Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Svētki piepildīti kā 800 gadi

Sarmīte Feldmane
00:00
02.08.2024
204
Vec Sv4

Gūt sirdij un prātam. Vecpiebalgas baznīcā koncertā "12 stāsti" īpašu noskaņu radīja Aija Andrejeva un Jānis Aišpurs. FOTO: no albuma

Jau iebraucot Vecpiebalgā, ikvienam bija skaidrs – te ir svētki un “Vecpiebalga atver durvis”. Viesistabā jau attālēm redzams skaitlis 800, bet pagastmāja tērpusies Piebalgas šatierī, un pretī veras uzraksts “Piebalga ir, bija un būs”.

Vecpiebaldzēni par prieku sev un citiem trīs dienas svinēja Piebalgas 800 gadus, kopš tās vārds parādās vēsturē. Svētku moto svešām ausīm nesaprotams – “Urksts, žurme un luste Vecpiebalgā!” , bet, kad paskaidro – prāts, enerģija un prieks -, kļūst skaidrs, ka tiks godā celti  piebaldzēnu tikumi un prasmes, vērtības, sava novada īpašais. No senlaikiem līdz rītdienai.

Svētku ievadā kultūrvēsturiska konference “Piebalgas žurme” ar  Piebalgas un pārnovadu urkst­nieku piedalīšanos. Dr.philol. Ausma Cimdiņa, Dr.habil.med. Jānis Vētra, Dr.hist. Tālis Vigo Pumpuriņš, Mg.paed. Jānis Polis, Mg.hist. Edgars Žīgurs, Mg.hist. Gints Skutāns, novadpētniece Vēsma Johansone un Piebalgas muzeju speciālisti pievērsās dažādu mītu interpretācijām par dažādiem Piebalgas vēstures laikiem, notikumiem cilvēkiem, meklēja atbildes. “Senā vēsture zināma tiem, kas ar to nodarbojas, daudz kas par Piebalgu ir    folklorizēts vai nekāds. Nerunā­jām par Skalbi, Kaudzītēm, nedod Dievs, ka kāds par viņiem vēl nezina. Ir notikumi, personības, kas veidoja Piebalgu.    Šoreiz ne tikai par vēsturi – vispirms par cilvēkiem. Arī dzeju, jo mums ir svarīgi, ko citi saka par Pie­balgu,” pastāstīja muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja Līva Grudule.

Kultūras namā ikviens varēja apskatīt dažus “Orisāres” krājuma jaunieguvumus. To vidū arī      vecāko zināmo karti latviešu valodā – 1831. gada Piebalg – Ori­sare Pastorat zemju plānu.

Pēc konferences turpinājās diskusijas, jo katrs vēstures posms atstājis kādas pēdas, vai tās zinām, vai var izskaidrot šodien, kur piebaldzēniem dūša doties pasaulē, kur tāda izturība – jautājumus neuzskaitīt, atbildes jārod pašiem.

Kad pagājības plīvurs pavērts, ar dziesmām un dejām Viesistabā  varēja atklāt “Vecpie­balga atver durvis”. Atbrauca Puiškans no “Kaikašiem”, dejotāji nodejoja “Goda soli”, visi kopā nodziedāja “Pie tevis eju, Vec­piebalga”, vēl dažas goda runas,    tad pašu amatierteātra “Sumai­sītis” radīta, iestudēta izrāde “Vēstules no pagātnes”, uz kuru sanāca pilna zāle skatītāju, tātad vairāk nekā 200, bet vakarā kārtīga zaļumballe.
Sestdien Vecpiebalga skanēja, gan 70 tirgotājiem pārliecinot pirkt tieši viņu preci, gan    velo­brauciena “Atgriezties bērnībā”    dalībnieku uzmundrinājumā. Vi­ņu maršruts cauri pagasta centram veda uz bērnudārzu. Tur vēl nesen ne tik sakoptā teritorijā starp bērnudārzu un skolu uzcelta neliela skatuve. To tad visi kopā atklāja, kārtīgi izballējoties.

Vecpiebalga allaž sagādājusi piesātinātas svētku dienas. Kā saka kultūras nama vadītāja Zigrīda Ruicēna, lai saprastu Piebalgu, tā jāiepazīst. Un svētkos piebaldzēni rāda sevi. Tāpat dara tai tuvie, tie, kuri sevi saistījuši, asociē ar Piebalgu. Sestdien Mazās Kal­niņa dienas Vecpiebalgas muižas parkā notika jau 17. reizi. Ap 900 dažādu paaudžu klausītājus vienoja Imanta Kalniņa mūzika.

Svētdienu vecpiebaldzēni veltīja nākamības ievadīšanai. Dievkalpojumā pilna baznīca un koncerts, tad kapu svētki atkal savija pagātni un nākotni šodienā, lai jau rīt domātu, redzētu, darītu savai Piebalgai.

“Ieguldīts liels darbs. Atzi­nīgie vārdi par konferenci, koncertiem, iespējām bērniem, tirdziņu ir mūsu kopīgā darba novērtējums,” saka Z.Ruicēna un piebilst, ka lietus svinētājus pasargāja, vien nobira kāda Dieva prieka asara.

Vecpiebaldzēni Piebalgas 800 gadi nosvinējuši. Gan uzzinot ko jaunu, gan atstājot jautājumus un darbus nākamajiem gadiem. Ta­gad kārta Jaunpiebalgai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
23

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
34
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
40

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
135
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
61

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Ukraiņu ģimeņu bērniem latviešu valodu palīdz apgūt nometnē

00:00
19.11.2024
40
1

Projekta “Atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometnēm” ietvaros nupat aizvadīta jau piektā nometne “Cīrulīši”. Mērķis ir saliedēt vietējos skolēnus un bērnus no Ukrainas, vienlaikus dodot viņiem iespēju apgūt latviešu valodu. “Puse dalībnieku ir latviešu bērni, puse – ukraiņu. Projekts paredz, ka nometnē ukraiņu nedrīkst būt skaitliski mazāk. Nometnē primārais ir latviešu valodas apguve, […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi