Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

Andra Gaņģe
00:00
18.07.2024
241
Nitaure1

Simboli mainās. Zāles pļaušana jaunajai paaudzei saistās ar lielāku un mazāku tehniku. Amatas apvienības “Pļaujas svētku” gājienā bija arī tā. Un saprotams, jo izkapti ņemt līdzi bīstami, var kādu ievainot. FOTO: no albuma

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti.

“Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras nama vadītājs Rihards Vītols.

Ņemt rokās darbarīku, ko aizstājusi tehnika, uzdrošinājās piecpadsmit kungi un četras dāmas. Drosmīgi bija ne tikai vietējie, sacensībās piedalījās atbraucēji no kaimiņiem, Mores, un tālākām Latvijas vietām – Annasciema Talsu novadā, Taurupes Ogres novadā, no Jelgavas, “Pļaviņu pļāvēju” komanda no Pļaviņām. Bija arī rīdzinieki un galvaspilsētas apkaimes – Baldones un Babītes.

Kungiem katram bija jānopļauj 7×7 metri liels laukumus, dāmām 6 x 5 m. Galvenais kritērijs bija pļaušanas ātrums, taču tikpat svarīga bija kvalitāte – pļāvuma gludums un tīrība, ko vērtēja galvenais tiesnesis Vilnis Mironovs no Pļaviņām. Viņu var nosaukt par pļaušanas ar izkapti ekspertu, V.Mironovs piedalījies visās pļaušanas sacensībās Latvijā.

Cēsu novada pļāvējām mājas sienas nepalīdzēja. Dāmu sacensībās līderes bija Pļaviņu komandas pārstāves, 1.vietu ieguva Sarmīte Norvaiša (2,11 min), 2.vieta Anitai Seikovskai (2,22 min). 3.vieta Anitai Anckiņai no Mores (2,46 min).

Savukārt kungu sacensībās divas godalgotas vietas mājiniekiem. Labākais bija Jānis Norvaišs no Pļaviņām (1,40 min), bet tūlīt sekoja nītaurieši. Aleksandram Kuprijanovam (1,44 min) 2.vieta, Vilnim Mencam (2,06 min) 3.vieta. No līderiem tikai nedaudz (ar laiku 2,21 min.) atpalika Zigfrīds Rozenbergs, sacensību vecākais dalībnieks, 82 gadus vecais, možais kungs no Baldones.

Pļāvēji nesacentās vecuma grupās, arī sagatavotība bija ļoti atšķirīga, piemēram, jaunākais dalībnieks, divdesmitgadīgs vīrietis, izkapti rokās turēja pirmo reizi.

Sacensības saistīja daudz līdzjutēju. Pļavas malas bija aizņemtas, iekļūt skatītāju pirmajā rindā ne visur bija viegli. “Tas rada pārliecību, ka interese par pļaušanu ar izkapti traktoriņu un trimmeru laikmetā nav zudusi un nākošajās sacensībās dalībnieku, kas vēlēsies izmēģināt savu spēku un prasmi, būs vēl vairāk,” saka R.Vītols.

Sacensību rīkošanā iesaistījās vietējie aktīvisti. Nītauriete Daiga Ciekurzne kopā ar palīgiem iemērīja un sagatavoja pļaušanas laukumus, organizēja citus darbus, viņi arī gādāja par cienastu un spirdzinājumu dalībniekiem.

Pļaušanas tematika caurvija visu Amatas apvienības svinību norisi. Svētku gājienu, kurā pulcējās pagastu amatiermākslas kolektīvi, biedrības un citi rosīgie iedzīvotāji, rotāja siena grābekļi, daudzi dalībnieki bija tērpušies vasarīgos, siena pļaujas laikam raksturīgos tērpos. Netrūka puķu vainadziņu un citu zaļumu. Bija arī mūsdienu akcenti, piemēram, mini traktors mauriņu pļaušanai, par jaunāko laiku vēsturi stāstīja vecais, zilais beloruss, traktors, kuru atceras vecākā paaudze. Tā piekabē gan vairs neved sienu, meijām rotāta, tā vizināja muzikantus. Arī pasākumu vieta vēstīja – ir siena laiks. Tur noformējumā bija gan mūsdienīgie siena ruļļi, gan zārdi.

Nītaurieši bija arī pacentušies atgādināt par savām pļaušanas tradīcijām. Ekspresizstādē varēja uzzināt, cik bieži, daudz un dažādos laikos preses izdevumi rakstījuši par Nītaures pļāvēju prasmi rīkoties ar izkapti, kādas godalgas viņi saņēmuši un kādas sacensības citiem rīkojuši. Bija skatāma vēl viena izstāde, kas liecina par sena amata saglabāšanu, proti, mednieki izrādīja medību trofejas.

Svētku diena priecēja arī ar Amatas apvienības pārvaldes amatiermākslas kolektīvu koncertu, bet vakarā vairāk par pusotra tūkstoša klausītāju sajūs­minājās par rokgrupas “Dzelzs vilks” uzstāšanos, pēc tam ballētāji par grupu “Bruģis”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
12

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
49

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
332

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
110

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
543

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
49
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi