Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

Iveta Rozentāle
06:06
24.07.2024
95
Skragu 25 3

Iepazīstināšana ar grāmatu.  Guntis Gailītis prezentē Ilzes Būmanes darbu par sava vectēva brāli Artūru Krūmiņu - “Piebaldzēns ar pasaules apvārsni”. FOTO: no albuma

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu.

Gan pats Arturs Krūmiņš, gan vēlāk viņa brāļa mazdēls Guntis Gailītis glabāja ģimenes un dzimtas arhīvu, ir bagātīgs vēstuļu, dokumentu un fotogrāfiju materiāls, ko pētīja un uz kā pamata rakstīja grāmatu žurnāliste un rakstniece Ilze Būmane. Autore “Druvai” pastāsta: “Materiāla bija tik daudz, ka sākumā bija grūti saprast, ko ar to visu darīt. Pētot sajutu Krūmiņu dzimtas spēku un cilvēcīgo kodolu. Viņu augstākais cilvēcības pulss jūtams nodaļā par ebreju – ārsta un viņa dēla – glābšanu, labi apzinoties, ka, ja par to kāds uzzinās, arī paša ģimene ies bojā.

Artura Krūmiņa vecāki bija strādīgi un garīgi bagāti, viņu galvenā vēlēšanās bija izglītot dēlus, kam ziedoja visu. Pats Arturs Krūmiņš bija ne tikai arhitekts, arī dzejnieks, kas arī liecina par lielu garīgo skatījumu uz pasauli. Tāpat spēcīgi jūtama arī viņa vēlēšanās apgūt kultūras un mākslas mantojumu. A.Krūmiņš pārvaldīja astoņas valodas, vienmēr iepazīstoties ar pirmavotu.”

Grāmatas autore atzīst, ka grūtāk rakstīt par personību, kas vairs nav mūsu vidū un nav arī laikabiedru, ir tikai rakstītie materiāli: “Tajā brīdī, kad izdodas iz­zināt, izpētīt un salikt to visu ko­pā, ir lielākais gandarījums. Gal­venais, ka darbs ir izdarīts un cilvēkiem tas interesē.” I.Būmane ir gandarīta, ka pirmie grāmatas atvēršanas svētki ir tieši Skrāģu krogā. Tur ir tik maģiska sajūta, ka šī ēka – guļbūve – gadu simtu gaitā, kad daudzi krogi    pussa­brukuši, ir saglabājusies: “Es teiktu, ka tā ir dzimtas aura, kas tam    palīdzējusi.”

Guntis Gailītis pastāsta, ka ideja par grāmatu bija jau sen, ņemot vērā Artura Krūmiņa nozīmīgo devumu Latvijas arhitektūrā, kā arī to, ka viņš ir pirmās latviešu nacionālās operas “Baņuta” libreta autors: “Žurnāliste Ilze Bū­mane ir ļoti rūpīga, viņa izdarījusi milzīgu darbu, veikusi milzīgu pētījumu, nav vienkārši lasīt vēstules vecajā drukā, senus dokumentus. Tie prasa atbilstošu attieksmi un precizitāti, tās nav fantāzijas, ko var ietvert romānā, viss balstīts un pamatots ar vēsturiskiem faktiem. Tā kā tas ir dokumentāls pētījums, izvēlējāmies grāmatu izdot apgādā “Zvaig­zne”, jo darbam ir zinātniska pievienotā vērtība.”

No pieejamā materiāla pavisam noteikti būtu iespējams izdot vēl arī otru grāmatu, vērtē G.Gailītis. Arturs Krūmiņš bijis ļoti daudzpusīgs – arhitekts, pedagogs ar uz­svaru uz izglītošanu mazajās lauku skolās, literāts. “Un šī grāmata ir labs rosinājums arī citiem vietējiem pētīt savas dzimtas. Ir būtiski runāt par novadniekiem, cilvēkiem, izcelt un atgādināt par viņu veikumu,” tā G.Gailītis.

Pasākumā spēcīgi un sirsnīgi izskanēja koru priekšnesumi un sadziedāšanās. Piedalījās kori
no Cēsīm, Taurenes, Dzērbenes, Ama­tas, kā arī Rīgas, Ērgļiem un Bauskas, operas elpu sniedza mūziķu uzstāšanās un operfilma “Ba­ņuta”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
25

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
34
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
41

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
135
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
61

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Ukraiņu ģimeņu bērniem latviešu valodu palīdz apgūt nometnē

00:00
19.11.2024
40
1

Projekta “Atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometnēm” ietvaros nupat aizvadīta jau piektā nometne “Cīrulīši”. Mērķis ir saliedēt vietējos skolēnus un bērnus no Ukrainas, vienlaikus dodot viņiem iespēju apgūt latviešu valodu. “Puse dalībnieku ir latviešu bērni, puse – ukraiņu. Projekts paredz, ka nometnē ukraiņu nedrīkst būt skaitliski mazāk. Nometnē primārais ir latviešu valodas apguve, […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi