Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas.

Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu vērošanas kamera, un Āraišu ezerpils apmeklētāju centrā ikvienam būs iespēja iepazīties ar inter­aktīvu salas 3D modeli. Sabiedrību izglītos      par ūdens ekosistēmu veselību, bioloģisko daudzveidību.

Projektā ir seši partneri. Starptautiskā projekta uzdevums      ir kopīgi radīta inovācija, izmantošanai gatavs, labi pārbaudīts un sabiedrībā popularizēts risinājums, kas izstrādāts atbilstoši aktuālākajām pašvaldību vajadzībām publisko ūdeņu pārvaldības uzlabošanai. Tas veicinās ilgtspējīgāku un noturīgāku teritorijas izmantošanu. Izpēte un arī peldošās salas tiks izveidotas Gulbenes Dzirnavu dīķī un Igaunijas Permujerva    (Põrmujärv) ezerā. Katrā vietā šim inovatīvajam risinājumam savs uzdevums – Gulbenes Dzirnavu dīķis ir piesārņots, ezers Igaunijā ir ļoti sliktā ekoloģiskā stāvoklī un jāuzlabo ūdens ekoloģija, bet Āraisī bioloģiskās daudzveidības attīstība un sabiedrības izglītošana.

“Liels ieguvums būs dati par ezera ekosistēmu – par zivīm, ūdens kvalitāti, putniem, bioloģisko daudzveidību. Tos tālāk varēs izmantot, lai risinātu citas ezera un apkārtnes problēmas,” uzsvēra Z.Pīpkalēja.

Āraišnieki pauda neizpratni, kāpēc ar projektu iepazīstina tikai tagad, kad tā īstenošana jau sākusies. Izskanēja viedoklis, ka ezeram ir daudz būtiskākas problēmas nekā ūdens kvalitāte, kuras    uzlabošanos redz ikviens vietējais. Iedzīvotāji satraukti, ka ezerā jau tā atdalās salas, kas peld    gar krastu, bet tagad vēl veidos mākslīgo. Kāds iedzīvotājiem no tās labums, ja ezers aizaug, ainava tiek aizsegta, nav peldvietas.

Cēsu novada pašvaldības Vides un klimata neitralitātes nodaļas vadītāja Inta Adamsone atgādināja, ka Āraišu ezera funkcija ir    rekreācija, top apsaimniekošanas plāns. Viņa vēlreiz uzsvēra, ka šajā projektā ne tikai izveidos mākslīgo salu, bet tiks iegūta informācija par ezeru, tā problēmām, lai tālāk tās risinātu.

Par peldošo salu jeb ūdens dārzu stāstīja ainavu darbnīcas “ALPS” speciālistes Mētra Augškāpa un Egita Fabiane.    Peldošā sala būs vai nu 31,5 vai 23 kvadrātmetrus liela augu    sistēma, kas noenkurota vienā vietā un peld virs ūdens. Augu sakņu sistēma attīstās ūdenī un rada dzīvotni mikroorganismiem, kas barojas ar aļģēm, oglekli un liekajām barības vielām ūdenī. Augi būs 70 cm līdz metru augsti. Āraišnieki interesējās, ar ko tiks impregnēta salas koka konstrukcija, kas satur kopā augsni un augus. Speciālistes skaidroja, ka tas netiks darīts. Tāpat iedzīvotāji interesējās, kas ar salu notiks, kad 2026.gadā projekts beigsies. Tā ir pašvaldības īpašums.

Projektā iesaistītie pētnieki āraišniekus iepazīstināja ar pirmajiem rezultātiem. Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Inta Dimante-Deimantoviča iepazīstināja ar maijā un jūlijā veiktajām ūdens analīzēm, kas rāda, ka Āraisī nav būtiska piesārņojuma un tā ekoloģiskais stāvoklis ir vidējs. “Āraišus apmeklē daudz cilvēku, tas atstāj iespaidu uz ezeru. Arī vēsturiskais piesārņojums nekur nav pazudis,” teica pētniece un uzsvēra, ka pētījumā tiks noskaidrots arī ūdens piesārņojums ar mikroplastmasu, smagajiem metāliem, farmaceitiskajām un organiskajām vielām. Pirmie dati rāda, ka mikroplastmasas piesārņojums Āraisī ir mazākais, kāds konstatēts dažādās ūdenstilpēs Latvijā.

“Peldošā sala būs konstrukcija kā ainavas elements, uz tās augs augi, kas gan savāks piesārņojumu, gan veicinās bioloģisko daudzveidību, tur varēs dzīvot putni. Šādas peldošās salas ir izplatītas visās Baltijas valstīs. Tāda ir arī Rīgā, Māras dīķī, arī Balvos,” skaidroja I.Dimante-Deimantoviča.

Ornitoloģe Antra Stīpniece aprīlī, maijā un pagājušonedēļ veikusi putnu uzskaiti    ap ezeru.    Tā aprīlī, maijā redzētas sešas cekuldūkura ligzdas un pieci pāri ar bērniem. Lauču saime izligzdojusi, ezeru par piemērotu vietu novērtējuši upes zīriņi, niedru lijas, niedru strazds, ezera ķauķis, ceru ķauķis, niedru stērste un citi biotopam raksturīgi putni.

“Trim meža pīļu pāriem diemžēl cāļu nav. Ezera tuvumā ir trīs stārķu ligzdas, stārķi var izpostīt meža pīļu olas, tāpat pelēkā vārna,” bilda ornitoloģe. Tuvumā arī redzēts kajaks, kā vērtē ornitoloģe, ja arī ligzdošana bijusi, tad nesekmīga, bet putns savu teritoriju uztur. Ezerā regulāri barojas baltais gārnis. Āraišnieki gan uzsvēra, ka pavasarī zivju nārsta laikā redzēti pat astoņi zivju gārņi. “Pārlidojam redzēti arī jūras kraukļi un lielie ķīri. Saliņa lielākais labums būtu meža pīlēm, arī ķauķim, kādai niedru stērstei, cielavai. Iecerēts stādīt augstus augus, un kaijveidīgajiem putniem tāda dzīvotne nepatīk,” stāstīja I.Stīpniece un piebilda, ka ezeram kaitējumu nodara arī bebri.

Rudenī būs dati arī par zivīm Āraisī. Iepriekš zivju resursi tika pētīti pirms desmit gadiem, tagad varēs salīdzināt, kas mainījies.

Igaunijas Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Peldošās salas kā bioloģiskās daudzveidības pieturas un piesārņojuma mazinātāji pilsētu adaptācijas veicināšanai (BioFloat)”  Cēsu pašvaldības mērķu sasniegšanai atvēlēts 71 tūkstotis eiro, pašvaldības līdzfinansējums 7100 eiro.