Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Artura Droņa pēdās. Top portreti

Sarmīte Feldmane
00:00
08.08.2024
243
Pleners1

Laikabiedru portretu meistari. 12 profesionāli mākslinieki plenērā mācās, glezno, zīmē portretus. FOTO: Sarmīte Feldmane

Šovasar biedrības “Art Cēsis” rīkotajā plenērā 12 profesionāli mākslinieki zīmē vai glezno laikabiedru portretus.

“Artūram Dronim, Cēsu māksliniekam, pazīstamam portretistam, gada nogalē 120. jubileja. Atceroties viņu, arī izvēlējāmies, ka pievērsīsimies portretam,” stāsta plenēra rīkotāja Inese Ciekure un piebilst, ka A.Dronis gan viņu, gan pazīstamo mākslinieku Ritumu Ivanovu novirzījis uz mākslas ceļa.

Mākslinieki portretē cits citu, tā atstājot laikmeta liecības. “Ple­nērs šoreiz ir kā suminājums laikabiedriem caur glezniecību. Pa­zīstam cits citu, ir svētīgi kādā laika sprīdī nofiksēt kolēģus,” atzīst Jānis Dukāts un atklāj, ikdienā, kad glezno, nepieturas pie kāda žanra, bet, kā pats saka, “cīnos ar krāsām, tonālajām attiecībām un faktūru. Tie man svarīgākie izteiksmes līdzekļi”. Ritums Iva­novs akvarelī glezno Reiņa Liepas portretu, izvēlējies zilos un violetos toņus.

Plašākajā telpā Reinis Liepa vada nodarbību, kurā piedalās gan Cēsu Mākslas skolas pedagogi, gan audzēkņi. “Mākslas izstādēs portreti ir retums, māksliniekiem pietrūkst varēšanas. Savulaik laikabiedru portreti bija mākslinieka meistarības augstākais līmenis,” saka I.Ciekure un pauž gandarījumu, ar kādu ieinteresētību gan pedagogi, gan audzēkņi izmanto iespēju dzirdēt R.Liepas padomus un mēģina gan zīmēt, gan gleznot Signi Vanadziņu.

Pie sienas krājas portreti. Ir interesanti salīdzināt, kā dažādi mākslinieki portretējuši vienu un to pašu cilvēku. Skatīt tos ir gan izklaide, gan arī atklājums, kā katrs uztveram, sajūtam otru. S. Vanadziņa atzīst, ka pašai patīk portreti, kuros asākas līnijas, kuri nav pūkaini.    I.Ciekure pauž neviltotu pārsteigumu, cik dažādu viņu redz mākslinieki.

“Grūti būt modelim, sevi jāparāda vizuāli un arī kādas emocijas, kāds iekšējs pārdzīvojums. Redzu, kurš tajā brīdī uztvēris manas sajūtas. Tā ir meistarība,” pastāsta E. Rass un piebilst, ka bērnu darbi interesanti, jo viņi portretā redz ārējo cilvēku.   

“Katram cilvēkam ir savs starojums, enerģija, tai jābūt sajūtamai, saredzamai portretā. Nav vienādu cilvēku, katrs mākslinieks portretējamo sajūt, saredz citādi. Portrets nav perfekts cilvēka atainojums, jo katrs mākslinieks izceļ to, kas viņam šķiet svarīgākais    – arī  šķautņainās, citam apa­ļās vai  garenās formas. Tas māksliniekam ir emocionāls piedzīvojums – kādu zīmēt vai gleznot,” stāsta R.Liepa un atklāj, ka, lai mākslinieks radītu portretu, jāsakoncentrē uzmanība, to nevar darīt nedomājot, lai darbā pārnestu to, ko redz un sajūt.

Mākslinieks arī atgādina, ka šodien tehnoloģijas ir aizstājušas    mākslinieku veidotos portretus. Nofotografē, bildi aizsūta un telefonu ieliek kabatā, viss notiek ātri, pretēji tam, kā top portrets, kas ir psiholoģiska nodarbe gan modelim, gan māksliniekam.

Vakar plenēra “Laikabiedru portreti” dalībnieki pabija Artūra Droņa mājā, viņa darbnīcā, kur viņus uzņēma mākslinieka meita Dagnija.

“Novembrī būs Artūra Droņa jubilejai veltīta  izstāde, kurā cēsnieki varēs redzēt plenērā tapušos portretus. Tie būs arī nākamgad Izstāžu namā novada izstādē “Plenērs”. Mākslas skolā septembrī arī audzēkņiem būs interesanti redzēt gan profesionālu mākslinieku, gan pedagogu zīmētos un gleznotos portretus,” pastāsta I.Ciekure, bet R.Liepa uzsver, ka plenērs Cēsīs māksliniekiem vienmēr ir notikums gada ritējumā. “ Strādāt plenērā ir veldzēšanās, lai pec tam brauktu uz Rīgu un strādātu tālāk.  Katru vasaru ir kāda tēma, izraudzīta kāda tehnika vai žanrs, kādā strādājam, bet katrs to parāda, kā vēlas. Cēsis mums ir satikšanās vieta, jo ikdienā neiznāk laika, tad redzam, kas kura mākslinieciskajā rokrakstā, manierē mainījies. Atgrie­žamies kā gājputni,” pārdomās dalās R.Liepa, bet I.Cie­kure uzsver, ka bez Cēsu novada kultūras pārvaldes atbalsta biedrība plenēru nevarētu sarīkot.

Pleners

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
6

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
104

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
343
1

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
42

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
89

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi