Ilgāku vai īsāku laiku cēsnieki pie daudzdzīvokļu māju atkritumu konteineriem redz vēl vienu – nelielu brūnu- konteineru, kurš paredzēts bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem. Vienkāršāk – cietās pārtikas atliekām, nopļautai zālei, nezālēm, lapām un līdzīgiem zaļumiem.
Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas (ZAAO) pārstāve Dina Lukaševica-Lāce “Druvai” skaidro, ka uzņēmuma darbības reģiona pašvaldības savos saistošajos noteikumus ir noteikušas teritorijas, kurās BIO atkritumu šķirošana ir obligāta daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Individuālo māju īpašniekiem ir iespēja izvēlēties izmantot BIO atkritumu konteineru vai sava īpašuma teritorijā pašiem veidot kompostu. Ja izvēle ir kompostēt, par lēmumu jāinformē ZAAO, kas veido un uztur mājkompostētāju reģistru, pastāsta Dina Lukaševica-Lāce un uzsver, ka tas obligāti ir jādara tiem, kas ir pašvaldības saistošo noteikumu noteiktajās teritorijās. Izvēlēties kompostēt un informēt par to ZAAO var jebkurš visā apsaimniekošanas reģionā.
Iedzīvotāji interesējas, kā savāc un aizved brūno konteineru saturu. D.Lukaševica-Lāce skaidro, ka izstrādāts transporta maršruts tieši BIO atkritumu savākšanai. Tos nejauc kopā ar sadzīves vai citiem šķirotajiem atkritumiem. Savākto nogādā aprites ekonomikas centra “Daibe” bioloģiski noārdāmo atkritumu rūpnīcā. ZAAO pārstāve atgādina, ka bioloģisko atkritumu izvešanu uzņēmums nodrošina katru nedēļu, kā arī katrai mājai piegādā nepieciešamo atkritumu konteineru apjomu.
Runājot par iedzīvotāju izpratni, kas ir un kas nav bioloģiskie atkritumi, Dina Lukaševica-Lāce atzīst, ka iedzīvotāji, kuri šķiro BIO atkritumus, dara to kvalitatīvi, tā rāda pirmā pieredze. Piemaisījumu ir maz, bet no tiem, kas tomēr ir, visbiežāk ir plastmasas maisiņi. “Noteikti cilvēkiem grūtākais ir savā ikdienā ieviest paradumu izmaiņas, tāpēc šķiroto bioloģiski noārdāmo atkritumu apjoms ir samērā neliels. Uz šo paradumu maiņu mēs ļoti vēlētos aicināt ikkatru,” pauž D.Lukaševica-Lāce.
Lai konteineru saglabātu tīrāku un sausāku, samazinātu mušu un kāpuru daudzumu, ZAAO iesaka pārtikas atkritumu ievietošanai katrā mājsaimniecībā izmantot mazos bioloģiski noārdāmos atkritumu maisiņus, ja konteineru pasūta viena mājsaimniecība, attiecīgi noderēs lielais maiss, ko var ievietot konteinerā.
Protams, drīkst izmantot arī papīra maisiņus. Ja iespējams, ieteicams konteineru novietot ēnā. Vēl saturu uzturēt sausāku var, konteinerā pamīšus ievietojot pārtikas un mitrumu absorbējošus bioloģiskos atkritumus, piemēram, zāli. Tas palīdz samazināt mitrumu un saglabāt konteineru tīru.
BIO maisiņus Cēsu novada iedzīvotāji var iegādāties ZAAO EKO laukumos. Tilpums mazajiem, virtuvē izmantojamajiem maisiņiem ir 20 l, vienā iepakojumā 15 maisi, to cena 1,45 eiro. Konteineros ievietojamajiem 240 litru maisiem vienā iepakojumā ir 10 maisi, to cena 4,50 eiro.
Dina Lukaševica-Lāce atgādina, ka biokompostējamajam maisiņam uz iepakojuma marķējuma vai datu lapā ir jābūt atsaucei uz EN 13432 standartu.
UZZIŅAI
Bioloģisko atkritumu konteinerā drīkst ievietot:
• pārtikas atkritumus – cietos piena produktus, gaļas, zivju un citu dzīvnieku izcelsmes produktus (asakas, olu čaumalas), miltu izstrādājumus, augļus, dārzeņus, kafijas un tējas biezumus;
• dārza atkritumus – lapas, ziedus, nezāles, pļautu zāli, zarus un saknes līdz 2 cm diametrā.
Bioloģisko atkritumu konteinerā nedrīkst ievietot:
• bīstamos atkritumus, piemēram, baterijas, akumulatorus, krāsas, šķīdinātājus, pesticīdus, augu aizsardzības līdzekļus, medikamentus;
• būvgružus, piemēram, ķieģeļus, cementa blokus, stiklu, metālu, celtniecības putas;
• sadzīves atkritumus, piemēram, papīru, kartonu, plastmasu, metālu, stiklu;
• mājdzīvnieku izkārnījumus un pakaišus;
• akmeņus, smiltis un pelnus;
• autiņbiksītes, higiēnas piederumus;
• šķidrumus – eļļas, marinādes, mērces, kompotus, pienu, kefīru.
Komentāri