Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”.

“Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. “Līgo vakarā noteikti ejam uz Ainavu krauju Amatas krastos, sagaidām saulīti. Pasakāmies zemes, ūdens, meža un uguns mātei. Norībinām savu bungu ritu­ālu, kur izmantojam kaimiņu – Ilzes un Sergeja – darinātās bungas,” saka E.Kanberga. “Mūsu ģimenē Līgo vakars ir tāda intīmāka svinēšana, jo šajā dienā dzimis arī mūsu mazdēliņš. Svinam mierīgi, pieklusināti, skaisti.” Edīte atzīst, ka “Eglainēs” enerģētika allaž ir ļoti spēcīga, tomēr sevišķi izteikta tā jūtama saulgriežu laikā.

Emocionālu lādiņu ikvienam, gan mājiniekiem, gan viesiem, dod arī apkārtne ar izcilajiem dabas objektiem un kultūrvēsturiskajām vietām. Skaistā un dabas cienītājiem pazīstamā Ainavu krauja no mājām ir pārsimts metru attālumā, turpat ir viduslaiku kapsēta, netālu ir augstais Ķaubu iezis, nav tālu līdz Zvārtes iezim.
Cik tuva “Eglainēm” ir daba, apliecina arī fakts, ka vienā mazajā ēkā mājvietu sev izvēlējies lielais susurs, dzīvnieks, kas ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā.

“Eglaines” E.Kanberga mantojusi no krustmātes tēva. Te saglabājies īpašs ūdenstornis. Edīte vērtē, ka tas tāds ir vienīgais Eiropā. “Mēs atrodamies tik augstu kalna galā, ka šeit nevar izrakt aku. Vācam rezervuāros avota ūdeni, tas tek arī pa krāniem. Ļaudis prasa – ar avota ūdeni arī grīdas mazgājat? Es atbildu – kā gan citādi! Cita ūdens mums šeit nav,” teic Edīte. “Ūdenstornis taps arī kā muzejs – parādīsim, kā Ulmaņlaikos ēkas apgādāja ar ūdeni, ja citu iespēju nebija.”

Ikdienā “Eglainēs” viesu netrūkst. Te jau daudzus gadus norisinās arī vasaras nometnes skolēniem “CampIT”. Tās sācis rīkot Edītes dēls Gunārs Kanbergs, informātikas un datorikas skolotājs Siguldas ģimnāzijā. “Šogad nometnes notiek jau septīto gadu. Šajā vasarā būs sešas maiņas. Ir bērni, kas pie mums brauc jau sesto gadu pēc kārtas. Pie mums bieži ierodas bērni, kas dzīvo citās valstīs, piesakās “CampIT” atkāroti, jo vēlas apgūt programmēšanas pamatus. Bet vedekla nometnēs vada mākslas nodarbības,” atklāj E.Kanberga.

Vēl viena nodarbe saimniecībā ir biohumusa ražošana, kas ir Edītes un viņas vīra ziņā. “Liels bizness gan neiznāca. Ēku, kur tapa biohumuss, pārveidojām par ekonamu, tur notiek nometnes pasākumi un ekskursijas skolēniem. Ekonamā pieejamas jaunākās tehnoloģijas – no 3D printeriem, droniem līdz mākslīgajam intelektam un robotiem,” stāsta Edīte.

Mūsdienu tehnoloģijas “Eglainēs” dzīvo līdzās senajām prasmēm. Edīte cep maizi, īpaša ir baraviku, arī enerģētikas un veselības maizīte ar sēkliņām. Nevienu kukulīti nepārdod, bet dzīvo pēc principa, ka ikviens var nākt ciemos, mieloties ar maizīti, dzert vietējās pļavas piparmētru tēju un baudīt mierpilno, enerģētiski spēcinošo “Eglaiņu” atmosfēru. “Mums pie mājas laukumiņā izvietoti galdi, kas klāti ar baltiem galdautiem, tos rotā sveces. Ikviens ceļinieks ir laipni gaidīts atpūtināt kājas, uzēst maizīti spēkam un doties tālāk.”