Ceturtdiena, 21. novembris
Vārda dienas: Zeltīte, Andis

Āraišos eksperimentā top neolīta laikmeta mītne

Sarmīte Feldmane
00:00
05.08.2024
107
Araisi Cel2

Viss sagādāts. Āraišu ezera Meitu salā būs neolīta laikmeta mītne. FOTO: Sarmīte Feldmane

Āraišu ezerpils Arheolo­ģiskā parka Meitu salā šonedēļ aktīvi strādā grupa interesentu, eksperimentālās arheoloģijas plenēra dalībnieku. Tiek mērīts, cirsts, plēsts ar akmens un jaunāku laikmetu instrumentiem. Te top jaunākā akmens laikmeta (neolīta) mītne.

“Tā būs tāda, kāda bija Sārnates apmetnē Kurzemē, tā ir daudz pētīta,” saka Āraišu arheoloģiskā parka    arheologs Jānis Meinerts un pastāsta, ka ēka būs  trīs reiz pieci metri liela, nedaudz mazāka par vidējo, kā rāda pētījumi Sārnates apmetnē. Neolīta jaunākajā akmens laikmetā cilvēki jau dzīvoja uz vietas.

“Mītnei būs divas telpas. Pirmā plašāka ar ugunskura vietu, te    pēc pētījumu materiāliem notika saimnieciskā darbība, gatavots ēdiens, otrā, kā rāda izrakumi, būs guļvietas,” pastāsta J.Meinerts.

Mītnes būvnieku darbu nedēļas sākumā iekavēja lietus, bet viss nepieciešamais sagādāts. Daļa darāmā tiek veikta    ar seno darbarīku replikām. Ar tādiem cilvēki strādāja akmens un dzelzs laikmetā. Šoreiz gan mērķis nav uzcelt mītni ar seniem darba rīkiem, bet tos tikai izmēģināt. “Arheologiem ir svarīgi izmēģināt, lai būtu saprotama darba efektivitāte un arī gūtu ieskatu tā laikmeta dzīvesveidā,” pārliecināts arheologs.    Arheologs Mārcis Kalniņš parādīja krama rīku veidošanu un apstrādi. Arī tas lieti noderēs darbā.

Zeme cieta, iedzīt stabus nav viegli.    Stabu galus, kurus ieraks, vispirms apdedzinās, jo tad ilgāk kalpos.“Būs divas stabu rindas, starp tām kā zedeņu žogs izvīti kārkli un lazdas, un sausu niedru siltinājums,” J.Meinerts atklāj, kāda izskatīsies mītne.    Darbi rit lēni, jo līdztekus tiek domāts, kā ko izdarīt. Akmens laikmeta pētnieks, arheologs Mārcis Kalniņš izstrādājis trīsdimensionālu    mītnes modeli, kur labi redzami konstruktīvi tehniskie risinājumi.   

Jau pavasarī tika sagādāta lielākā daļa no nepieciešamajiem kokmateriāliem, arī sienu siltumizolācijai nepieciešamās niedres, bet, ja kā pietrūkst, tas tiek atrasts turpat aizaugošā ezera krastā.

Eksperimentālās arheoloģijas plenēri ir iespēja gan uzcelt kādu jaunu seno laikmetu mītni, lai parka apmeklētājiem ir vēl kāds izziņas avots, gan arī izprast, kā pirms 5000 gadu cilvēki cēla mītnes.
     

Anna Batraga ir jaunā arheoloģe, pieredzi guvusi izrakumos, bet pirmoreiz piedalās mītnes celtniecībā.      “Te ir iespēja ne tikai redzēt, arī pašai piedalīties un uzbūvēt akmens laikmeta mītni, saprast, ko tas nozīmē. Strādājot ar rokām, darot smagus darbus, var gūt izpratni par tā laika cilvēku dzīvesveidu,” stāsta A.Batraga, atzīstot, ka jau pirmajās stundās bijis skaidrs, ka nav viegli un vienkārši.   

Ņikita Makarovs studē arheoloģiju Nīderlandē un vairākus gadus piedalās arheoloģiskajos izrakumos Latvijā. Šoreiz ir kas cits. “Interesants eksperiments. Esmu tikai lasījis, tagad būs iespēja darīt pašam. Ar akmens laika cirvjiem strādāt grūti, pēc tam, paņemot rokās metāla cirvi, jūtu, cik tas ir precīzāks,” iespaidos dalās Ņ.Makarovs.

Agnese Čakare savu uzmanību velta tieši akmens laikmetam. “Var brīnīties, kā tajā laikā cilvēki prata uzbūvēt tādu mītni, izvēlēties materiālus. Tā būs laba pieredze,” saka A.Čakare, bet students Dāgs Fjodorovs vērtē, ka eksperimentālā arheoloģija ir arheoloģijas iepazīšana no citas puses. Plenēra dalībnieki uzsver, ka strādāt kopā ar pieredzējušajiem arheologiem Mārci Kalniņu un Jāni Meinertu arī ir mācībstundas jaunajiem.

Sestdien plenēra dalībniekiem darbi jāpabeidz un pasākuma “Senās prasmes cauri laikmetiem” apmeklētājiem jāparāda, kas izdevies, cik tālu tikts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
19

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
44

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
53

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Ukraiņu ģimeņu bērniem latviešu valodu palīdz apgūt nometnē

00:00
19.11.2024
37
1

Projekta “Atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometnēm” ietvaros nupat aizvadīta jau piektā nometne “Cīrulīši”. Mērķis ir saliedēt vietējos skolēnus un bērnus no Ukrainas, vienlaikus dodot viņiem iespēju apgūt latviešu valodu. “Puse dalībnieku ir latviešu bērni, puse – ukraiņu. Projekts paredz, ka nometnē ukraiņu nedrīkst būt skaitliski mazāk. Nometnē primārais ir latviešu valodas apguve, […]

Sveicam Latvijas valsts jubilejā!

00:00
18.11.2024
34

Sēsties, saulīte, dimanta krēslā,Valdi pār Latvijas pakalniem brīviem.Sēsties, saulīte, skaidrības kalnā,Aizdzen miglu no birzīm un druvām,Susini purvus, susini dangas,Rādi tautai skaidrības ceļu. /Kārlis Skalbe/

Bērni zīmē Latviju. Cēsīs

10:48
17.11.2024
50
1

Latvija ir krāsaina. Tā rotājas gadalaiku krāsās, ikviena ikdiena iedod savus toņus, tēlus, kas veido tik zināmos simbolus, atklājot katram viņa skaistāko zemi. Latvijas dzimšanas dienā savu Latviju zīmējumu projekcijās uz Cēsu Jaunās pils torņa atklās Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas audzēkņi. Būs redzami 30 bērnu zīmējumi. Tas ir viens no Gaismas stāstu notikumiem Latvijā. […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
17
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
8
2
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
21
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
22
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi