Jau iebraucot Vecpiebalgā, ikvienam bija skaidrs – te ir svētki un “Vecpiebalga atver durvis”. Viesistabā jau attālēm redzams skaitlis 800, bet pagastmāja tērpusies Piebalgas šatierī, un pretī veras uzraksts “Piebalga ir, bija un būs”.
Vecpiebaldzēni par prieku sev un citiem trīs dienas svinēja Piebalgas 800 gadus, kopš tās vārds parādās vēsturē. Svētku moto svešām ausīm nesaprotams – “Urksts, žurme un luste Vecpiebalgā!” , bet, kad paskaidro – prāts, enerģija un prieks -, kļūst skaidrs, ka tiks godā celti piebaldzēnu tikumi un prasmes, vērtības, sava novada īpašais. No senlaikiem līdz rītdienai.
Svētku ievadā kultūrvēsturiska konference “Piebalgas žurme” ar Piebalgas un pārnovadu urkstnieku piedalīšanos. Dr.philol. Ausma Cimdiņa, Dr.habil.med. Jānis Vētra, Dr.hist. Tālis Vigo Pumpuriņš, Mg.paed. Jānis Polis, Mg.hist. Edgars Žīgurs, Mg.hist. Gints Skutāns, novadpētniece Vēsma Johansone un Piebalgas muzeju speciālisti pievērsās dažādu mītu interpretācijām par dažādiem Piebalgas vēstures laikiem, notikumiem cilvēkiem, meklēja atbildes. “Senā vēsture zināma tiem, kas ar to nodarbojas, daudz kas par Piebalgu ir folklorizēts vai nekāds. Nerunājām par Skalbi, Kaudzītēm, nedod Dievs, ka kāds par viņiem vēl nezina. Ir notikumi, personības, kas veidoja Piebalgu. Šoreiz ne tikai par vēsturi – vispirms par cilvēkiem. Arī dzeju, jo mums ir svarīgi, ko citi saka par Piebalgu,” pastāstīja muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja Līva Grudule.
Kultūras namā ikviens varēja apskatīt dažus “Orisāres” krājuma jaunieguvumus. To vidū arī vecāko zināmo karti latviešu valodā – 1831. gada Piebalg – Orisare Pastorat zemju plānu.
Pēc konferences turpinājās diskusijas, jo katrs vēstures posms atstājis kādas pēdas, vai tās zinām, vai var izskaidrot šodien, kur piebaldzēniem dūša doties pasaulē, kur tāda izturība – jautājumus neuzskaitīt, atbildes jārod pašiem.
Kad pagājības plīvurs pavērts, ar dziesmām un dejām Viesistabā varēja atklāt “Vecpiebalga atver durvis”. Atbrauca Puiškans no “Kaikašiem”, dejotāji nodejoja “Goda soli”, visi kopā nodziedāja “Pie tevis eju, Vecpiebalga”, vēl dažas goda runas, tad pašu amatierteātra “Sumaisītis” radīta, iestudēta izrāde “Vēstules no pagātnes”, uz kuru sanāca pilna zāle skatītāju, tātad vairāk nekā 200, bet vakarā kārtīga zaļumballe.
Sestdien Vecpiebalga skanēja, gan 70 tirgotājiem pārliecinot pirkt tieši viņu preci, gan velobrauciena “Atgriezties bērnībā” dalībnieku uzmundrinājumā. Viņu maršruts cauri pagasta centram veda uz bērnudārzu. Tur vēl nesen ne tik sakoptā teritorijā starp bērnudārzu un skolu uzcelta neliela skatuve. To tad visi kopā atklāja, kārtīgi izballējoties.
Vecpiebalga allaž sagādājusi piesātinātas svētku dienas. Kā saka kultūras nama vadītāja Zigrīda Ruicēna, lai saprastu Piebalgu, tā jāiepazīst. Un svētkos piebaldzēni rāda sevi. Tāpat dara tai tuvie, tie, kuri sevi saistījuši, asociē ar Piebalgu. Sestdien Mazās Kalniņa dienas Vecpiebalgas muižas parkā notika jau 17. reizi. Ap 900 dažādu paaudžu klausītājus vienoja Imanta Kalniņa mūzika.
Svētdienu vecpiebaldzēni veltīja nākamības ievadīšanai. Dievkalpojumā pilna baznīca un koncerts, tad kapu svētki atkal savija pagātni un nākotni šodienā, lai jau rīt domātu, redzētu, darītu savai Piebalgai.
“Ieguldīts liels darbs. Atzinīgie vārdi par konferenci, koncertiem, iespējām bērniem, tirdziņu ir mūsu kopīgā darba novērtējums,” saka Z.Ruicēna un piebilst, ka lietus svinētājus pasargāja, vien nobira kāda Dieva prieka asara.
Vecpiebaldzēni Piebalgas 800 gadi nosvinējuši. Gan uzzinot ko jaunu, gan atstājot jautājumus un darbus nākamajiem gadiem. Tagad kārta Jaunpiebalgai.
Komentāri