Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Svin Piebalgas pamatīgumu

Iveta Rozentāle
00:00
16.08.2024
264
Piebalgai 800 (3)

Izvēlies Piebalgu. Svētku laikā tradicionāli notika zīmola “Izvēlies Piebalgu” piešķiršana, ko šogad saņēma Jura Cera “Pigoru darbnīca”, kurā tiek radītas zvangas - metāla mūzikas instruments, kas gatavots no gāzes baloniem. FOTO: Normunds Kažoks

Izstāde – gadatirgus “Izvēlies Piebalgu!” šogad notika Piebalgai 800 zīmē, ar moto “Kam jāiet pie sirds, tam jānāk no sirds!”.

Pasākuma atklāšanā Jaun­piebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere un kultūras centra vadītāja Egita Zariņa visus sirsnīgi sasildīja ar vārdiem par Piebalgu. Egita Zariņa sacīja: “Ar rokām, ar prātu, ar sirdi zemi griezt, ne tikai ar lāpstu. Vienā ritmā ar vēju, lietu, sniegu un ar Dievu. Te ir! Te ir tik daudz, cik katrs spējam paņemt, tik – cik katram ir vajadzīgs. Gudra ir Piebalgas zeme. Dieva mērīta un savējo kopta. Plaša, lai dvēselei ir, kur ieskrieties.”

Dace Bišere-Valdemiere uzsvēra, ka katram ir savas sajūtas par Piebalgu, savs stāsts, ar kuru dzīvo savās mājās, viensētās. “Šodien tiekamies jau 19. reizi zem ozola, zem pamatīga koka, un es zinu, ka gandrīz katrā mājā, Piebalgas sētā ir ozols ar pamatīgām saknēm zemē, tāpat kā cilvēki, kas tajās dzīvo. Piebalga ir ne tikai pamatīgums, bet arī ikviens cilvēks, kas tajā dzīvo, ikviena tradīcija, ikviena cilvēka darbs, ikviena cilvēka sajūta un smaids,” sacīja pārvaldes vadītāja. Sveicienus “Izvēlies Pie­balgu!” apmeklētājiem ar savu dzejoli sūtīja Dzidra Kuzmane, pazīstama kā Ķencis.

Svētki ir arī iespēja atskatīties uz aizvadīto gadu, pauda novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis un atgādināja, ka daudzas lietas ir pašu rokās: “Viena no tām ir ņemt savu dzīves āmuru un kalt savu laimi, un līdzīgi ir arī ar vietu, kurā dzīvojam.” Ievadot nākamo kultūtvēsturiskā novada simtgadi, A.Eg­liņš-Eglītis aicināja uzrakstīt desmit vēlējumus sev, savai Pie­balgai, novadam, valstij: “Sapņo­sim kopā, domāsim kopā, darīsim kopā un svinēsim kopā!” Svētkos sveica arī Vecpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Lelde Burdaja un deju kolektīvs no Vecpiebalgas.

Atklāšanā notika arī zīmola “Izvēlies Piebalgu” piešķiršana, kas radīta ar mērķi veicināt Piebalgas atpazīstamību. Dace Bišere-Valdemiere atgādināja, ka uzvarētājs saņem cildinājuma rakstu un tiesības uz savas preces lietot preču zīmi “Izvēlies Pie­balgu”. Šogad piešķirtais sertifikāts jau 13. “Ar milzīgu lepnumu ziņoju, ka tiesības lietot zīmolu tiek piešķirtas Jurim Ceram no “Pigoru darbnīcas”. Zinu, ka tavas zvangas pieskandina ne tikai Piebalgu, bet jau ceļo pa pasauli,” sacīja Dace Bišere-Valdemiere. J.Cers, saņemot cildinājuma rakstu, pastāstīja, ka zvangas, metāla mūzikas instruments, kas gatavots no gāzes baloniem, top jau astoņus gadus: “Paldies par novērtējumu un paldies ģimenei par sapratni! Prieks darboties!”

Jau tradicionāli svētkos rosīgi tirgojās amatnieki un mājražotāji, bija goda mielasts ar zupu piebaldzēnu gaumē un gardajām Piebalgas kūkām.    Stādu audzētavas “Vidzemes ceriņi” no Zosēniem saimnieks Uģis Pīrs, kurš vienmēr piedalās šajā pasākumā, “Druvai” atzina: “Ja neskaita Siguldas stādu tirgu pavasarī, citviet nebraucam tirgoties. Šeit braucam, lai ar saviem smukumiem atbalstītu. Mēs lielākoties tirgojamies interneta vidē. Visvairāk mums, protams, ir ceriņi, apmēram 90 šķirnes, esam Ziemeļeiropā lielākie audzētāji, bet ir arī filadelfi, hortenzijas. Novērojam, ka tirdziņā cilvēki vairāk ļaujas spontāniem pirkumiem un lielā daļa atbraukusi atpūsties, paklausīties koncertu.”

Īpaša bija Jaunpiebalgas amatnieku un lietišķās mākslas studijas “Piebaldzēni” izstāde “No Prebalge līdz Piebalgai” izstāžu zālē “Velves”. Dalībnieki iepazīstināja ar saviem darbiem, izskaidroja, atbildēja uz jautājumiem. Izstādē viens no Baibas Loginas darinājumiem bija četros mēnešos tapusī Piebalgas vīriešu tautastērpa zīļu josta. Tādas oriģināls fragments glabājas Jaunpie­balgas pagasta “Lācīšos” pie Liģeru ģimenes. Viņa pastāsta: “Nelielo fragmentu nofotografēju, pārzīmēju tehnisko rakstu un tad meklēju pareizās krāsas pērlītes. Visgrūtāk bija ar zilo, jo toņu dažādība ir liela. Izvēlējos spīdīgas, kas iedeva dzīvīgumu. Šī ir mana otrā josta, pirmā bija pirms pieciem, sešiem gadiem.” In­terese par pērļošanu radusies pēc kursu apmeklēšanas, tagad jau arī citiem ir mācījusi radīt pērļu rokassprādzes, kā arī dalījusies zināšanās par pulsa sildītāju adīšanu. “Vērojot izstādi, liels prieks par darbīgajiem ļaudīm.”

Jaunpiebalgas Garajā krogā bija skatāma izstāde “Piebalgas vēsturiskie krogi”. Neiztrūkstoša bija ekskursija pa Piebalgas pakalniem, notika interaktīva pārgājiena spēle “Piebalgas gardibenes ceļš”, bija dažādas nodarbes bērniem un jauniešiem. Tradicionāli aizritēja velomaratons “Pāri Pie­balgas pakalniem”, un apbalvoja uzvarētājus.

Laura Mežule bija atbraukusi no Smiltenes un Baiba Je­rumāne- no Salaspils. Abas atzina, ka pasākums ļoti patīk, ir daudzveidīgas norises, apmeklētājas uzsvēra, ka labi padomāts par aktivitātēm bērniem, viņi var apskatīt un samīļot arī dzīvnieciņus. Bet vakarā ieplānojušas doties uz balli, jo sen nav būts, vērtēja, ka ir ļoti labas mūzikas grupas, kas patīk arī jauniešiem.     

Koncerti allažiņ ir neiztrūkstoša svētku sastāvdaļa. Pa dienu priecēja mūziķi Aija Legzdiņa, Inga Lazdiņa, Jānis Žagariņš, kā arī Lizuma lauku kapela, vakarā Jaunpiebalgas Svētā Toma Evan­ģēliski luteriskajā baznīcā notika koncerts “Senatnes valdzinājums”un brīvdabas estrādē “Ta­ces” koncertuzvedums “Piebalgai 800. Burtu spēle”, kurā piedalījās Jaunpiebalgas Kultūras centra amatiermākslas kolektīvi, Jānis Paukštello un citi piebaldzēni. Vēlāk skatītājus priecēja Andris Ērglis ar grupu, Mazais Princis, Patrisha, DJ Roberts Lejas­mei­jers.

Vērtējot pasākumu, kultūras centra vadītāja Egita Zariņa rezumē: “Galvenais vadmotīvs man un visai komandai bija – kam jāiet pie sirds, tam jānāk no sirds – tik vienkārši. Mēs to visi darām no sirds, sevi nežēlojot. Tam spēku dod Piebalga, piebaldzēni un visi, kuriem Piebalga ir sirdī. Jūtu, ka mūsu zeme ir senču domu un darbu svētīta, mums atliek tikai kopt, lolot, pārmantot un turpināt.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
17

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
120

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
378
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
44

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
92

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
63

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
7
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi