Piebaldzēni nodibina biedrību kultūrtelpas attīstībai

Jaunpiebalgas kultūras namā satikās piebaldzēni, lai Piebalgas spēka un ideju apvienošanai dibinātu biedrību.

Iekļaut Piebalgas kultūrtelpu Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā bija daudzu piebaldzēnu vēlēšanās. Tas tika izdarīts ar lielu pašvaldības līdzdalību. Satiekoties novadnieki vienojās, lai izmantotu iespējas, kādas paver iegūtais statuss, vajadzīgs instruments. Un tā varētu būt pašu dibināta biedrība.

Iniciatīvu pulcināt dibinātājus uzņēmās vecpiebaldzēns, uzņēmējs Kārlis Apalups un jaunpiebaldzēns, jurists Jānis Jonass, ar palīdzīgu plecu blakus bija ne viens vien. Ikviens piebaldzēns bija uzaicināts iesaistīties biedrības dibināšanā,    izteikt domas, ierosinājumus, ikviens arī varēja pieteikties darbam valdē. Uz biedrības dibināšanas sapulci bija ieradies 31 interesents, lielākoties jaunpiebaldzēni, tāpat kā citās sapulcēs, kas notika Vecpiebalgā.Mazie pagasti -Zosēni, Ineši, Kaive – pat nebija pārstāvēti.

“Piebalgā biedrību ir daudz, tām ir dažādi    mērķi. Līdz šim esam dzīvojuši mazajās saliņās, ir jāveido vienota kopiena, tāpēc arī piedāvājums dibināt kopīgu biedrību. Tā nekonkurēs ar pārējām, tai jākļūst par tādu kā    kopienas parlamentu, kur kopā darīt, saprast citam citu un atbalstīt,” skaidroja K.Apalups un uzsvēra, ka biedrība ir iespēja kopā sasniegt konkrētus mērķus.    Jaunpiebaldzēns Laimis Šāvējs uzsvēra, ka biedrība ir visas sabiedrības pārstāvis. “Piebalgas kultūrtelpas apstiprinājumā ir uzdevumi, kas    jāīsteno paš­valdībai kā pieteikuma iesniedzējai statusam. Pašvaldība biedrībai būs līdzvērtīgs partneris,” teica L.Šāvējs.

Visi nobalsoja, ka biedrība ir jādibina. Arī par tās mērķiem garu diskusiju nebija: Piebalgas kultūrtelpas apzināšana, saglabāšana un attīstīšana.

Sākotnēji vēlēšanos darboties biedrības valdē bija izteikuši desmit novadnieki, taču dienu gaitā cits pēc cita atteicās un palika trīs jaunpiebaldzēni: Elvita Ruka, Alvis Žukovskis un Vita Žīgure. Viņi biedrības dibinātājus iepazīstināja ar savu redzējumu. V. Žīgure atgādināja, ka kultūrtelpa nenozīmē tikai kultūru, kā dažkārt dzirdēts, tā nav šaurs jēdziens. “Mēs ikviens dzīvojam un strādājam kultūrtelpā, tā ir visa mūsu Piebalga. Vai nu mēs ko darām tās labā, vai ne,”    teica jaunpiebaldzēniete un vērtēja, ka kultūrtelpas dokumentos uzsvērtas Piebalgas vērtības, kas jāsaglabā. Tās ir jākonkretizē, jo tās katram savas. “Dabas, kultūrvēstures un cilvēka harmoniska mijiedarbība ir galvenais, lai ko saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm.    Svarīgi, lai ekonomiskā attīstība, kas tik ļoti nepieciešana Piebalgai, būtu balstīta kultūrtelpas vērtībās, kuras jāsaglabā, jāpilnveido,” viedokli pau­da V.Žīgure un uzsvēra, ka noteikti valdē vajadzētu būt    trīsdesmitgadniekiem, divdesmitgadniekiem. “Viņiem ir savs redzējums, atšķirīgs no mums. Meklēsim jauniešus. Mūsu paaudze saglabās, viņiem jārada jaunais, mēs nemācēsim to izdarīt,” akcentēja V.Žīgure. Viņa Piebalgā dzīvo jau 20 gadus, te iekopta mājvieta, izaudzināti bērni.

Elvita Ruka ir atgriezusies Jaunpiebalgā, kur ir viņas sak­nes. Arī viņa atzīst, ka kultūrtelpas jēdziens ir    izplūdis. “Manā izpratnē tas ir materi­ālais, nemateriālais mantojums un, galvenais, tie ir cilvēki. 

Mana personīgā prioritāte ir kļūt piederīgai Piebalgai, un, ja varu būt noderīga, izmantošu savas prasmes,” teica Elvita un uzsvēra, ka būtiski, lai veidotos ieinteresētu un darītgribošu cilvēku kopiena, lai piebaldzēni cits citam piedāvā savu dāsnumu.

Alvis Žukovkis Jaunpiebalgā strādājis skolā, aktīvi iesaistās pagasta sabie­driskajā dzīvē. A.Žukovska redzē­jumā Piebalgā vajadzētu veidot kopienu veidojošas kopas – dzīvību uzturošu izglītības kopu, kul­tūras kopu,saim­­niecības kopu, un tās kopā veidotu integrējošo dzīvības uzturošas uzvedības kopu.

Visi trīs valdes kandidāti ieguva piebaldzēnu uzticību un tika ievēlēti. Vecpiebaldzēns Indriķis Putniņš atzina, ka ne Elvita, ne Vita nav saindētas ar dalījumu Jaunpiebalga, Vecpiebalga, abas ir jaunienācējas un sadarbojas ar abu pagastu cilvēkiem. “Mums ir jānovērtē viņu pieredze nevalstiskajās organizācijās, zināšanas un prasmes,” atzina I.Putniņš. Biedrības dibinātāji sarunās pau­da, ka izdevies ievēlēt gudrus un darbīgus cilvēkus, un ne viens vien “Druvai” piebilda: “Kaut nu viņiem būtu atbalsts!”

Tā nu biedrības, kas apvieno Piebalgas kultūrtelpas    piecus pagastus, valdē ir tikai jaunpiebaldzēni. “Tā iznācis. Ikviens var iesaistīties, pieteikties,” saka K.Apalups un atzīst, ka citu pagastu iedzīvotājiem jābūt aktīvākiem, jo viss vēl priekšā.

Garāka diskusija raisījās par biedrības nosaukumu, ieteiktie “Piebalgas attīstībai” un biedrība “Piebalga” jau ir aizņemti. Varētu būt sabiedriskā labuma organizācija “Piebalgas biedrība” vai    Piebalgas attīstības biedrība. Sanākušie nobalsoja par Piebalgas biedrību, ja šo nosaukumu nereģistrēs, tad biedrība “Piebalgas kultūrtelpa”.

“Biedrība nodibināta, dalībnieki izteica priekšlikumus statūtiem, darāmajiem darbiem. Valde tos apkopos, tad būs sapulce, kurā biedriem jānobalso, tad organizāciju varēs reģistrēt,” pastāsta J.Jonass.