.2024
22
Vecmāmiņa O. raksta:

“Labi, ka tagad skolās vēs­turi mācīs kā atsevišķu priekšmetu, citādi tāds juceklis vien bija. Tā spriedu, skatoties, ko mācās mazmeita. Taču nevajadzētu iekrist otrā bedrē, kad bērniem liek zināt datumu katram notikumam, kas risinājies pirms simtiem gadu, un iesaistīto personu vārdus. Man liekas, tā bērnu var pavisam aizbaidīt no vēstures. Vai tiešām jāzina katrs bīskaps, […]

Sludinājumi