Jāatgādina, lai neatkārtotos

14.jūnijs šogad bija lietains. Saule slēpās aiz asaru pielietiem mākoņiem, kad daudzviet Latvijā pieminēja 1941.gada represijās svešumā izvestos. Jaunraunā komunistiskā terora upuru piemiņas vietā priekulieši atcerējās uz Sibīriju aizvestos jaunrauniešus, tos, kuri neatgriezās.

“Lasot atmiņas par to nakti, kad pārtrūka daudzu Latvijas iedzīvotāju dzīve, nevar palikt vienaldzīgs. Un nekur nepazūd jautājumi – par ko, kāpēc. Šodien mums domās tikai viens – lai tas nekad neatkārtotos,” sacīja priekulietis Māris Brasliņš. Piemiņas vietā sagūla ziedi, tika izdziedātas pazīstamas latviešu spēka dziesmas, kas dziedātas Latvijas izšķirošos brīžos.

“Lai kas tāds neatkārtotos, mūsu uzdevums ir skaidrot, lai jaunās paaudzes izprot notikušo,” uzsvēra jaunraunietis Viesturs Mūrmanis un atgādināja, ka vēl nesen šķita, ka tā ir vēsture, ko piedzīvoja iepriekšējās paaudzes, bet, redzot, kas notiek kaimiņos, jāsaprot, ka vēsture var atkārtoties.    M.Brasliņš uzsvēra, ka šodienas attiecības ar lielo kaimiņvalsti, arī cilvēku , kuri dzīvo Sibīrijā, attieksme pret latviešiem ir mainījusies. “Esam tur nevēlami, arī izsūtījumā palikušo latviešu piemiņas vietas tiek postītas. Krievijas propaganda strādā, mums pašiem jābūt stipriem savā zemē,” teica M.Brasliņš un rosināja ikvienu nebraukt garām šai vietai, piestāt, atcerēties, padomāt, iepazīt vēsturi.

Pēc svinīgā piemiņas brīža sarunas raisījās par nepieciešamību sakārtot un atjaunot piemiņas vietu. Projektu konkursā priekuliešu iecere    atbalstu neguva.  Sanākušie uzsvēra, ka piemiņas vieta ir unikāla, jo saglabātas “Baižēnu” sķūņa drupas un dzelz­ceļa sliedes fragments.    “Tas, kas te notika, ir neizprotami,  nesaprotami normāliem cilvēkiem, bet šos notikumus nedrīkst aizmirst. Ir svarīgi saglabāt šo vietu kā dzīvu pieminekli, atmiņas par konkrētiem cilvēkiem, kuri dzīvoja te blakus mazajā Jaunraunas pagastā, par viņu mājām,” uzsvēra V.Mūrmanis.

Priekuļu apvienības pārvaldei plāni piesaistīt “Leader” programmas finansējumu. Iecerēts mūru iekšpusē noņemt auglīgās augsnes kārtu, uzbērt sijātu smilti vai granti, uz kuras Jaunraunas ceļu kartes formā izveidot lauk­akmeņu takas, kurām abās pusēs salikt akmeņus, kur iegravēti māju nosaukumi, no kurām ir izvestie. Pieminekli, kurš patlaban ir mūru priekšpusē, novietot iekšpusē centrā. Mūrētās sienas iekonservēt, lai nebojājas tālāk, vismaz uzliekot jumtiņus. Vietas pārveidošana ne tikai palīdzēs saglabāt to un tās nesto piemiņu, bet arī piesaistīs aizvien jaunus apmeklētājus, tādējādi izglītojot par mūsu valsts vēsturi un tās vērtību aizvien plašākai sabiedrības daļai.

14.jūnija piemiņas pasākumi notika arī Cēsīs, Stalbē, Jaun­piebalgā un Melānijas Vanagas muzejā Amatā.