Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Rūpēs par emocionālo veselību

Iveta Rozentāle
11:03
24.07.2024
9
2 Ivetas Portrets 150x150.jpg

Slimnīca laikam ir vieta, kur retam gribas nokļūt, pat neskatoties uz to, ka mūsdienās lielākoties personāls ir brīnišķīgs, ārsti atsaucīgi un spējīgi pacientam izskaidrot viņam nesaprotamo. Un, protams, arī ārstēšanas metodes ir ļoti mūsdienīgas. Tādēļ, lai brīdī, kad sasirgušais tomēr ir nonācis slimnīcā, viņa paš­sajūta uzlabotos ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, ir cilvēki, kuri ārpus sava darba laika atrod brīžus, lai palīdzētu slimnīcā esošajiem justies labāk.

Tā kā arī pati darbojos biedrībā, kura organizē aktīvistus, kas sniedz emocionālu atbalstu stacionāru pacientiem, ik pa laikam pasekoju, cik daudz ir līdzīgu organizāciju. Jāteic, reģionos iespējas iesaistīties biedrībās un piedalīties slimnīcas gultās gulošo labbūtības stiprināšanā ir minimālas, tomēr tās pamazām palielinās. Domāju, brīvprātīgais, vienojoties ar slimnīcu, var doties uzlabot pacienta pašsajūtu arī individuāli, bet tie, kas to darījuši, atzīst, ka ilgtermiņā regulāri vienatnē to ir grūti darīt.

Savukārt biedrības dara ļoti daudz, lai brīvprātīgie savam pienākumam būtu tam patiešām sagatavoti, turklāt arī nodrošina psiholoģisko palīdzību, ja tāda nepieciešama pēc kāda lielāka pārdzīvojuma, kas piedzīvots saskarsmē ar sasirgušajiem. Un es tiešām ļoti priecājos, ka biedrības tur īpašu rūpi, lai arī tas, kurš dodas uz slimnīcu, pats justos labi, nepārvērtētu savus spēkus un reizē arī bagātinātu savu personību, jo cilvēku padziļināta iepazīšana, viņu pieņemšana un arī prasmes sadarboties ar ļoti dažādām personībām ir ļoti liels ieguvums arī katram labu darbu darošajam.

Rīgā par pacientu labbūtību rūpējas daudzās slimnīcās, sākot ar tām, kurās ir paši mazākie pacienti, līdz pat cilvēkiem, kuri slimnīcā aizvada dzīves pēdējos mēnešus, dienas vai pat stundas. Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) biedrības “Lielas rūpes par mazajiem” brīvprātīgās rūpējas par zīdaiņiem un bērniem, kuriem vecāku nav blakus. Viņas arī auklējušas bērniņus, kuri atstāti glābējsilītē, kamēr tiem atrasta jauna ģimene. Tāpat pie mazajiem un bērniem dodas biedrība “Dr.Klauns”. Dakteri klauni viesojas ne tikai galvaspilsētas slimnīcās, arī reģionu stacionāros, tajā skaitā Cēsīs un Valmierā, turklāt mūspusē viņi apmeklē arī pieaugušos slimniekus. Patlaban tiek meklēti jauni kolēģi, katrs to var izmēģināt.

Ļoti grūts ir brīdis, ja cilvēkam savi dzīves pēdējie mēneši vai nedēļas jāpavada slimnīcā. Tas sāp gan nedziedināmi slimajam, gan tuviniekiem. Tāpēc ļoti novērtēju, ka galvaspilsētā pie pieaugušajiem, kuri atrodas paliatīvajās nodaļās, dodas labdarības organizācijas “Hospiss LV” brīvprātīgie. Pavasarī brīvprātīgos, kas atvieglotu mirkļus slimajiem, meklēja Vidzemes slimnīcas Hronisko pacientu aprūpes nodaļa, pieteicās arī cilvēki no mūsu novada. Ir patiešām labi, ka arī tādā dzīves brīdī cilvēkam ir iespējams saņemt emocionālu atbalstu, kas silda viņa sirdi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Karš un miers

07:08
24.07.2024
14

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
22

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
21

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
19

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
47
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
47

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
10
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
27
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi