Otrdiena, 19. novembris
Vārda dienas: Elizabete, Liza, Līze, Betija

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

Iveta Rozentāle
00:00
16.07.2024
230
Ninieris Vugd

Redzamība maza.    Cēsu daļas ugunsdzēsējs glābējs un ūdenslīdējs Mareks Norvelis demonstrē, ka redzamība zem ūdens ir ļoti maza – izstieptas rokas attālumā - , un atkarībā no laikapstākļiem un ūdenstilpes specifikas var būt pat vēl mazāka. FOTO: Iveta Rozentāle

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos.

Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās notika Niniera ezerā.

VUGD Vidzemes reģiona brigādes Cēsu daļas vada komandieris, ūdenslīdējs Gusts Roļskijs pastāsta, ka mācības nostiprina esošās iemaņas un palīdz apgūt jaunas. Tās nodrošina lielāku izpratni, kā pie konkrētās ūdenstilpes vislabāk piebraukt ar transportu, iepazīt ezera, upes straumes, dziļumu, gultnes reljefu, tas palīdz labāk orientēties, ja jāveic glābšanas darbi. Mācības arī palīdz saprast, kādus palīglīdzekļus visefektīvāk izmantot.

Cēsu daļas ugunsdzēsējs glābējs un ūdenslīdējs Mareks Norvelis “Druvai” nodemonstrē eholotu, ierīci, kas parāda ūdenstilpes gultni, tajā esošo objektu aprises, un pastāsta, ka, to izmantojot, var ātrāk atrast noslīkušo. Izsaukuma gadījumā glābējiem uzreiz ir skaidrs rīcības plāns un tiek ietaupītas tik svarīgās minūtes un sekundes. Lai ugunsdzēsēji glābēji no Cēsu daļas atbrauktu līdz ezeram, vajadzīgas četras minūtes, pa ceļam tiek uzvilkts nirēja ekipējums.

Par laimi, Cēsu pusē šogad nav noslīcis neviens, bet Latvija noslīkušo skaita ziņā arvien ir pirmajā vietā Eiropā, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju. No 52 bojāgājušajiem šogad visvairāk mirušo no ūdens izcelti Rīgas reģionā – 12, Vidzemē tie bijuši divi.    Diemžēl katru gadu piemājas ūdenstilpēs noslīkst vairāki mazi bērni.

Sandra Vējiņa, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore, norāda uz skumju tendenci: “Mazi bērni slīkst klusējot, jo, saprotot, ka izdarījuši ko tādu, kas nav bijis atļauts, baidās saukt palīgā. Tāpēc ļoti svarīgi bērnus mācīt ne tikai par bīstamām situ­ācijām, bet meklēt palīdzību vai saukt palīgā neatkarīgi no situācijas.” Viņa arī atgādina, ka tikai filmās cilvēki vicinās ar rokām un sauc pēc palīdzības, visbiežāk izbīlī vai sarijoties ūdeni cilvēks slīkst klusi un ātri. Gusts Roļskijs atgādina, ka no bērniem nedrīkst novērst uzmanību ne mirkli un nedrīkst atstāt nepieskatītus ne minūti. Diemžēl noslīkšana ir vien pāris minūšu, reizēm arī sekunžu jautājums. Tāpat viņš atgādina, ka visdrošākais līdzeklis pret noslīkšanu ir peldvestes lietošana. Tāpat jāatceras, ka peldēt nedrīkst doties vienatnē, tas jādara vismaz divatā, lai, ja nepieciešama palīdzība, otrs cilvēks to var izsaukt. Sandra Vējiņa atgādina, ka jebkādi piepūšamie pūšļi un peldriņķi rada iluzoru drošības sajūtu, tie saulē uzkarst, un savienojuma vieta var atplīst. Nereti ir izsaukumi uz ūdenstilpēm, kur cilvēki, iemiguši uz matrača, iepūsti ezerā, jūrā. Cilvēks pamostas, noslīd vai nokrīt no pūšļa, netiek uz tā atpakaļ un nespēj nokļūt krastā.

Runājot par bērnu drošību, Gusts Roļskijs atgādina, ka nedrīkst peldēties vietās, kuras ir dziļākas par bērna garumu. Ja tomēr nepieciešams glābt, tādās ūdenstilpēs, kur ir glābšanas riņķi, to var mest slīkstošā virzienā, labi, ja aukla kas ir pie glābšanas riņķa, ir tik gara, ka palīdz viegli izvilkt cietušo. VUGD darbinieki atzinīgi novērtē, ka pie Niniera ir šādi glābšanas riņķi. Bet noderēt var jebkas, kas turas virs ūdens – koka gabals, plastmasas pudele.

Traģēdijas uz ūdens notiek dažādu iemeslu dēļ, visbiežāk tā ir peldēšanas alkohola reibumā, pārdrošība, pārāk strauja ieiešana aukstā ūdenī, kas izraisa krampjus vai sirdsdarbības traucējumus, neuzmanīga rīcība, laivojot vai izmantojot citu peldlīdzekli, nepietiekamas peldēšanas prasmes, kā arī savu spēju pārvērtēšana. Labi un teicami peld tikai katrs trešais Latvijas iedzīvotājs.

Mareks Norvelis uzsver, ka ļoti svarīga ir komunikācija – glābēju sagaidīšana un pēc iespējas precīzāka norāde, kur atrodas cietušais, jo, ja meklēšanas rādiuss ir 100 metri, tas aizņem ļoti daudz laika: “Zem ūdens redzamība ir vien izstieptas rokas attālumā.” Sandra Vējiņa atgādina par vienkāršu glābšanas algoritmu, ko vecāki var izstāstīt bērniem: redzu slīkstošo – informēju pieaugušo vai pats zvanu uz 112; pametu kādu priekšmetu – pats nedodos glābt; sagaidu glābējus un mediķus. Pieaugušie paši glābj tikai tad, ja ir droši par savām peldēšanas un glābšanas prasmēm. “Lai glābšanas darbi būtu ar iespējami pozitīvāku iznākumu, svarīgi ir precīzi zināt savu atrašanās vietu. Tāpēc aicinām ikvienu iedzīvotāju lejupielādēt jauno “112 Latvija” bezmaksas aplikāciju, kas ļauj glābšanas dienestam jau sazināšanās brīdī noteikt cilvēka atrašanās vietu,” iesaka S.Vēji­ņa.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ukraiņu ģimeņu bērniem latviešu valodu palīdz apgūt nometnē

00:00
19.11.2024
18
1

Projekta “Atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometnēm” ietvaros nupat aizvadīta jau piektā nometne “Cīrulīši”. Mērķis ir saliedēt vietējos skolēnus un bērnus no Ukrainas, vienlaikus dodot viņiem iespēju apgūt latviešu valodu. “Puse dalībnieku ir latviešu bērni, puse – ukraiņu. Projekts paredz, ka nometnē ukraiņu nedrīkst būt skaitliski mazāk. Nometnē primārais ir latviešu valodas apguve, […]

Sveicam Latvijas valsts jubilejā!

00:00
18.11.2024
23

Sēsties, saulīte, dimanta krēslā,Valdi pār Latvijas pakalniem brīviem.Sēsties, saulīte, skaidrības kalnā,Aizdzen miglu no birzīm un druvām,Susini purvus, susini dangas,Rādi tautai skaidrības ceļu. /Kārlis Skalbe/

Bērni zīmē Latviju. Cēsīs

10:48
17.11.2024
39
1

Latvija ir krāsaina. Tā rotājas gadalaiku krāsās, ikviena ikdiena iedod savus toņus, tēlus, kas veido tik zināmos simbolus, atklājot katram viņa skaistāko zemi. Latvijas dzimšanas dienā savu Latviju zīmējumu projekcijās uz Cēsu Jaunās pils torņa atklās Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas audzēkņi. Būs redzami 30 bērnu zīmējumi. Tas ir viens no Gaismas stāstu notikumiem Latvijā. […]

Vecpiebalgas Muižas  koris jubilejā

00:00
17.11.2024
59

Vecpiebalgas Muižas koris ar koncertu “Pavasara rasa rudens saulē” nosvinēja 15.jubileju. Tā scenāriju veidoja diriģents Jānis Rijnieks, atklājot sajūtu mūzikā un savā dzejā. Koncertā    uzstājās arī jauktais koris “Madona”, Praulienas pagasta jauktais koris un    jauktais koris “Pie Gaujas” . Koris izpildīja desmit dziesmas, tikai vienu no agrākā repertuāra. Zāle bija klausītāju pilna, vēlākiem […]

