Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Vētra plosās Meža kapos. Jākopj sekas

Andra Gaņģe
05:55
06.07.2024
150
Vetra11

Neizturēja. Koks, kas gadiem audzis un radījis pavēni aizgājēja tuviniekiem, nav izturējis vēja spēku. FOTO: Andra Gaņģe

Cēsu Meža kapi piedzīvojuši lielus pos­tī­jumus. Pirm­dienas otrajā pusē tieši pāri daļai kapsētas brāzās spēcīgs vējš un lietus, nolaužot un izgāžot kokus, izārdot pat kapavietas. Atcelti Kapu svētki, kas te bija paredzēti nedēļas nogalē. Pašvaldība plāno, ka kapu sakopšanas darbi varētu aizņemt nedēļas trīs, bet pirms tam vēl jāizvēlas uzņēmējs, kas pildīs šo pakalpojumu, un jānoslēdz līgums.

Cēsu novada pašvaldības Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja vietnieks komunālajos jautājumos Egils Kurpnieks pastāstīja, ka ir izsludināta cenu aptauju, aicinot pieteikties komersantus, kas gatavi sniegt šo pakalpojumu. “Uzņēmēji jau brauc, apskata darba lauku, iepazīstas ar situāciju. Kapos nozāģēt un izvest kokus līdz krautuvei ir sarežģīti, saprotams, izmaksas lielas,” pastāstīja E.Kurpnieks.

Pašvaldība iespējas sakopt kapsētu sāka vērtēt jau tūlīt pēc vētras. “Jāņem vērā kapu infrastruktūra, kur nevar izmantot parasto meža tehniku,” sacīja E.Kurpnieks.

“Apspriesta pat iespēja izmantot ceļamkrānu, lai no kapsētas izceltu nozāģētos kokus. Protams, vējgāzes var iztīrīt arī ar roku darbu, taču tad baļķis jāsagarina, un tāda koksne derīga tikai malkai, kam zema cena. Tā pašvaldībai kapsētas sakopšana izmaksātu vēl vairāk, jo mēs maksāsim par darbu, bet uzņēmējs no pašvaldības nopirks iegūto koksni atbilstoši tās tirgus vērtībai.”

Cenu aptaujas pēdējā diena ir šodien, 5.jūlijā. Pirmdien vietvara sāks apkopot un izvērtēt uzņēmēju piedāvājumus, lai izvēlētos gan kvalitatīvāko, gan cenas ziņā izdevīgāko pašvaldībai.
Kapsētas teritoriju kopj arī paš­valdības darbinieki. Viņi pamazām izvāc kokus tajā kapu daļā, kur vētras nodarījumu mazāk, savāc lielos zarus, iztīra celiņus visā teritorijā, kur tas iespējams, lai varētu sākt darbu mežizstrādes uzņēmums.

Meža kapos dabas spēki darbojušies pamatīgi. Vēja brāzmas pirmdien īpaši spēcīgi postīja Cēsu Mežu kapu jaunāko apbedījumu kalniņu un tai pretim esošo vecākās kapsētas daļu. Lauztas priedes, izgāzti bērzi un citi lapu koki, pat jaunais ozols, kas stādīts zālājā pie kapsētas. “Druva” vērtē, ka jaunajā daļā kapa vietām un stādījumiem postījumu mazāk nekā veco apbedījumu pusē, kur vairāk koku, arī lapu koki, kurus vētras pūtieni ķēra īpaši smagi. Dažā apbedījumu vietā bojāta pat kapa kopiņa. Taču jaunajā kapu kalniņa daļā, kur līdzās priežu audzes, postījumu daudz. Priedes lūzušas un pārgāzušās kapu vietām, vējš izsvaidījis milzīgus zarus. Taču, protams, vētras pēdas bija jūtamas visos Meža kapos, visur zari, lapas, ko šķaidījušas brāzmas.

