Vakar, 8.augustā, veselības ministrs Hosams Abu Meri reģionālās vizītes Vidzemē laikā pirmo apmeklēja rehabilitācijas centru “Līgatne”.
Centrs nodrošina kompleksus medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, tajā strādā 29 ārstniecības personas. Rehabilitācijas centra “Līgatne” valdes locekle Dace Klāmane uzsver, ka, pateicoties multidisciplinārai rehabilitācijas komandai, centrs ir vienīgā iestāde Vidzemē, kur katru dienu var nodrošināt visus atbilstošos speciālistus: “Slimnīcās ir rehabilitācijas nodaļas, kur noteiktā laikā ir pieejami fizioterapeiti, atsevišķās dienās ergoterapeiti, dažkārt arī logopēds, bet pie mums šī komanda ir uz vietas katru dienu, vienota, konsultējas un darbojas roku rokā, strādājot ar pacientu kompleksi, tāpēc rezultāts ir ātrāks, efektīvāks un ilglaicīgāks.”
Dace Klāmane iepazīstināja ar pārmaiņām, kas laika gaitā skārušas centru. Līdz 2009. gadam lielāko daļu pakalpojumu bija valsts pasūtījums. Kad 2009. gadā izlēma, ka vienīgā nacionālā līmeņa stacionārā rehabilitācijas iestāde paliks “Vaivari”, pārējiem centriem, arī “Līgatnei”, bija jāpārorientējas uz maksas pakalpojumiem, valsts apmaksāts palika dienas stacionārs. Pārdzīvoti sarežģīti laiki, bet nu jau iespējama attīstība. “Ļoti vēlamies un esam gatavi sniegt arī valsts apmaksātus stacionāros pakalpojumus, jo tie ir ļoti nepieciešami. Mēs arī tagad ļoti pielāgojamies klientiem, kopīgi skatāmies, ko no vajadzīgā cilvēks var atļauties. Jāatzīst, ka šogad vairāk nekā iepriekš izjūtam, ka klientu maksātspēja ir samazinājusies,” norāda D.Klāmane.
Iepazīstoties ar centru, veselības ministram bija iespējams redzēt, ka daļa telpu – gan nodarbību, gan numuriņu – ir izremontētas, bet daļa ir kā pirms gadiem 40. Nesen uzsākts centra administratīvā korpusa energoefektivitātes projekts, ieguldīs vairāk nekā 2,3 miljonus eiro.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri uzsvēra, ka viņa prioritāte ir prevencija un rehabilitācija, kam nepieciešams papildu finansējums. Arī “Druvai” ministrs atgādināja, ka no pirmās dienas amatā izvirzījis rehabilitāciju, kas līdz šim bija nolikta stūrīti, priekšplānā: “Tāpēc mana prioritāte nākamajā periodā ir iespējami ātrāk izvērtēt un izstrādāt skatījumu par jebkuru veselības aprūpes pakalpojumu Latvijā, ieskaitot rehabilitāciju, uzsvērt tās nozīmi. Ja ir pieejama rehabilitācija, ne vienmēr ir vajadzīga operācija. Tāpat būtiska ir prevencija, dzīvesveida maiņa un, protams, ārstu pieejamība, bet vienmēr ir arī jautājums par finansējumu. Tāpēc nākamā gada laikā paredzēts izstrādāt Latvijas ārstniecības iestāžu kartējumu, tajā arī būtu redzams, ka rehabilitācijas centrs Līgatnē ir ļoti spēcīgs. Tiekoties ar vadību un darbiniekiem, vēlējos saprast, kāda ir iestādes kapacitāte, cik liels finansējums nepieciešams nākotnē. Esmu ļoti pozitīvi noskaņots par šī centra darbību, arī no pacientiem dzirdēju tikai pozitīvas atsauksmes. Un redzu, ka pašvaldība ir gatava turpināt investēt, kā arī saredzu, ka ir vairāk jāiesaista valsts. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir Līgatnes rehabilitācijas centru iekļaut kā vietu, kur var ārstēties karavīri no Ukrainas.”
Novada domes vadītājs Jānis Rozenbergs “Druvai” pauda gandarījumu, ka veselības ministrs iepazinās ar iestādi, kā arī varēja gūt apstiprinājumu tam, ka rehabilitācija ir aktuāla: “Būtiski arī redzēt esošo infrastruktūru un nepieciešamos ieguldījumus. Sarunas gaitā izkristalizējās lietas, ko risinām mēs, pašvaldība, un ko risina Veselības ministrija. Tā kā šis ir tāds vienīgais centrs Vidzemē, ir būtiski to stiprināt un attīstīt arī valsts līmenī. Mana pārliecība, ka mums, dzīvojot garāku dzīves mūžu un kļūstot zinošākiem, vajadzība pēc šiem pakalpojumiem būs arvien aktuālāka.”
Rehabilitācijas centra “Līgatne” valdes locekle Dace Klāmane “Druvai” atzīst, ka uz šo tikšanos liktas lielas cerības: “Cerējām, ka mūs ieraudzīs un sadzirdēs. Un tikšanās patiešām bija ļoti konstruktīva un pozitīva. Pozitīvi arī, ka tiks veikts pētījums, kas skaidri parādīs rehabilitācijas vietu veselības aprūpes hierarhijā, kas ļautu palielināt arī nepieciešamās kvotas, kuras šobrīd iedzīvotājiem ir stipri par maz. Mēs to visu laiku izjūtam.” Viņa arī piebilst: “Manuprāt, nav laba situācija, ka nepārtraukti tiek būvētas jaunas rehabilitācijas nodaļas, ieguldīti līdzekļi, bet naudas grozs – finansējums -, lai iedzīvotāji saņemtu pakalpojumu, nepalielinās.”
Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Eva Rudzīte uzsvēra, ka sabiedrība kļūst zinošāka, izprot, ka rūpes par veselību nenotiek kursa veidā: “Rehabilitācija ir ļoti būtiska, lai dzīves un darba kvalitāte būtu pienācīga, tai liela nozīme ir arī pēc operācijām, lai iegūtais rezultāts būtu noturīgs. Tā ir akūti nepieciešama pēc insulta, bet rindas, lai saņemtu valsts apmaksātu pakalpojumu, ir nesamērīgi garas, būtu nepieciešama lielāka elastība kvotu sadalē.”
Reģionālajā vizītē Vidzemē veselības ministrs devās arī uz Jaunpiebalgu, kur apmeklēja ģimenes ārstu praksi un iepazinās ar vietējās aptiekas darbību un farmaceitiskajiem pakalpojumiem.
Jaunpiebalgā H.A.Meri iepazinās arī ar nozīmīgā antropoloģiskā pētījuma organizētājiem, Rīgas Stradiņa Universitātes, Cēsu domes un “Roche Latvia” komandu, kuras mērķis ir kopīgi īstenot pirms 87 gadiem veiktā pētījuma “Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskās izpētes projekts. Piebalga” atkārtojumu, izmantojot 21. gadsimta tehnoloģijas.
Komentāri