Ceturtdiena, 4. jūlijs
Vārda dienas: Ulvis, Uldis, Sandis, Sandijs

Zīmē sprediķī saklausīto

Iveta Rozentāle
05:20
04.07.2024
6
Bazn Izstade (1)

Sprediķa iedvesmoti. Klausoties sprediķi, Ingūna Briede dzirdēto attaino zīmējumos, kas tagad apkopoti izstādē. FOTO: Iveta Rozentāle

“Māksliniece Ingūna Briede no 2021. gada Adventa sākuma dievkalpojumos ļaujas, lai sadzirdētais Dieva Vārds top par zīmējumu – meditatīvu, noslēpumainu un reizē uzrunājošu, Vārdu atklājošu. Iepriekš nav zināms, kas taps.

Ingūnas roka, paņēmusi tintes pildspalvu, sajūtu vadīta, velk līnijas”, rakstīts mākslinieces zīmējumu izstādes “Vārda piezīmes līnijās” – stāsts par Dieva Vārda (pie)zīmēšanu – pieteikumā.

Cēsu Sv.Jāņa draudzes biroja administratore Indra Piliksere teic, ka mākslinieces izstāde ir jaunākais dārgums baznīcas torņa stāvos izvietotajās izstādēs: “Ja citas ekspozīcijas vairāk iemūžinājušas vēsturi, tad šī ir ļoti garīga, meditatīva, pārdomas raisoša izstāde, kas tapusi pēdējos gados.”

Ingūna Briede, klausoties sprediķi, ļāvusies līnijām, kas tālāk veido tēlus.    “Darbi top nevis ar prātu, bet klausoties sprediķī. Agrāk labprāt pierakstīju, kas palicis atmiņā no sprediķa, tad sāku zīmēt, tāpēc tie ir kā dievkalpojumu vai Dieva Vārda dienasgrāmata.” Darbi tapuši vairāk nekā gada garumā sprediķos, ko runājis mācītājs Didzis Kreicbergs, evaņģēlisti Jānis Gabrāns un Jānis Tolpežņikovs, kā arī viesmācītājs Dāvis Sargūns. Pie zīmējumiem norādīta vieta rakstos, kas kalpojusi par pamatu sprediķim, izstādē ir arī Bībele, katrs var atrast un pārlasīt attiecīgo Bībeles pantu. “Zīmējumi ir datēti, tāpēc izstādes darbiem, izņemot vienu, izdevās atrast tēmu un rakstu vietu, par ko bijis sprediķis. Mani darbi ir kā apliecinājums, ka dzirdētais iedvesmo un uzrunā,” teic māksliniece.

“Liels paldies draudzei, ka varu šos darbus parādīt. Bet sākās viss ar draudzeni Andru. Ar viņu dievkalpojumos sēdējām blakus, Andra redzēja, ka zīmēju, un ieteica, ka darbi jārāda plašāk. Tāpēc, kad draudze meklēja materiālu pastkartītēm, parādīju Indrai savus darbus. Tā tapa gan piecas kartītes, gan izstāde,” pastāsta I.Briede. Māksliniece vērtē, ka katram veidojas savas asociācijas no attēlotā, zīmējumos iekļautajiem vārdiem un teikumiem, kā arī izmantotajām krāsām.

I.Piliksere uzsver, ka tik brīnišķīgi savā draudzē atrast talantus un par to ne tikai priecāties pašai, bet arī parādīt citiem. “Šie darbi ir īpaši, zīmējumi tapuši ļoti īpašā brīdī – dievkalpojumā. Tie uzrunā ne tikai kristiešus, bet jebkuru, kurš tos aplūko. Šī nav piecminūšu izstāde, tā ir nesteidzīga, lēna, pārdomājama un baudāma, tā katrā atskan atšķirīgi atkarībā no katra dzīvē notiekošā un pārdzīvotā,” saka draudzes biroja administratore.

Cēsu Sv.Jāņa baznīcas torņa katrā stāvā, kas pieejams apmeklētājiem, ir kāda izstāde. Ingūnas Briedes darbi atrodas trešajā stāvā. Otrais veltīts vēstures liecībām, kā baznīca mainījusies gadsimtu laikā. Te redzama torņa smaile, kāda tā bija 1853.gadā, zibens novedējs, kas krusta galā visu padomju laiku nostāvēja ar iegravētu uzrakstu: “Dievs, svētī Latviju!”

Ceturtā stāva ekspozīcija veltīta 2019. gadā, kad restaurēja baznīcas jumtu, atrastajai laika kapsulai. Lai gan vairākkārtīgi sašauta un to ietekmējis gan karstums, gan aukstums, jo ievietota torņa smailes lodē, tā bija ļoti labā stāvoklī un saturs nebija bojāts. Izstāde ir arī liecība par cēsnieku, dziesminieku Haraldu Sīmani un viņa komandas atstāto vēstījumu, kas apliecina šo cilvēku drosmi un uzņēmību. I. Piliksere atklāj, ka vienā no baznīcas pašiem augšējiem stāviem, kas nav pieejami apmeklētājiem, ir saglabāta arī H.Sīmaņa istabiņa, kuru viņš iekārtoja, kad 1977. gadā atjaunoja baznīcas jumtu.

Ceturtajā stāvā skatāma Ulda Skrodera melnbalto fotogrāfiju izstāde “Skatiens debesīs”. Tā veltīta diviem restaurācijas laika mirkļiem – brīdim, kad no torņa smailes nocēla krustu un lodi, un jaunās laika kapsulas ievietošanai, un atjaunotā krusta iesvētīšanai. Piektais stāvs ir kā skatu laukums, no kura redzama pilsēta.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vīriešu peldbikses – 2024.gada vasaras tendences

18:06
03.07.2024
22

2024.gada vasara vīriešiem, kas bieži atpūšas pludmalē, piedāvā plašu peldbikšu izvēli – ikvienai gaumei un augumam. Šogad svarīgākais ir funkcionalitāte, ērtums un stilīgs izskats. Lūk, daži no galvenajiem trendiem, kas dominēs pludmalēs un baseinos šajā sezonā. Klasiskās peldbikses Klasiskās vīriešu peldbikses ir teju vai mūžīgs variants, kas nekad neiziet no modes. 2024. gadā tās piedzīvo […]

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
73

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
684

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
276

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
26
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
23
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi