Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

Sarmīte Feldmane
00:00
14.07.2024
188
Arei2

Zemnieki un zinātnieki tiekas kartupeļu ziedēšanas laikā. Lauku dienā Priekuļu pētniecības centrā ikvienam bija iespēja iepazīt jaunās perspektīvās šķirnes. FOTO: Sarmīte Feldmane

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā.

Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā.

“Lauku dienā gribam iepazīstināt, parādīt lauksaimniekiem, ko dara zinātnieki. Mēs radām zināšanas, pārbaudām un nododam tālāk,” “Druvai” uzsver AREI direktore Ineta Stabulniece un ar gandarījumu vērtē, ka lauksaimnieki aizvien biežāk izvēlas audzēt vietējās šķirnes. To ražība, audzēšanas prasības neatšķiras no citās zemēs selekcionētajām. “Bieži vien zemnieks vienu gadu pamēģina ko jaunu, cerētais neizaug, tādēļ raugās pēc citas šķirnes. Tie, kuri kādu šķirni audzē vairākus gadus, to ir    iepazinuši, zina, kāda ir piemērotākā augsne, kad piemērotākais laiks sēšanai vai stādīšanai. Lai ko citi saka, cik kāda šķirne ir laba, tas nenozīmē, ka katrā laukā tā dos vienlīdz augstu ražu,” atgādina I.Stabulniece un uzsver, ka tāpēc zemniekiem ir svarīgi parādīt pētniecības centra laukus, arī iepazīstināt ar izmēģinājumu sējumiem un stādījumiem, perspektīvajām jaunu šķirņu līnijām un jaunajām šķirnēm. Arī zemnieki labprāt iesaistās izmēģinājumos, paši eksperimentē savos tīrumos, piesaista zinātniekus.

Katram lauksaimniekam bija interese par kādu kultūru un netrūka jautājumu, kā izaudzēt pienācīgu ražu mainīgajos laikapstākļos, kad katrs pavasaris un vasara ir atšķirīgs, kad jārēķinās, ka var būt ilgstošs sausums un spēcīgas lietavas. Par kartupeļiem jautājumu bija daudz gan tiem, kuri saimnieko bioloģiski, gan integrēti.

Katra kultūra jāmāk izaudzēt

Pētniece Lāsma Rābante-Hāne iepazīstināja ar pētījumu, kā diedzēšana un stādīšanas attālumi ietekmē ražu. Izmēģinājumu lauciņos iestādīti dažādu šķirņu kartupeļi, diedzēti un nediedzēti, attālumos 25 un 30 centimetri. Diedzētajai sēklai raža lielāka, bet bumbuļu attīstību un lielumu ietekmē attālums. “Diedzēti kartupeļi attīstību uzsāk ātrāk, un raža ir agrāka. Svarīgi, ka līdz lakstu puvei jau ir izveidojušies jaunie bumbuļi, tos puve neskar. Tas    īpaši būtiski ir bioloģiskajiem audzētājiem. Lielāku ražu var iegūt no agrajām šķirnēm. Vēlajām šķirnēm raža nebūs agrāka, kaut stāda diedzētus kartupeļus,” skaidroja Dr. Agr. vadošā pētniece Ilze Skrabule. Savukārt, ja kartupeļus stāda retāk, bumbuļi izaugs lielāki.    Pētnieki arī atklāja, ka drīzumā varētu piedāvāt jaunu kartupeļu šķirni, bet selekcionāri strādā, lai radītu vēl citas. Plašs ir integrētajai saimniekošanai perspektīvo kartupeļu šķirņu klāsts. Priekuļos pārbauda, cik tās piemērotas    Latvijas apstākļiem. Pasaulē un arī Latvijā aizvien lielāka ir interese par senajām šķirnēm. Arī priekulieši daudzas saglabājuši.

Zemnieki interesējās gan par priekšaugiem kartupeļiem, kuri vislabāk bagātina augsni, kuri ierobežo kartupeļu slimības. Protams, netrūka jautājumu par Kolorado vaboļu apkarošanu bioloģiskajās saimniecībās. Priekuļos vienreiz sezonā izmanto “NeemAzal-T/S”, kas ierobežo lapgrauža attīstību. Mazdārziņos noder zaļās ziepes.

Lai gan patlaban mieži nav iecienītākā graudaugu kultūra, tā ir perspektīva, un zemnieki labprāt izmēģina jaunās šķirnes. Nesen reģistrēta vasaras miežu šķirne Gaiķēni. Zemnieku saimniecības “Gaiķēni” saimnieks Mārtiņš Gaiķēns vērtēja, ka jaunā šķirne ir perspektīva. Šopavasar viņš sējis vēlāk nekā Priekuļos un mieži labāk sacerojuši. “Pirms tam zaļmēslojumam auga griķi. Mieži tos nomāc,” skaidroja Dr. Agr. vadošā pētniece Linda Legzdiņa un pastāstīja par citām kailgraudu un plēkšņaino miežu šķirnēm un selekcijas līnijām.   

