Iedvesmojas un rada

Ainaviskā vietā, Spāres Rakstnieku parkā, radošā atmosfērā Mākslas plenērā tikās vairāk nekā 60 cilvēku, lai ļautos sarunām, kopā būšanai un mākslas pasaulei, iedvesmojoties no dabas ainavām, ko katrs varēja attēlot savās gleznās.

Mākslas plenērā piedalījās cilvēki, kas    saņem biedrības “Cerību spārni” pakalpojumus Cēsīs, Spārē, Siguldā, Mālpilī, Smiltenē un Bauskā. Uzaicināti bija arī Cēsu atbalsta centra “Pērle” klienti    un, protams, ikviens Spāres iedzīvotājs. Mākslas plenēra mērķis bija veicināt personu ar fizisku vai garīgu invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā, radot ikvienam pieejamu kultūras piedāvājumu un tādējādi palielinot novada sabiedrības iesaisti kopīgās aktivitātēs. Projekts saņēma finansējumu Cēsu novada pašvaldības sociālo projektu konkursā.

Mākslinieks Sandis Mūrnieks aicināja plenēra dalībniekus baudīt brīdi, izvēlēties ainavu un krāsas, kas visvairāk patīk un uzrunā, un ļauties radošajam procesam. Plenēra dalībniekus patiesi iedvesmoja apkārtne, drīz vien tapa mākslas darbi, kuros dominēja zaļie un zilie toņi. Ne viens vien darbā iekļāva arī Aleksandra Čaka 1930. gada 4. maijā stādīto ozolu, kas izaudzis varens un spēcīgs. S.Mūrnieks “Druvai” teica: “Ieraudzīt objektus, kompozīciju, izvēlēties krāsas, tas viss attīsta radošo, tēlaino domāšanu. Arī jauniešiem, ar kuriem strādāju Smiltenē, saku, ka nevajag uztraukties – māku vai nemāku zīmēt, galvenais ir darīt. Šodienas darbos nevērtēs, cik precīzi parādīta ainava, galvenais, lai pašam ir prieks. Jāteic gan, ka gleznotājam strādāt ar zaļajiem toņiem ir ļoti liels izaicinājums, jo to gradācijas ir ļoti plašas, katrs krāsas triepiens prasa jaunu toni.” Ginta Gulbe, kas dzīvo grupu mājā Cēsīs, atšķirībā no citiem daudz izmantoja rozā toņus: “Vēlējos iepludināt ceriņkrāsas, tāpēc arī šie toņi. Agrāk esmu zīmējusi, bet ļoti sen to nebiju darījusi. Esmu gandarīta par paveikto. Un prieks pabūt ārpus pilsētas, pie dabas, prieks par pasākumu.” Zane Bīriņa ir atbalsta centra “Pērle” kliente. Viņa ir mūspuses mākslinieka Jāņa Kalēja mazmeita, bet atzīst, ka viņai gan neesot mākslinieciskās izjūtas: “Bet šodien ļāvos, iedomājos, ko vēlētos attēlot, un zīmēju. Man patika process, prieks par rezultātu un vispār pasākuma atmosfēru.” Plenēra dalībniece Ingrīda Ozoliņa dzīvo Spārē. Arī viņa ņēma rokā otas. “Mana meita Krista Dzudzilo ir māksliniece. Es gan gleznoju pirmo reizi, un tagad varu saprast, ko dara meita, varēšu pārsteigt viņu. Mākslinieks Sandis dalās ar vērtīgiem ieteikumiem, lai darbs izdotos, kā iecerēts.”

Šajā dienā tapušās gleznas varēs apskatīt Spāres ikgadējā tirdziņā 21. septembrī, lai pēc tam tās jau rotātu pašu dalībnieku mājas.

“Cerību spārni” vadītājas vietniece juridiskajos un saimnieciskajos jautājumos Krista Krieviņa pastāsta, ka biedrība cenšas piedalīties dažādos projektos, apgūt finansējumu, lai tādējādi padarītu cilvēku ar invaliditāti ikdienu piepildītāku un krāsaināku: “Par mākslas plenēru ideja radās vadītājai Evai Viļķinai, jo jau iepriekš mums bijuši līdzīgi festivāli. Gleznot var cilvēki ar dažādām prasmēm, mums ir arī švammītes un mazāki zīmodziņi, ko izmantot mākslas darba tapšanā, tāpēc tas paveicams ikvienam. Bet pats galvenais ir darbošanās process, kā arī kopā būšana un saliedētība. Cilvēkiem ar invaliditāti veselības un arī ierobežoto finanšu dēļ pieejams mazāk pasākumu, bet šis bija viens no tiem, kur ikviens varēja būt, iedvesmoties un darboties.”