MEKLĒ RISINĀJUMUS IEKĻAUJOŠĀKAI SABIEDRĪBAI. Jaunieši darba grupās aktualizēja būtiskākās problēmas un meklēja tām risinājumus, lai dažādi jaunieši labāk varētu iekļauties sabiedrībā. FOTO: Iveta Rozentāle
Kā jauniešus ar ierobežotām iespējām iekļaut jaunatnes darbā un sabiedrībā kopumā un kādas metodes, strādājot ar šo iedzīvotāju grupu, būtu labākās, tāda bija galvenā tēma Vidzemes nevalstisko organizāciju forumā.
Pasākums Liepas jauniešu centrā “Apelsīns” pulcēja 40 pārstāvjus no Cēsu, Valmieras, Limbažu, Smiltenes novada un Rīgas organizācijām.
Tēma ir plaša, jaunieši ar ierobežotām iespējām nav tikai cilvēki ar invaliditāti, tie ir arī jaunieši ar mācīšanās grūtībām, ekonomiskiem šķēršļiem, kultūru atšķirībām, veselības problēmām, sociālajiem un ģeogrāfiskajiem šķēršļiem un citi. Un katrai auditorijai vajadzīga cita, individuāla, pieeja.
Strādājot grupās, festivāla dalībnieki secināja, ka iekļaušanu varētu veicināt pieredzes stāsti, izglītojoši vebināri, lekcijas par mobingu, iespēja darboties jauniešu centros, projektos, sportiskās aktivitātes. Tie var būt kopienu rīkoti svētki, pasākumi dabā, kuros iespēja piedalīties visiem, nometnes, brīvprātīgais darbs Latvijā un ārzemēs, kā arī zinoši speciālisti, kuriem ir patiesa interese palīdzēt. Tāpat jaunieši vērtēja, ka svarīga ir infrastruktūras sakārtošana, lai vide būtu pieejamāka, izteica idejas par bezmaksas transportu, elektriskajiem skrejriteņiem, kas ir pieejami ne tikai pilsētās, bet arī mazākās apdzīvotās vietās. Tāpat novērtēja papildu motivējošus akcentus, piemēram, ēdiena nodrošināšanu pasākumā, balvas par piedalīšanos, piemēram, balva varētu būt baseina apmeklējums. Vērtējot darba iespējas, festivāla dalībnieki ieteica, ka varētu būt darba piedāvājumi, sludinājumi, kas domāti nepilngadīgiem jauniešiem, attālināta darba iespējas, un izteica vēl citus priekšlikumus.
Baltijas reģionālā fonda pārstāvji festivāla dalībniekus iepazīstināja ar Eiropas Jaunatnes dialoga vēstnieku programmu Latvijā. Divas Eiropas Jaunatnes dialoga Vidzemes reģiona vēstneses Megana Laura Viljamsa un Madara Makārova pastāstīja, kas ir Eiropas Jaunatnes dialogs un ko viņas tajā dara. Mērķis ir izzināt jauniešu viedokļus par aktuālajām tēmām, apkopot rezultātus reģionos un valstī, lai divas reizes gadā apspriestu ES jaunatnes konferencē. Secinājumus ES Padome ņem vērā, izstrādājot Jaunatnes politikas plānošanas dokumentus. Arī šajā festivālā izteiktās idejas tika apkopotas, lai ar tām varētu iepazīstināt gan citu valstu jauniešus, gan politiķus.
Ginta Salmiņa, Baltijas reģionālā fonda vadītāja, uzvēra, ka katrai jaunieša balsij ir svars, bet līdz šim diemžēl ne vienmēr tā ir sadzirdēta: “Mēs, organizācijas, varam stiprināt un atbalstīt jauniešus. Ļoti atzinīgi vērtēju, ka vēstnieki paši organizē pasākumus, uzklausa vienaudžus, gatavo prezentācijas, sniedz rekomendācijas, organizē tikšanās ar lēmumu pieņēmējiem, politiķiem, tā ir ļoti vērtīga pieredze. Arī citviet Eiropā vēstnieku reģionālie pasākumi atzinīgi novērtēti kā labās prakses piemēri. Skatoties uz šiem jauniešiem, redzu, ka Latvijas nākotne ir labās rokās, viņiem ir idejas, vēlme un drosme rīkoties.”
Festivālā bija arī iespēja piedalīties līderības darbnīcā. To vadīja personīgās izaugsmes treneris, praktiskās psiholoģijas virziena “NLP” meistars Reinis Širokovs.
Pasākuma dalībnieki atzina, ka festivāla tēma ir ļoti nozīmīga. Dāniels Frīdenbergs no Rīgas atzina, ka “tā aptver plašu sabiedrības grupu, kas prasa domāt par risinājumiem katrai atsevišķi, piemēram, jauniešiem ar invaliditāti, jauniešiem no bērnu namiem, vienaudžiem, kuriem ir atkarības problēmas, un citiem. Svarīgi, ka šādi pasākumi notiek iespējami biežāk un pēc iespējas vairākās vietās, lai tajos būtu iespēja piedalīties pēc iespējas lielākam skaitam cilvēku”.
Cik svarīgi ir stiprināt iekļaušanu dažādām jauniešu grupām, uzsvēra arī Madara Makārova no Valmieras novada. Viņa vairākus gadus skolā ir saskārusies ar mobingu un norāda: “Problēmas iekļauties ir gan vienaudžu, gan skolotāju dēļ, jaunietis, kas saskaras ar mobingu, ļoti cieš. Es mobinga dēļ sāku darīt pati sev pāri, tāpēc ļoti būtiski, ka jauniešiem ir pieejams atbalsts, palīdzība. Visiem ir jājūtas piederīgiem, labi, ka par to arvien vairāk runā, jo vēl arvien pārāk daudzus atstumj ādas krāsas, domāšanas, homofobijas dēļ, apcelšana notiek gan skolā, darbā, pat sabiedriskajā transportā. Jo vairāk par to runāsim, jo mazāka problēma tā būs.”
Festivālu organizēja nodibinājums “Valmieras novada fonds” sadarbībā ar Liepas Jauniešu centru “Apelsīns” un Baltijas reģionālo fondu, īstenojot projektu “Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu pilsoniskās sabiedrības un starpkultūru sadarbības attīstības un mazākumtautību nevalstisko organizāciju līdzdalības veicināšanas jomā Vidzemes reģionā”.
Jauniešu centra “Apelsīns” vadītāja Maija Ozoliņa “Druvai” pastāstīja, ka ar Valmieras novada fondu un Baltijas reģionālo fondu brīnišķīga sadarbība izveidojusies jau daudzu gadu garumā un vienmēr ir atzinīgi vārdi par pasākumu apmeklētību: “Šoreiz būtu gribējies nedaudz vairāk, jo ne visi, kas pieteicās, varēja atbraukt, bet tā kādreiz notiek. Darbs ar jauniešiem ir ne tikai nākotne, bet arī tagadne, ja vēlamies, lai jaunieši darbotos vietējās kopienās, lai redzētu iespējas, kas ir katrā vietā. Tāpēc kolosāli, ka sanākam kopā dažādi speciālisti, vietējie iedzīvotāji un interesenti, un, protams, jaunieši, parādām problēmas un meklējam risinājumu, parādām jaunas metodes, kā strādāt ar jauniešiem. Pasākums ir izdevies.” Viņa arī pastāstīja, ka tieši pavasaris un vasara ir aktīvākais laiks centrā un vasarā paredzēti arī pieredzes apmaiņas braucieni uz Spāniju un Slovākiju, piedalīšanās pasākumā “Lauzt robežas”, kā arī vasarai raksturīgie pasākumi: nakšņošana mežā, braukšana pie jūras ar teltīm un citi.
Komentāri