Ar interesi. Jaunie pētnieki (no kreisās) Kārlis Dieviņš, Anna Luīze Eglīte, Aleksandrs Liepiņš un Elīze Žagare mēra, sver, ķidā un ievāc paraugus no Ninierī noķertām zivīm.
Ninieris ir viens no sešiem Cēsu novada ezeriem, kurš iekļauts padziļinātai izpētei, to dara, veicot zinātnisko zveju un hidrobioloģisko izpēti.
Ninieris ir īpašs ar to, ka atrodas tuvu Cēsīm un cilvēki ezeru intensīvi izmanto atpūtai, turklāt visos gadalaikos. Pētījums ļaus izstrādāt koncepciju, kā turpmāk rūpēties par ezeru.
Pagājušajā nedēļā ikviens interesents bija aicināts tikties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus un uzdot jautājumus. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Par situāciju Ninierī stāstīja pētnieku komanda – SIA “Saldūdeņu risinājumi” un Gaujas ilgtspējas attīstības biedrības un novada pašvaldības pārstāvis.
Cēsu novada pašvaldības Attīstības pārvaldes vides aizsardzības speciālists Jānis Balodis skaidroja, ka saskaņā ar novada ūdens apsaimniekošanas koncepciju pašvaldība īsteno plānu Ninieri pētīt padziļināti, jo noslodze uz to kā pilsētvides ezeru ir milzīga. Pētījums pasūtīts, lai varētu apzināt Niniera vērtību no zivsaimnieciskā viedokļa, jo tieši zivis ir vislabākais ūdens kvalitātes rādītājs.
Arī Gaujas ilgtspējas biedrības pārstāvis Agris Ķesa atzzina, ka tieši ūdenstilpes apmeklētāji ir noteicošais faktors ūdens ekoloģiskajam stāvoklim, it sevišķi karstās vasarās. “Visi atceras pagājušo gadu, kad ezerā ilgu laiku bija savairojušās zilaļģes, kas var kaitēt cilvēku veselībai.Tāpēc jāmeklē iespējas uzlabot ūdens kvalitāti,” uzsvēra Agris Ķesa un vērsa uzmanību, ka šovasar Niniera ekoloģiskais stāvoklis ir uzlabojies. Kaut šī vasara bijusi karsta, kas ir viens no potenciālajiem riskiem, lai savairotos kaitīgās baktērijas, palīdzējušas biežās vēju plūsmas un nokrišņu daudzums, kas labvēlīgi ietekmējis ūdens kvalitāti. Šim novērojumam piekrita SIA “Saldūdeņu risinājumi” pētnieks Matīss Žagars, paskaidrojot, ka zilaģes nav ziedējušas, jo lietus un vējš sakūlis un apskābekļojis ezera ūdeni. Pašreiz ezera ūdens ir tīrs, tā kvalitāte laba, atzina pētnieks.
Pēc novērojumiem zivju sabiedrība cēsnieku iemīļotajā ezerā ir diezgan stabila, pauda A.Ķesa. “Standartvide pilsētvides ezeram. Lomi nav bagātīgi, bet tas liecina, ka situācija nav ne slikta, ne ļoti laba, bet normāliem parametriem atbilstoša,” sacīja biedrības pārstāvis un paskaidroja, ka tuvākajā laikā šis nelielais ezers nav perspektīva licencētai makšķerēšanai. Tas ir tuvu pilsētai un ir vairāk izmantojams kā rekreācijas vieta, nevis komerciāla makšķerēšanas ūdenstilpe.
Diskusijā īpaši aktīvi iesaistījās ezera krastā dzīvojošie Inga un Juris Čeči. Protams, pirmā interese bija zinātkāre- noskaidrot, kādas zivis dzīvo Ninierī un kā noris pētījuma tehniskā daļa. Tālāk jau sekoja padziļinātāka saruna un jautājumi speciālistiem, kādi būs pētījuma rezultāti un vai tie ietekmēs viņu un ezera apkaimes iedzīvotāju ikdienu.
Pētnieku grupa pastāstīja, ka visvairāk ezerā noķerti ruduļi, raudas, asari, ķīši un daži plauži. Diemžēl lielās zivis, tādas kā, piemēram, līdakas, nemaz tik labprātīgi tīklos neiet. Bet vidēji aritmētisko zivs daudzumu ūdenstilpē pieredzējušie pētnieki varot noteikt diezgan precīzi, to ļauj sakrātā pieredze, pētot vairākus simtus Latvijas ezeru.
Sarunas laikā aktualizējās arī citi jautājumi, it īpaši par sabiedrisko tualešu trūkumu Niniera peldvietās. Pie tik neliela, bet labi pieejama un plaši apmeklēta ezera ir svarīgi ieviest vairāk labierīcību. Kā ieteica vietējie iedzīvotāji- būtu jauki, ja tualetes būtu patīkami izmantot, un lai nav tā, ka cilvēki nokārtojas ārpus tām. M. Žagars uzsvēra, ka labierīcību jautājums jārisina nekavējoties arī zinātniski pamatotu iemeslu dēļ. Ja cilvēki spiesti dabiskās vajadzības nokārtot mežā, tas veicina risku savairoties mikroorganismiem ūdenstilpē, un ir lielāks risks, ka ūdenī savairosies zilaļģes.
Iedzīvotāju un pētnieku secinājums bija lūgt pašvaldībai pie peldvietas vasaras periodā izvietot vairāk sabiedrisko tualešu.
Tuvākajā laikā novadā tiks veidotas dažādu nozaru pārstāvju fokusgrupu sanāksmes saistībā par novada ezeriem. Būs piesaistīti speciālisti, kuri zinātniski korektā veidā var palīdzēt iegūt sabiedrības viedokli, kā ezerus labāk izmantot un apsaimniekot.
SIA “Saldūdens risinājumi” aicina Cēsu novada iedzīvotājus būt aktīviem un iesaistīties ezera zivsaimnieciskās stratēģijas izstrādē, daloties savos viedokļos un priekšlikumos.
Komentāri