Domā un raksta. Pasākuma apmeklētāji ne tikai pierakstīja festivāla runātāju teikto, bet meistarklasēs arī kaldināja savu rakstīšanas meistarību, gan rakstot ar pildspalvu uz papīra, gan ar roku datorā vai telefonā. Haralds Matulis vadīja meistarklasi “Pretrunīgums tekstā kā intrigas avots”, noslēgumā aicinot ikvienu uzrakstīt arī savu tekstu, iekļaujot tajā pretrunīgumu vai konfliktu dažādās tā variācijās.
Rakstīšanai veltītais festivāls “Rakstivāls” Līgatnē, radošajā kvartālā “Zeit”, ir ne tikai pirmais novadā, bet arī Latvijā, Baltijā un pat pasaulē, tā atklāšanā pasākumu pieteica festivāla organizatori.
“Pirmajā festivālā gribējām parādīt, ka rakstīšana ir ļoti daudzpusīgs elements. Tā ir darbība, kura patiesībā mums apkārt ir ļoti daudz, bet par kuru mēs pat nereti neaizdomājamies vai nepamanām,” ”Druvai” teica viens no pasākuma rīkotājiem Edijs Šauers. “Sākot likt kopā programmu, mēģinājām izdomāt galvenos tematus, saskatījām piecus– rakstītā valoda kā nacionālās kultūras un identitātes elements, rakstīšana kā bērnu attīstības neatņemama sastāvdaļa, rakstīšana neapšaubāmi kā literāra un radoša izpausmes, rakstīšana kā terapija un visbeidzot ikdienas rakstīšana, tajā skaitā sasaistot kopā ikdienas rakstīšanu ar mākslīgo intelektu.
Ikdienā bieži dzirdam, ka cilvēki vairs neprot rakstīt, neprot lietot komatus, izmanto nesaprotamas teikumu formas. Šajā gadījumā mēs vairāk izcēlām rakstīšanu kā radošu procesu, bet, protams, cilvēks nevar baudīt izcilu mūzikas skaņdarbu, ja mūziķim nav pamatzināšanu mūzikā. Mums visiem patīk baudīt, kā nereti, izmantojot gastronomisko apzīmējumu, sakām, “garšīgus” tekstus. Lai tos radītu, ir jābūt valodas zināšanām, gramatikas izpratnei un ir jāprot strādāt ar valodu. Turklāt arvien ir ļoti svarīgi turpināt rakstīt ar pildspalvu uz papīra.” Festivālā runas mijās ar darbnīcām un dažādām papildu aktivitātēm – ekskursiju, grāmatu galdu, koprakstīšanu. Noslēgumā koncerts un radošajās darbnīcās paveiktā lasījumi.
Stāstot, kā radās ideja par festivālu, Edijs Šauers atklāj, ka pirms gada tepat, Līgatnē, rakstniecības pulciņam notika vasaras nometne, tad arī radās doma par plašāku pasākumu. Vērtējot pirmos iespaidus par festivālu, Edijs Šauers atzina: “Ir brīnišķīgi. Festivāls ir apmeklēts. Tas parāda, ka tēma ir aktuāla un interesanta dažādos vecumos. Vairāki simti cilvēku ir atbraukuši no dažādām Latvijas vietām un, visticamāk, būtu vēl vairāk, ja nebūtu lietus. Un paldies visiem, kas palīdzēja mums šo festivālu sarīkot.”
Pensionēta literatūras skolotāja Velta Volosovska ar vīru un mazmeitām atbraukusi no Ķekavas. Viņa pastāsta, ka vecākā mazmeita Vendija, kura mācās Bauskas ģimnāzijā un interesējas par literatūru, sociālajos tīklos bija ieraudzījusi informāciju un vaicājusi, vai vecvecāki varētu atvest uz pasākumu: “Prieks, ka mazmeitas gan lasa, gan raksta. Ieskatoties programmā, mani ļoti piesaistīja Māras Zālītes vārds. Mēs ar Māru Zālīti esam kursa biedrenes, abas beigušas filoloģijas fakultāti. Te piegājām pie rakstnieces, nofotografējamies, palūdzām autogrāfu. Esmu liela lasītāja, novērtēju, ka mums ir tik spilgti dzejnieki, rakstnieki. Ar interesi noklausījāmies arī Māri Bērziņu. Fragmentu no viņa darba “Gūtenmorgens” vecākā mazmeita lasīja skatuves runas konkursā, esam lasījuši šo grāmatu, redzējuši Māra Bērziņa lugu “Svina garša”. Arī Andra Akmentiņa daiļradi labprāt skolā izmantoju uzvedumos. Bērniem radošuma netrūkst, radošums, tikai tas jāattīsta, un literatūras skolotāji var darīt ļoti daudz. Bijām arī uz sarunu ar Baibu Baikovsku par viņas grāmatu “Elfa – suns ne cilvēks”. Labprāt baudīsim festivālu līdz pat vakaram.”
Cēsniece Ilze Stieciņa apmeklēja festivālu, jo bijusi sajūta, ka tā varētu būt latviešu rakstošās un domājošās inteliģences satikšanās: “Un tā arī bija. Ļoti jaudīgs pasākums. Uzrunāja tas, ka bija ļoti spēcīgi runātāji, kā Māra Zālīte. Bija saistošas tēmas par jauniešiem un rakstīšanu, ļoti vērtīga bija diskusija par mākslīgo intelektu, klausījos ar patiesu interesi. Prieks, ka varam teikt – mākslīgais intelekts tikai kumulē jau esošo, bet cilvēks spēj radīt kaut ko jaunu, just, pārdzīvot, radīt skaisto. Lepojos, ka mūsu valstī ir tik gudri cilvēki kā programmatūras izstrādātājs uzņēmuma “Tilde” dibinātājs Andrejs Vasiļjevs. Guvu iedvesmu, ka daudz vairāk jāpapēta mūsdienu iespējas, sapratu, cik nozīmīgi ir ikdienā sevi pilnveidot, cik svarīga ir kultūra un vide. Aizdomājos, kas vispār veido cilvēku, viņa vērtības, cik būtiski ir ieguldīt laiku un savu reālo klātbūtni bērnos, patika uzdotais jautājums: “Vai doma ienāca prātā jeb prāts izdomāja domu?”.”
“Rakstivāla” apmeklētāji arī sociālajos tīklos dalījās sajūsmā par pasākumu, atzīstot, ka šis ir jaunais mīļākais intelektuālais festivāls. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs sacīja paldies idejas autoriem un realizētājiem un tam, ka pasākums notiek Cēsu novadā: “Mērķis ir ļoti aktuāls un cēls, īpaši šajā tehnoloģiju laikmetā. Protams, mēs nezinām, kā lietas attīstīsies. Arī pirms desmit gadiem, kad festivāls “Lampa” startēja Cēsīs, daudziem tas bija kas jauns, nezināms, bet tagad ir tradicionāls, svarīgs vasaras notikums. Prieks, ka “Rakstivāls” ir Līgatnē, un ceram, ka būs nākamgad, aiznākamgad un vēl daudzus, daudzus gadus.”
Festivāls notika visas dienas garumā, ieeja bija bez maksas. “Rakstivālu” organizēja biedrība “Pilsoniskās iniciatīvas centrs” sadarbībā ar radošo kvartālu “Zeit”. Festivālu atbalstīja fonds “AUGT”, Valsts kultūrkapitāla fonds, AKKA/LAA Kultūras un izglītības fonds, Cēsu novada pašvaldība un uzņēmums “TAUST”.
Komentāri