Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

Andra Gaņģe
00:00
18.07.2024
241
Nitaure1

Simboli mainās. Zāles pļaušana jaunajai paaudzei saistās ar lielāku un mazāku tehniku. Amatas apvienības “Pļaujas svētku” gājienā bija arī tā. Un saprotams, jo izkapti ņemt līdzi bīstami, var kādu ievainot. FOTO: no albuma

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti.

“Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras nama vadītājs Rihards Vītols.

Ņemt rokās darbarīku, ko aizstājusi tehnika, uzdrošinājās piecpadsmit kungi un četras dāmas. Drosmīgi bija ne tikai vietējie, sacensībās piedalījās atbraucēji no kaimiņiem, Mores, un tālākām Latvijas vietām – Annasciema Talsu novadā, Taurupes Ogres novadā, no Jelgavas, “Pļaviņu pļāvēju” komanda no Pļaviņām. Bija arī rīdzinieki un galvaspilsētas apkaimes – Baldones un Babītes.

Kungiem katram bija jānopļauj 7×7 metri liels laukumus, dāmām 6 x 5 m. Galvenais kritērijs bija pļaušanas ātrums, taču tikpat svarīga bija kvalitāte – pļāvuma gludums un tīrība, ko vērtēja galvenais tiesnesis Vilnis Mironovs no Pļaviņām. Viņu var nosaukt par pļaušanas ar izkapti ekspertu, V.Mironovs piedalījies visās pļaušanas sacensībās Latvijā.

Cēsu novada pļāvējām mājas sienas nepalīdzēja. Dāmu sacensībās līderes bija Pļaviņu komandas pārstāves, 1.vietu ieguva Sarmīte Norvaiša (2,11 min), 2.vieta Anitai Seikovskai (2,22 min). 3.vieta Anitai Anckiņai no Mores (2,46 min).

Savukārt kungu sacensībās divas godalgotas vietas mājiniekiem. Labākais bija Jānis Norvaišs no Pļaviņām (1,40 min), bet tūlīt sekoja nītaurieši. Aleksandram Kuprijanovam (1,44 min) 2.vieta, Vilnim Mencam (2,06 min) 3.vieta. No līderiem tikai nedaudz (ar laiku 2,21 min.) atpalika Zigfrīds Rozenbergs, sacensību vecākais dalībnieks, 82 gadus vecais, možais kungs no Baldones.

Pļāvēji nesacentās vecuma grupās, arī sagatavotība bija ļoti atšķirīga, piemēram, jaunākais dalībnieks, divdesmitgadīgs vīrietis, izkapti rokās turēja pirmo reizi.

Sacensības saistīja daudz līdzjutēju. Pļavas malas bija aizņemtas, iekļūt skatītāju pirmajā rindā ne visur bija viegli. “Tas rada pārliecību, ka interese par pļaušanu ar izkapti traktoriņu un trimmeru laikmetā nav zudusi un nākošajās sacensībās dalībnieku, kas vēlēsies izmēģināt savu spēku un prasmi, būs vēl vairāk,” saka R.Vītols.

Sacensību rīkošanā iesaistījās vietējie aktīvisti. Nītauriete Daiga Ciekurzne kopā ar palīgiem iemērīja un sagatavoja pļaušanas laukumus, organizēja citus darbus, viņi arī gādāja par cienastu un spirdzinājumu dalībniekiem.

Pļaušanas tematika caurvija visu Amatas apvienības svinību norisi. Svētku gājienu, kurā pulcējās pagastu amatiermākslas kolektīvi, biedrības un citi rosīgie iedzīvotāji, rotāja siena grābekļi, daudzi dalībnieki bija tērpušies vasarīgos, siena pļaujas laikam raksturīgos tērpos. Netrūka puķu vainadziņu un citu zaļumu. Bija arī mūsdienu akcenti, piemēram, mini traktors mauriņu pļaušanai, par jaunāko laiku vēsturi stāstīja vecais, zilais beloruss, traktors, kuru atceras vecākā paaudze. Tā piekabē gan vairs neved sienu, meijām rotāta, tā vizināja muzikantus. Arī pasākumu vieta vēstīja – ir siena laiks. Tur noformējumā bija gan mūsdienīgie siena ruļļi, gan zārdi.

Nītaurieši bija arī pacentušies atgādināt par savām pļaušanas tradīcijām. Ekspresizstādē varēja uzzināt, cik bieži, daudz un dažādos laikos preses izdevumi rakstījuši par Nītaures pļāvēju prasmi rīkoties ar izkapti, kādas godalgas viņi saņēmuši un kādas sacensības citiem rīkojuši. Bija skatāma vēl viena izstāde, kas liecina par sena amata saglabāšanu, proti, mednieki izrādīja medību trofejas.

Svētku diena priecēja arī ar Amatas apvienības pārvaldes amatiermākslas kolektīvu koncertu, bet vakarā vairāk par pusotra tūkstoša klausītāju sajūs­minājās par rokgrupas “Dzelzs vilks” uzstāšanos, pēc tam ballētāji par grupu “Bruģis”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
17

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
120

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
378
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
44

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
92

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
63

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
7
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi