Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu.
Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto buferzonu. Tādēļ pie robežas notiks gan mācības robežas aizsardzībā, gan, protams, arī pašas robežas sargāšana. Šajā operācijā piedalīsies līdz 17 tūkstošiem cilvēku.
Baltkrievija savukārt ir atvilkusi savu karaspēku no Ukrainas robežas, diktators Lukašenko paziņojis, ka 35 Eiropas valstu pilsoņiem tagad ir bezvīzu režīms, viņi var apciemot Baltkrieviju, ja vien to vēlas. Bezvīzu režīmu no Baltkrievijas puses saglabā arī jau agrāk apstiprinātais saraksts par Latviju, Lietuvu un Poliju – tātad šajā sarakstā pašlaik ir 38 Eiropas valstis. Svjatlanas Tihanouskas pārejas kabinets, kas darbojas ārpus Baltkrievijas, jo opozicionāri bija spiesti pamest Baltkrieviju jau 2020. gadā, brīdina, ka jebkuru ārvalstnieku Baltkrievijā var apcietināt ar jebkādu izdomātu iemeslu. Pašlaik ir zināms par 20 Baltkrievijā apcietinātiem ārvalstu pilsoņiem.
Svjatlanas Tihanouskas padomnieks Franaks Vjačorka saka, ka aizliegums Latvijā un Lietuvā iebraukt automašīnām ar Baltkrievijas numura zīmēm nav īstais veids, kā salāgot Krievijai un Baltkrievijai piemērotās sankcijas. Viņš uzskata, ka pilnībā ir jāpārtrauc jebkāda tirdzniecība ar Baltkrieviju, bet baltkrievi, armiju ieskaitot, nav noskaņoti pret Ukrainu un Eiropas Savienību. Par to liecinot aptaujas, kas neoficiāli vēl nesen veiktas Baltkrievijā. Tādēļ Lukašenko ļauj Baltkrievijā saimniekot Krievijas specdienestiem un armijniekiem, bet pats nodarbojas ar skaļu frāžu bārstīšanu, savu pilsoņu arestiem, sodīšanu un dažādu aizliegumu ieviešanu. Diktators neapbruņo Baltkrievijas armiju un neliek tai piedalīties karā ar Ukrainu, jo baidās, ka tā ieročus vērsīs pret viņu un viņam pietuvinātajiem.
Tikmēr nerimst runas un pārspriedumi par miera sarunām starp Ukrainu un Krieviju. Jāteic, šajās runās un komentāros brīžam valda visai liels juceklis – tiek jaukti fakti, attieksme un prognozes. Fakts ir tas, ka Ukrainas prezidents Zelenskis uzskata: tādām sarunām būtu jānotiek, bet caur starpniekiem. Arī Putins ne reizi vien ir skaļi paudis, ka laiks sēsties pie sarunu galda ar Ukrainu. Gan Krievijas, gan Ukrainas iedzīvotāju vairākums atbalsta ideju par miera sarunām, bet to saturu saredz absolūti dažādu. Ukraiņi un viņu prezidents nepieļauj pat domu par okupēto teritoriju atstāšanu Krievijai. Bet Krievijas iedzīvotāji savukārt uzskata, ka okupētās teritorijas jāatstāj Krievijai un tad karadarbību varētu pārtraukt. Tie ir fakti. Viss pārējais šobrīd ir komentāri un prognozes. Turklāt prognozes nenoteiktas padara situācija ASV.
Ir skaidrs, ka neatkarīgi no tā, vai atentāts pret bijušo ASV prezidentu un nākamā prezidenta amata kandidātu Donaldu Trampu ir vienpatņa sarīkots uzbrukums, vai tiks atrasti kādi kūdītāji un rīkotāji, Tramps kļūs par ASV prezidentu. Viņš ļoti labi prot izmantot situāciju: moceklis un patriots, kurš domā un domās par amerikāņiem, nevis par karu un mieru kaut kur pasaulē. Un Tramps arī apgalvo, ka panāks mieru uzreiz. Ko tas nozīmēs Ukrainai un pārējai Eiropai? Kā tas notiks? Tur Trampa nostāja ir mainīga un nenoteikta, bet diemžēl ir labi redzams arī kas cits – gan Trampa, gan agresorvalsts prezidenta Putina domāšanas veids ir visai līdzīgs.
Putins neapšaubāmi vēlas, lai par ASV prezidentu kļūtu Tramps, jo tad atkal varētu mēģināt vienoties par pasaules sadalīšanu, kā to kādreiz izdarīja Staļins un Hitlers. Tiesa gan, Tramps to nevarēs izdarīt viens pats, būs nepieciešams Kongresa atbalsts. Bet slepenas sarunas un kaut kādas personīgas vienošanās var notikt. Tādēļ pašlaik ir skaidrs, ka bez Rietumu atbalsta Ukraina nevar uzvarēt un ka tikai uzvara var vairāk vai mazāk garantēt mieru Eiropā tuvākajos gados divdesmit, trīsdesmit. Viss pārējais šobrīd ir lielais jautājums.
Komentāri