Postīta arī kapsētas saimniecības ēkas apkārtne, otrdien vēl nebija pagūts novākt priedi, kas uzgāzusies celtnei. Par laimi, vismaz no malas skatoties, nešķita, ka jumts būtu bojāts. Otrdien, 2.jūlija rītā, “Druva” pārliecinājās, ka ēkas apkārtni kopa kapu darbinieki un palīgi, kas piesaistīti no probācijas dienesta. Vecākajā kapsētas daļā, kur vētras postījumu maz, tomēr ir pa aizlauztam un nolauztam kokam, strādāja kapu saimniecības darbinieki, zāģēja kokus. Ielas mala gar kapsētu jau bija sakopta, tur 1.jūlija vakarā strādāja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), palīdzēja pašvaldības darbinieki un uzņēmēji.

Ziņa par vētras nodarīto kapsētai pirmdien ātri apskrēja soci­ālos medijus, jau drīz Meža kapiem tuvējās ielas – Lenču, Birzes, Viestura – bija automašīnu pārpildītas, cilvēki gribēja pārliecināties, cik cietušas viņu tuvinieku kapu vietas, un vērtēt, ko varētu glābt. Līdz kapsētai aizbraukt nevarēja, Lenču ielu no krustojuma ar Birzes ielu bloķēja VUGD, lai glābēji varētu veikt savu darbu. Turklāt situācija kapos un to apkaimē bīstama, lūzušie koki bija iekārušies blakus esošajos, jebkurā brīdī tie varēja krist, varēja lūzt lieli zari, ikviens bija apdraudēts. Taču cilvēki kājām devās uz kapiem un tomēr vakarā daudzi sakopa kapavietas, ja tas bija iespējams.

Arī otrdienas rītā uz Meža kapiem plūda mašīnu un cilvēku straume, daudzi nāca izvērtēt, kā varētu glābt savu tuvinieku atdusas vietu. Cilvēki nesa ziedus, kā lūdzot piedošanu par dabas nodarīto aizgājēju dvēselēm. Tās kapu vietas, kur līdzās nebija kritušu koku, bija sākts kopt jau pirmdienas vakarā. Pašvaldība otrdien lūdza iedzīvotājus nedoties uz kapsētu, jo tas gan traucē dienestu darbu, gan situācija var būt bīstama.

Jāpiebilst, ka cēsniekus un apkaimes iedzīvotājus aicināja nedoties mežā arī citās vietās, kur plosījusies vētra, piemēram, Niniera, Ērgļu klinšu apkārtnē.

Dabas stihija pirmdien postījumus nodarīja arī citās vietās Cēsīs, ne tikai kapsētai pieguļošajā Lenču ielā,bet arī Gaujas, Peldu, Dzirnavu, Krasta ielā. Nolauztie koki aizšķērsoja brauktuvi un bojāja elektroenerģijas apgādes un telekomunikāciju infrastruktūru. Postījumu likvidēšanas darbos iesaistīja arī pašvaldības darbiniekus, ārpakalpojuma sniedzējus. Darbus veica līdz tumsas iestāšanās brīdim.
Pašvaldība ziņoja, ka jau pirmdien sāks ielu ar grants segumu izskalojumu novēršanu – izlīdzināšanu, lai nodrošinātu caurbraukšanas iespēju. Otrdien bija plānots veikt seguma atjaunošanas darbus. 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
29

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
38
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
44

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
137
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
61

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Ukraiņu ģimeņu bērniem latviešu valodu palīdz apgūt nometnē

00:00
19.11.2024
41
1

Projekta “Atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometnēm” ietvaros nupat aizvadīta jau piektā nometne “Cīrulīši”. Mērķis ir saliedēt vietējos skolēnus un bērnus no Ukrainas, vienlaikus dodot viņiem iespēju apgūt latviešu valodu. “Puse dalībnieku ir latviešu bērni, puse – ukraiņu. Projekts paredz, ka nometnē ukraiņu nedrīkst būt skaitliski mazāk. Nometnē primārais ir latviešu valodas apguve, […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi