Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Diskutē, kā uzlabot bērnu zobu veselību

Iveta Rozentāle
07:10
28.07.2024
45
Daughter Parents Brushing Teeth

Tīrām zobus kopā. Viens no būtiskiem soļiem bērnu zobu veselības veicināšanai ir izveidot paradumu regulāri tīrīt zobus un darīt to pareizi. Te svarīgs vecāku ieguldījums un prasme bērnu motivēt. FOTO: freepik.com

Kamēr citviet Eiropā ir pašsaprotami, ka bērniem un pieaugušajiem ir veseli zobi, Latvijā ir pašsaprotami, ka zobus mazākā vai lielākā mērā ir skāris kariess.

Lai diskutētu par situāciju zobu veselībā un zobārstniecībā, Vispasaules cēsnieku dienās Cēsīs notika paneļdiskusija “Zobārstniecības aprūpes izaicinājumi Latvijā – Vai Cēsis būs pārmaiņu sākums?”.

Cēsniece, Rīgas Stradiņa univer­sitātes (RSU) Zobārstnie­cī­bas fakultātes Zobu terapijas un mutes veselības katedras pētniece Ilze Maldupa vada RSU pētījumu – uz pierādījumiem balstītu kari­esa kontroles stratēģiju ieviešana bērnu zobārstniecībā Latvijā. Viņa saredz, ka Cēsu novada pieredze var būt aizsākums pieejamākai un ilgtspējīgai zobārstniecības aprūpei Latvijā.

Diskusijā tika prezentēti Zanes Freimanes maģistra pētījuma rezultāti par zobārstniecības aprūpes pārklājumu Latvijā, vecāku apmierinātību un zobārstu attieksmi pret valsts apmaksāto bērnu zobārstniecības pakalpojumu sistēmu. Noskaidrots, ka 2022. gadā tikai 36,7% bērnu apmeklējuši zob­ārstu. Savukārt no 20 bērniem tikai vienam bērnam nevienā zobā nav kariesa. Arī pakalpojumu kvalitāte ne vienmēr ir atbilstoša.

Veselības ministrijas pārstāve Ieva Melišus paskaidroja, ka Latvijas kontekstā, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm, speciālistu skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir pietiekams, trūkums vairāk jūtams tieši bērnu zobārstniecībā. Savukārt Ilze Maldupa uzsvēra atšķirību: ja lielākajā daļā valstu, rēķinot uz vienu speciālistu, ir 1500 bērnu, bet vidēji kariess ir septiņiem procentiem, Latvijā uz vienu zobārstu ir 1003 bērni, bet ar kariesu slimi ir 93%. Lai situ­āciju uzlabotu, nepieciešams strādāt ne tikai preventīvi, kas ir pats būtiskākais, bet arī ieguldīt seku novēršanā, jo arī tam ir ekonomisks ieguvums. Tā Skotijā, ieviešot šādu programmu, tai iztērēja nepilnus divus miljonus eiro, bet pēc četriem gadiem ieekonomēja stipri vairāk naudas un ar katru gadu ekonomija arvien palielinās.

Lai situācija uzlabotos, visā Latvijā nepieciešama vienmērīga zobārstniecības pakalpojumu pieejamība, būtiska ir pakalpojuma kvalitāte, kā arī prevencija, bērnu un vecāku izglītošana pirmsskolas izglītības iestādēs, skolās, pie ģimenes ārstiem. I.Maldupa teic: “Tā kā labu zobu pamatā ir veselīgs uzturs, tad ļoti svarīga ir veselības veicināšana kopumā. Vēl zobārstniecībā profilakses līdzeklis ir arī ir zobu pasta. Diemžēl tikai 26% bērnu līdz piecu gadu vecumam lieto zobu pastu, uz kuras tūbiņas ir rakstīts, ka tur ir pietiekama fluorīda koncentrācija. Turklāt citā pētījumā konstatējām, ka ne visās zobu pastās, uz kurām tas rakstīts, reāli ir fluorīds. Arī tas veicina kariesa izplatību, jo daļa bērnu lieto zobu pastu, kas nav efektīva pret kariesu. Otrs aspekts ir pareiza tīrīšana, ir svarīgi, ka vecāki un bērnudārza audzinātāji ir zinoši un praktiski apmācīti, kā to darīt. Un trešā daļa ir efektīvas kariesa kontroles metodes. Zobārsti Latvijā ilgstoši ir mācījušies pēc vienas metodes, kas ietver plombēšanu un raušanu, bet zobārstniecība ir attīstījusies, un ir dažādas citas bērniem draudzīgākas, ātrāk izdarāmas un lētākas metodes, kā arī rezultāts ir efektīvāks. Turklāt lielākā daļa no tām neprasa nekādu zobārstniecības aprīkojumu, tāpēc to vieglāk nodrošināt tuvāk pacientam, piemēram, pirmsskolas izglītības iestādē.”

Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova, ieklausoties diskusijā, sacīja: “Te arī redzama atbilde, ka ir nepieciešams strādāt ar vairākiem elementiem: izglītošanu, paradumu maiņu un uzturu. Uzturs ir milzīga tēma, arī mēs vēlamies panākt vietēji ražotas bioloģiskas pārtikas proporcijas palielināšanu skolu ēdināšanā un veicināt pieprasījumu pēc šādas pārtikas. Diskusija ir labs sākums, noteikti vēl būtu nepieciešama atsevišķa tikšanās ar pašvaldību, lai varētu saprast, kā iespējams īstenot tādu projektu.”

Arī Veselības ministrijas pārstāve Ieva Melišus apstiprināja, ka ministrija ir ieinteresēta, ka projekts tiktu īstenots, piebilstot: “Skaidrs, ka nevaram šādu programmu ieviest uzreiz visā valstī, tāpēc varētu sākt ar pilotprojektu, kurā varētu būt Cēsis, iespējams, arī vēl kāda pašvaldība. Jāsaprot, kādi resursi tam ir nepieciešami un kurām ministrijām ir jāiesaistās.”

Vispasaules cēsnieku dienas organizators Aigars Strauss bija gandarīts par produktīvo diskusiju un “Druvai” atzina: “Uzzinot par Ilzes Maldupas ieceri, sapratu, ka par viņas projektu ir jāuzzina nozarē iesaistītajiem. Speciāliste pēc dzīves Čīlē no Jelgavas ir pārcēlusies uz Cēsīm, tāpēc doma bija organizēt sarunu ar Cēsu zobārst­niecībā iesaistītajiem, lai visi iepazītos. Idejai pieslēdzās RSU Inovāciju centra projektu vadītāja Airita Erte, kura, zinot, ka tēma ir ļoti aktuāla, rosināja uz sarunu arī ministrijas. Diskusija izdevās, un tai noteikti būs turpinājums.” Viņš arī piebilst, ka Vispasaules cēsnieku dienu galvenais mērķis ir cēsnieku pasaules pieredzi atvest atpakaļ uz Cēsīm, bet cēsnieku pieredzi dot pasaulei.

Diskusijā piedalījās arī RSU Inovāciju centra projektu vadītāja Airita Erte, Berta Leimane no Slimību profilakses un kontroles centra, Latvijas Periodontologu asociācijas prezidente un RSU Zobu terapijas un mutes veselības katedras docētāja un pētniece Una Stāmere, RSU Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece asoc. prof. Daiga Behmane, Ekonomikas ministrijas Uzņē­mēj­darbības konkurētspējas departamenta vecākā eksperte Samanta Budrecka un Uzņē­mējdarbības konkurētspējas departamenta direktores vietniece Anita Zīmele, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperte Liene Levada. Diskusijā tika uzklausīti arī Cēsu novada bērnu vecāki un zobārstniecības klīniku vadītāji.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plaša teritorija jaudīgai uzņēmējdarbībai

00:00
24.11.2024
5

Valmieras pievārtē pagājušajā nedēļā atklāja Industriālā parka būvniecību nepilnu 60 hektāru plašā teritorijā. Darbus plānots pabeigt nākamā gada beigās. Apbūves teritorijā būs inženierkomunikāciju infrastruktūra, liels loģistikas centrs, industriāls elektroenerģijas pieslēgums, plašas stāvvietas, dzelzceļa pievads. Dzelzceļu varēs izmantot, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu starp Valmieras dzelzceļa staciju un    Industriālo parku. Paredzēts izbūvēt platsliežu dzelzceļa privātās lietošanas […]

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
30

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
41
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
44

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
138
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi