Starptautiski pamanīta mikropilsēta – Valmiera

Vēsturiski Valmiera ir veidojusies kā rūpniecības centrs Vidzemē. Šajā virzienā pilsēta sāka attīstīties 20. gadsimta 50. gados, un 60. gados jau bija redzams, kā tas veido un paplašina pilsētu, kā tajā ieplūst darbaspēks, jo šeit attīstās rūpniecība un ceļas dzīvokļu nami.

Kamēr par padomju laika 50. gadiem Valmierā nav veikts pētījums, kas sabiedrībai izskaidrotu to, kas un kāpēc lēma un kas no tā visa iznācis, pilsētnieki uztur paši savu leģendu. It kā padomijas laika vienīgā partija, tās dūži Rīgā un Valmierā esot vienojušies – par rūpniecības pilsētu, kas toreiz skaitījās ļoti prestiži, jākļūst Val­mierai, Cēsis lai paliek kā mazpilsēta ar vēsturisku centru un par­kiem. Ķieģeļu ražošanas rūp­nī­­cai gan izvēlējas vietu līdzās mā­la atradnēm Liepā, pa vidu dzelzceļa līnijā starp Valmieru un Cēsīm.

Arī tagadējos laikos valmierieši lielu uzsvaru likuši uz rūpniecības saglabāšanu un paplašināšanu, kā moderni saka, veidojot industrijas centru. Lai tāds varētu pas­tāvēt ārpus galvaspilsētas, Val­miera pēdējos divos gadu desmitos veidota tā, lai tā interesētu gan dažādu nozaru uzņēmējus, gan ārvalstu investorus. Bez tiem nodrošināt modernus rūpnieciskus procesus un stabilas darba vie­tas kā valmieriešiem, tā ap­kār­­t­ējo novadu iedzīvotājiem nebūtu iespējams. Valmiera veikumu pilsētas attīstībā vēlējās testēt starptautiski. Tātad pārbaudīt, vai pilsēta patiešām iet līdzi laikam, un meklēja ar Latvijas vidi nesaistītus vērtētājus.

Tagad kļuvis zināms, ka Vi­dze­mē lielākās, bet patiesībā ne visai lielās – oficiāli vien apmēram 25 tūkstoši iedzīvotāju – pilsētas sasniegto un plānus nākotnei pozitīvi vērtējuši pētnieki, nesaistīti ar Latviju. Starptautiski prestižais izdevums Financial Times 2018. gadā Valmieru ierindojis starp in­vestīciju piesaistē daudzsološām Eiropas mikropilsētām un reģi­oniem. Pirmo trijnieku Eiropā veido divas mikropilsētas no Īrijas un Valmiera. Novērtēta ārvalstu in­vestīciju piesaistes stratēģija, pamanīts iespējamais potenciāls, kas ļauj Valmieru šobrīd dēvēt par izaugsmes pilsētu, kurai uz­ma­­nību pievērsuši arī investori.

Financial Times pētnieki ārvalstu investīciju piesaistes kategorijā (FDI Strategy) izvērtējuši 146 pilsētu un reģionu pieteikumus. Pēc balvas valmieriešiem būs jādodas uz Kannām Francijā, kur notiks ceremonija.

Valmieras pilsētā pirms gada bija reģistrēti 120 ārvalstu kapitāla uzņēmumi, un to kopējais apgrozījums sasniedza 133,1 miljonu eiro. Uzņēmumi pilsētā nodarbinājuši 1546 darbiniekus. Lie­lā­kais ārvalstu kapitāla darba devējs Valmierā ir akciju sabiedrība “Val­mieras stikla šķiedra”. Pa­tie­sī­bā darbinieku modernajā uzņēmumā nepārtraukti trūkst, par to liecina nemitīgie darba sludinājumi. Darba devējas ir arī vairākas SIA -“Padtex Insulation”, “Culi­me­ta Baltics”, “V.L.T.”, “Val­mie­ra-Andren”, “Akācija E.V.”, “Val­mieras paviljons”, “Wunder Latvia”, vēl citas.
Valmieras pašvaldība apkopojusi informāciju, ka ārvalstu investīcijas pilsētā jau ienākušas no Vācijas, Zviedrijas, Krievijas un ASV, no Itālijas, Lielbritānijas un vēl mazām valstīm – Luk­sem­bur­gas, Igaunijas, Lietuvas.

Financial Times reitingā 2018. ga­dā sevi starp mikropilsētām ārvalstu investīciju piesaistes kategorijā (FDI Strategy) vēlējušās redzēt arī Ventspils un Rēzekne. Tām piešķirta 4. un 6.vieta.

Dati, kas apkopoti par vidējo dar­ba samaksu, liecina, ka augstas kategorijas speciālisti Val­mie­rā tiek atalgoti ļoti labi. Lie­lā­­­kajos uzņēmumos inženieriem un menedžeriem jau tagad maksā algas Eiropas līmenī, bet pieņem darbā ar attiecīgi apgūtu kvalifikāciju. Kāpēc uzņēmēji tā tērējas ar algām? Tāpēc, ka laba līmeņa speciālistu gaida arī citur, ne tikai Valmierā.

Taču laba līmeņa speciālists nav tas pats, kas zemeņu lasītājs Nor­vē­ģijas laukos, viesnīcas ad­mi­nis­­trators Anglijā vai brigadieris Īrijā. Speciālists ar augstu izglītību un pieredzi gatavs pārcelties uz tādu mikropilsētu Eiropā kā glīti sakoptā Valmiera, tad, ja pilsēta nodrošina atbilstoša līmeņa dzīvesvietu. Tieši tā šobrīd ir Val­mieras lielākā problēma – dzīvošanas iespējas. Pašvaldība pagājušajā gadā atrada iespēju atvēlēt daļu zemes privātmāju celtniecībai, uzņēmās pati uzcelt mājas ar 150 īres dzīvokļiem, taču šajā milzu projektā valmieriešiem neiet tik gludi, kā vēlētos. Jādomā, ka māju nodošana ekspluatācijā aizkavēsies par kādu pusgadu.

Dzīvokļi pilsētā nepieciešami da­žādu līmeņu darbiniekiem. Ar tiem cilvēkiem, kas Vidzemē ir brī­vi un varētu pārcelties uz Val­mie­ru, var nepietikt, ja uzņēmumu attīstība turpināsies. Val­mie­ras pašvaldība nav atmetusi cerības radīt infrastruktūru vietā, kur ar laiku izveidotos industriālais parks. Ja pilsēta kļūs aizvien vairāk ekonomiski aktīva, te būs īres dzīvokļi, pašvaldība cer, ka atgūs arī daļu valmieriešu, kuri darba meklējumos nonākuši ārzemēs un dzīvo strādnieku kopienās. Paš­val­dībai ir iecere atrast partnerus un sākt nākamo daudzdzīvokļu mā­ju būvniecību, uzcelt mājas un papildināt dzīvojamo fondu ar vēl 300 dzīvokļiem. Savukārt vidusskolas, kā iesacījusi Kārļa Ša­durs­ka vadītā Izglītības ministrija, neapvienot, jo būs, kas tajās mā­cās, toties bērnudārzos vietas pietrūkst jau tagad, tāpēc ir plāni paplašināt grupu telpas, lai darbaspējīgā vecuma cilvēkiem būtu iespēja bez gaidīšanas rindā saņemt bērnam vietu pirmsskolas iestādē.