Kas skaistāks – pļauts vai nepļauts

Trimmeru, zāles pļāvēju troksnis šopavasar dzirdams jau kopš maija sākuma. Māju īpašnieki kopj pagalmus, pašvaldība publiskās teritorijas, kuras ikdienā un atpūtai izmanto iedzīvotāji.

Vakar trimmeru troksnis pārsteidza iedzīvotājus Vese­la­vas pagasta Bērzkrogā. Seši vīri steidza pļaut jau krietni saaugušo zāli pašvaldības teritorijā pie daudzdzīvokļa mājām, nogāzē starp bērnudārzu un dīķi.

“Bērzkrogā jānopļauj liela teritorija, pērn viens trimmerētājs te strādāja nedēļu. Lai darbus pasteidzinātu, sarīkojām talku,” stāsta Priekuļu apvienības pārvaldes Labiekārtošanas dienesta vadītājs Jānis Sirlaks.    Savulaik pretim daudzdzīvokļu mājām bija dārziņi, ar laiku tie pamesti, pirms dažiem gadiem pašvaldība šo teritoriju iztīrīja, ierīkoja lapeni. Birzī, apkārt dīķiem līdz dārziņiem pašvaldība gādā par sakoptību.
Sakopt teritoriju Bērzkrogā bija atbraukuši dienesta darbinieki no Priekuļiem, Liepas un Mārsnēniem, tie, kuri ikdienā pļauj zāli pagastos.

Guntars Kaparkalējs pastāsta, ka Veselavā ir jānopļauj plaša teritorija. Viņa pārziņā ir muižas un bērnudārza apkārtne, parks, takas. “Līdz šai teritorijai Bērzkrogā nebiju ticis,” bilst Guntars.

Pirms ķeršanās pie darba vīri pārspriež gan to, kura trimmera aukla labāka, gan kāda šopavasar saaugusi zāle un to, ka līdz šim pļaušanas sezona nekad nebija sākusies maija pirmajās dienās.
   

“Vīriem ir lielāka vai mazāka pieredze. Kopā strādājot, redzama katra    prasme un cik ātri darbs sokas, var salīdzināt, kā veicas citiem. Kā katrā darbā, arī šajā ir sīkumi, kas jāzina, ko iegūst ar pieredzi. Ceļ­malu trimmerēšanā, ja brauc mašīna, jāuzmanās, darbs jāpārtrauc, lai kāds akmens nelido,” saka J.Sirlaks, bet Mār­tiņš Rullis uzsver, ka to, kā izdodas zāli notrimmerēt, ietekmē gan  reljefs, gan zāle. “Katrreiz arī vienā un tajā pašā vietā pļaušana citādāka. Ja rasa, vieglāk pļaut,” pastāsta M.Rullis un atklāj, ka viņam trimmerēšanas pieredze ir no laika, kad bija lati, ne eiro. “Man prasījuši, kur ņēmu zāles pļāvēju, jo neticēja, ka esmu pļāvis ar trimmeri,” teic liepēnietis.

Cēsu domes Saistošie noteikumi “Par Cēsu novada teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu”    nosaka, ka pilsētu un ciemu teritorijās zāliens jāno­pļauj ne retāk kā četras reizes gadā. J. Sirlaks pastāsta, ka lab­iekārtošanas dienestā strādnieku ir mazāk nekā pērn, bet viņiem jau nav tikai jāgādā, lai    pagastos būtu nopļauti pašvaldības zālieni un zālāji, bet arī jāapstrādā ceļi ar pretputekļu līdzekli, jāappļauj ceļmalas, jātīra ielas un jādara neparedzēti darbi. “Kad sākam pļaut, tūlīt jau iedzīvotāji interesējas, kāpēc tur pļauj, bet ne pie mums. Trimmerētāji un pļāvēji strādā pa apli,” klāsta J.Sir­laks un pastāsta, ka ar katru gadu zālienu kopšana kļūst dārgāka. Trimmera auklai, remontu izdevumiem, arī pašiem trimmeriem cena palielinās. Apvienības pārvalde parasti sezonā iegādājas vienu jaunu trimmeri, pagaidām strādā visi agrāk pirktie.

Vislielākās zālienu platības Priekuļu apvienības teritorijā ir Priekuļu pagastā. Tiek pļauts arī ar traktoriem, bet ne visur tos var izmantot. Pie­mēram, ja tāpat kā Bērzkrogā teritorija purvaina, pa vidu grāvīši, nogāzes. Priekuļos pie pagastmājas un Sociālā dienesta ēkas tāpat kā iepriekšējos gados tiks saglabātas dabiskās pļavas, lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Tāda ekopļava bija arī pie Veselavas bērnudārza, bet tagadējie pašvaldības saistošie noteikumi liedz tādu veidot. Liepā un Mārsnēnos paš­valdībai nav tik lielas teritorijas, lai atstātu dabiskos zālienus.