Skolā jāsavieno ikdiena un attīstība

00:00
16.11.2024
42

Iepazīstot Jaunpiebalgas vidusskolu, Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolu un tiekoties ar Vecpiebalgas vidusskolas pedagogu kolektīvu, izglītības ministre Anda Čakša atzina, ka mācību iestādēs redzētais liecina par paš­valdības un skolu sadarbību izglītības kvalitātes pilnveidošanā. “Cēsu novads risina jautājumus par mācību iestāžu tīkla kārtošanu, un tas ir pamats, lai nodrošinātu augstvērtīgu izglītību. Un svarīgi, ka pārmaiņas ir […]

Praktizē gatavību ārkārtas situācijām

00:00
15.11.2024
44

Cēsu klīnikā aizvadītas mācības ugunsdrošībā un evakuācija ugunsgrēka gadījumā, lai praktizētu gatavību ārkārtas situācijām. “Praktiskās mācības ir ļoti svarīgs posms gatavībā ārkārtas situācijām, tās arī turpmāk notiks regulāri,” pastāsta Cēsu klīnikas pārstāve Dace Valnere. Šīs ir mācības, kas ir iekļautas klīnikas katastrofu medicīnas plānā. D.Valnere teic: “Slimnīcai ir izstrādāti un ar Katastrofu medicīnas centru un […]

Tautas balss

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
57
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Godināt savu vēsturi

14:53
13.11.2024
22
17
Lasītāja raksta:

“Rīgā atjaunota kādreizējā rātskunga dzimtas apbedījuma vieta. Pašvaldība tam veltījusi ap simts tūkstošiem eiro. Protams, vēsture jāsaglabā, bet vai tikpat lielu vērību un līdzekļus velta arī latviešu tautas dižgaru kapavietu kopšanai un uzturēšanai? Jā, baltvācu un krievu patricieši pirms gadsimtiem varēja atļauties būvēt varenas ēkas un varenas kapu vietas, latvieši ne, bet būtu vērts vairāk […]

Necieņa pret iedzīvotājiem

14:53
13.11.2024
39
Cēsnieks raksta:

“Cēsīs, Lāču ielā, jau ilgāku laiku nedeg trīs ielas laternas. Tur ielas malā ir garāžu kooperatīvs, cilvēki no rīta iet pēc mašīnas, vakarā to noliek. Tagad, kad dienas īsas, jātaustās pa tumsu. Skaidri saprotams, ka darba nav daudz, armatūra ir, jāieliek spuldzes, un, iespējams, vajadzīgs kāds neliels remonts. Laternas nedeg jau ilgāku laiku, manuprāt, tā […]

Makšķerēšana ir prieks, ne bizness

19:30
06.11.2024
27
Makšķerēšanas entuziasts raksta:

“Lasu, ka ezeros ielaiž zivju mazuļus, lai būtu daudzveidība un zivju bagātība, lai brauktu makšķernieki. Tajā pašā laikā nosaka licencēto makšķerēšanu, lai cilvēks maksā. Ne jau katrs brauc pēc lielā loma, daudziem ir prieks pabūt uz ezera, izjust dabu, mazliet azarta. Ja nelaistu papildu zivis, nebūtu jāmaksā licence, cik nu daudz noķertu, noķertu, būtu pat […]

Viens pieliek, citi paņem

19:30
06.11.2024
19
K. raksta:

“Cik pie pensijas pieliek, tik paņem citi maksājumi. Būs vairāk jāmaksā transporta nodoklis, palielinās akcīzes nodokli degvielai. Vēl dārgāka noteikti būs arī pārtika. Pensiju indeksācija jau netiek līdzi jau tagad. Ja maizes klaips maksā vairāk par eiro, ko dod 30 eiro mēnesī vairāk! Vai tad valdība kaut kā nevar apstādināt to trako pārtikas cenu skrējienu? […]

Sludinājumi