Katra kultūrauga audzēšana prasa zināšanas. Arī jaunās kviešu, rudzu, tritikāles, pupu un zirņu šķirnes jāiemācās izaudzēt. Būtiskākais – iegūt kvalitatīvu ražu. Zemnieku un zinātnieku sadarbībā to var izdarīt.     

Sarunās zemnieki atzina, ka mainīgie laikapstākļi ievieš korekcijas audzēšanā, taču ir aizvien vairāk jautājumu, kā pareizi rīkoties. Savukārt selekcionāru darbā tie ir labvēlīgi, jo var pārbaudīt šķirnes dažādos apstākļos un atlasīt izturīgos klonus jaunu šķirņu radīšanai.
Lauku dienā zemniekiem bija iespēja redzēt, kā ikdienā var izmantot dronu, kā arī apskatīt pētniecības centra jauno kalti, kurā var kaltēt gan zāļu, gan graudaugu sēklas, varēja gūt pieredzi arī atjaunotajā siltumnīcā.

Lauku dienā pirmoreiz piedalījās     SIA “Āboliņkalns” saimniece Inese Āboliņa no Taurenes. “Gribas ko jaunu pamēģināt. Ieguvu drosmi    un kontaktus.  Taurene nav tālu no Priekuļiem, bet mums veģetācija ir divas nedēļas vēlāk. Audzējam nedaudz kartupeļus. Bija interesanti salīdzināt, kā šķirnes, kuras ir mūsu tīrumos, aug Priekuļos. Piebalgā graudus neaudzē, gribas tos pamēģināt lopbarībai. Bioloģiski audzēti graudi ir pieprasīti,” pastāstīja lauksaimniece.

Inovācijas veicina attīstību

Kad lauksaimnieki, pārdomu pilni, bija devušies mājup, “Druva” uz pārdomām aicināja Dr. Agr. vadošo pētnieci Līviju Zariņu un zinātņu doktori, vadošo pētnieci Ainu Kokari.

L.Zariņa atklāja, ka sarunās ar zemniekiem pārsteidzis viņu teiktais, ka Vidzemē augsnes nav pietiekami nestspējīgas, tāpēc izmanto slāpekli – 220 kilogramus uz hektāru. “Tas ir daudz. Bet, lai iegūtu pietiekami lielu un kvalitatīva ražu, tā lieto,” stāsta L.Zariņa un uzsver, ka zemnieki    grib strādāt ilgtspējīgi,videi draudzīgi. Nākotne ir ilgtspējīgai saimniekošanai ar precīzām tehnoloģijām,  dodot augiem to, kas tiem vajadzīgs.

“Sabiedrība vēlas bioloģiski audzētu pārtiku, bet tā ir dārga, un, saprotams, ražotājs grib nopelnīt. Kā rast līdzsvaru, tas ir izaicinājums, ekonomiskā sabalansēšana,” teic L.Zariņa.
Aina Kokare pēta pākšaugus. “Zirņi un pupas vairs nav tikai zaļināšanai, zemnieki tās labprāt audzē, jo ir pārstrāde. Lauk­sai­mni­e­kam svarīgs ir tirgus,” stāsta A.Kokare un uzsver, ka diemžēl vēl ir daudz neskaidrību, kādas būs prasības proteīnaugiem.

“Augkopjiem ir precīzi, praktiski jautājumi, viņus interesē nianses – kad ko darīt, ko izmantot. Ja ir problēma, vajag atbildi,” vērtē A.Kokare, bet L.Zariņa atgādina, ka ne tikai jaunie lauksaimnieki, arī pieredzējušie    grib zināt par jauno, viņi zinātnieku pārbaudītas inovācijas izvērtē, vai tās der viņu saimniecībā.

“Ar nezālēm netiekam galā, ja gribam saimniekot bez herbicīdiem. It kā zinām, bet    neizdodas, jo katrs darbs jāizdara laikā,” saka L.Zariņa un atgādina, ka, izmēģinot mehānisko rindstarpu rušināšanu graudaugu sējumos, gūti labi rezultāti. Zviedrijā šo tehnoloģiju izmanto veiksmīgi, bet jāsakrīt daudziem faktoriem. “Viss jāizdara laikā, tad lauki ir tīri,” uzsver pētniece un atgādina, ka būtiska ir arī augu sekas maiņa. Ir zemnieki, kuri pavasarī ļauj saaugt nezālēm, tad lauku nokultivē un sēj.

Zinātnieces uzsver, ka zināšanas, kā izaudzēt augstas, kvalitatīvas ražas, ir, tās tiek pilnveidotas un jāliek lietā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
17

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
120

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
381
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
44

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
92

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
63

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
7
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi