Svētdiena, 14. decembris
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma

Vērtē Ungura veselību

Sarmīte Feldmane
00:00
15.07.2024
192
Ungurs3

Interesē arī jauniešus. Kad pētnieki vērtēja kontrolzvejas lomu, pētniekam, biloģijas doktoram Matīsam Žagaram par to nācās stāstīt arī kāda pārgājiena dalībniekiem. FOTO: Sarmīte Feldmane

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi.

Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, nav daudzveidīga, bet šāda tipa ezeram raksturīga, nav pārlieku daudz mazo zivju, pietiekami daudz plēsēju. Malu zvejnieku praktiski nav, ūdens kvalitāte normāla. Ungurs ir veselīgs brūnūdens ezers,” stāstīja    SIA “Saldūdeņu risinājumi” pētnieks, bioloģijas doktors    Matīss Žagars un atgādināja, ka arī iepriekšējā pētījumā 2018.gadā rezultāti bija līdzīgi, tie vēl tiks salīdzināti.

60.gados Ugura krastā sāka izstrādāt kūdru, notika izmaiņas ekosistēmā, bet turpmākos gados tā ir stabila. Taču ezera ūdens ir kļuvis brūnāks. “Visticamāk, tas ir  neatgriezeniski, jo    brūnās      humīnvielas      ļoti lēni noārdās un, pat ja beigtu purvu izstrādāt, ezers dzidrs nekļūs,” skaidroja pētnieks un uzsvēra, ka ir būtiski kontrolēt, vai izstrādātājs ievēro visus noteikumus.

Pētnieku komanda analizē kontrolzvejas lomu, novērtē zivju kondīciju, kas liecina par barības bāzi, vai tās pietiek katrā vecumā. Sākotnējās aplēses liecina, ka ezerā ir ļoti laba zivju populācijas sabalansētība. Daudz ir lielu asaru, kas ir augstas zivsaimnieciskās kvalitātes ezera rādītājs.

“Zinātnieki ezeru diagnosticē, bet apsaimniekotāji saglabā tā veselību, ja nepieciešams, ārstē. Apsaimniekotājam ir jāsaprot, ko un kā darīt,” uzsvēra M.Žagars un atgādināja – sabiedrības interese par ezera izmantošanu ir lielas. Pētnieks atzīst, ka Ungurs ir rimts un mierīgs, harmonisks, bet kaislību, diskusiju ap to allaž daudz.

“Ir vajadzīgi dati, lai saprastu, kā ezers jūtas, kas tam nepieciešams. Sajūtu līmenī daudz ko darām, bet vai pareizi? Vai ezerā jāielaiž zivju mazuļi, to var saprast tikai, ja ir dati,” sacīja Gaujas Ilgtspējīgas attīstības biedrības vadītājs Ainārs Šteins. Biedrībai pašvaldība uzticējusi novada ezeru apsaimniekošanu.

“Katram ezeram izvērtēsim    esošos un potenciālos apdraudējumus, un iegūtā informācija kalpos kā rekomendācijas turpmākajai apsaimniekošanai,” sacīja A.Šteins un atklāja, ka katram izstrādās saistošos noteikumus, kuros būs skaidri pateikts, ko ūdenstilpē drīkst un ko nedrīkst darīt. Nākotnē Ungurā iecerēta licencēta makšķerēšana.

“Mūsu katra vēlēšanās ir, lai būtu zivīm bagāts ezers, lai sabiedrībai būtu nodrošināta neapgrūtināta piekļuve,” uzsvēra A.Šteins un pastāstīja, ka Ungurs ir publisks valsts ezers, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ir tā pārvaldītājs, bet pašvaldības atbildība ir zivju resursi. “Lai kaut ko darītu, ik solis jāsaskaņo ar DAP. Laivu ielaišanas vietu Ungurā saskaņojam jau astoto mēnesi, kaut krastā ar lāpstu vajadzētu izrakt tikai metrus 20,” atklāja A.Šteins.

Gaujas ilgtspējas biedrības vadītājs pastāstīja, ka makšķernieku saime kļūst lielāka, interese par makšķerēšanu mazumā neiet. Samazinājušās malu zvejnieku aktivitātes, toties aizvien biežāk makšķernieki izmanto eholotu – ultraskaņas ierīci, kas paredzēta ūdenstilpju dziļuma noteikšanai, un ar to var noteikt arī zivju bara atrašanās vietas.

M.Žagars jau desmito gadu pēta Latvijas ezerus, viņš pārliecinājies, ka sabiedrības attieksme pret dabu, ūdeņu resursiem ir mainījusies. Cilvēki saredz likumsakarības, ka katra rīcība atstāj sekas.

Pētnieki ņem katru zivtiņu, novērtē, izķidā, paņem paraugus tālākām analīzēm. Kontrollomā noķerta arī kāda kropla zivs. M. Žagars tās vēderā atradis plast­masas zivtiņu. “Katru gadu kādu tādu atrodam. Āķis kuņģa sulā noārdās, bet plastmasa ne. Zivs nespēj normāli dzīvot, jo tai kuņģis visu laiku ir pilns,” skaidro pētnieks.

Zivju kuņģos atrod arī dažādus parazītus. M. Žagars rāda lenteni, kas citai zivij vēderā, uzsverot, ka tas cilvēkiem nav kaitīgs. Jo ezerā    blīvāka populācija, jo zivīm vairāk dažādu parazītu.

Šodien pētnieku komanda ar interesentiem tiekas Taurenē, lai runātu par Juvera un Ilzes ezeru. Niniera izpēte plānota augusta otrā pusē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
18

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
44

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
126

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
46
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
137

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Ceļ pirmo zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju Cēsīs

00:00
09.12.2025
360

Iemūrēta laika kapsula un nosvinēti spāru svētki pirmajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai Cēsīs, kas ir Lāču ielā 9. Būvdarbus plānots pabeigt pirms termiņa, jau nākamā gada maija beigās. Energoefektīvajā daudzdzīvokļu namā būs pieejami 56 dzīvokļi, kuros ievākties varēs sākt vasaras beigās. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozen­bergs pirms kapsulas iemūrēšanas uzsvēra, ka šī ir […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
14
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
14
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi