Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Cimdu Jettiņa simtgadē uzrunā paaudzes

Sarmīte Feldmane
00:00
27.05.2024
75
Jete Izst

Izstādē “Dzīvais cimds”. No “Lejniekiem” pasaulē. FOTO: Sarmīte Feldmane

Domās iegrimusi, gaišu smaidu no fotogrāfijas noraugās Jette Užāne, Cimdu Jettiņa.

Katru sagaida un it kā jautā: “Gribat kādu stāstu? Ko šodien domājat par mani?” un parāda ceļu uz izstādi “Dzīvais cimds” Cēsu pils augšējā stāvā. Lēni veram durvis, un sākas stāsts. To atklāt palīdz vairāk nekā simts cimdu pāri. Tikai jālasa rakstos. Un jāieklausās Jettes dienu grāmatu fragmentos, kur ierakstīts viss sūrais laimīga cilvēka tapšanas ceļš. Jāpakavējas, bez steigas, kā jau ciemu reizē, jāpadzer kafija. Var piesēst paadīt.

“Cimdu Jettiņai simts gadu. Viņas stāsts ir īpašs, un tajā viņa māca nepadoties, būt stipriem, radošiem, māca, ka pasaules idejām nav robežu, ka tās var realizēt, māca, ka vismazākajā skudrā, smilgā, mazajā cimdiņā un lielajā, mazā cilvēka, kas dzīvo laukos, dzīvē ir liels pasaules mērogs. Katrā mazajā cimdiņā ir liela pasaule. To svarīgi atcerēties. Vēl, šķiet, viņa mūs atgriež pie latviskās tradīcijas, kad latviešu sieviete gāja pa pļavām un varēja uzadīt to, ko redzēja. Viņa neskatījās grāmatā, nemeklēja, kad kāds pateiks, vai tas cimds pareizs vai ne. Skatījās un adīja cūkactiņas un auna ragus, cirvīšus… Kad iedziļināmies cimdu rakstu nosaukumos, pamazām veram vaļā to pasauli, ko latviešu sieviete māca – skatīties dabā. Jette adīja, ko redzēja, viņa šodien atgādina, cik radoša ir latviešu sieviete. Viņas dzīve mums dod drosmi, spēku, spītu un sparu,” saka Elīna Apsīte, Jettes mantojuma glabātāja, biedrības “Cimdu ceļš” vadītāja un izstādes kuratore.

Izstāde tapa, satiekoties E.Apsītei un Cēsu muzeja direktorei Inārai Bulai, kad abas vienojās: “Darām!” Tika piesaistīti dizaina studijas “Overpriced” mākslinieki, ainavu arhitekti, floriste, komponists, videomākslinieks un kokamatnieks.

“Cimdos caur mazām, sīkām lietiņām, kas Jettei bija apkārt un kuras viņa ieadīja, viņa runā par lielo pasaules kārtību. Arī šī izstāde veidota vispirms no sīkām, mazām lietām, kas redzamas uz katra cimdiņa. Turklāt izstādi esam iekārtojuši tā, lai bērni un cilvēki ar īpašām vajadzībām tos varētu redzēt. Un arī pati Jette. Tā mācāmies pazemību, pietāti pret mazām lietām, ” stāsta E.Apsīte un uzsver, ka piedomāts pie izstādes noformējuma. Cimdu stāsti, fragmenti no dienu grāmatām uz sienām, apraksti rakstīti ar roku, skan daba un balsis, kas stāsta, atgādina, mudina padomāt. Un atklāj Cimdu Jettiņu. Apmeklētāji nevar izskriet cauri izstādei, jo ik uz soļa kaut kas piesaista uzmanību. Gribas kārtīgāk apskatīt Jettes Užānes dzimtos, kokos ieaugušos “Lejniekus”, no kuriem pasaules ceļus sāk viņas adītie cimdi, sadzirdēt domas…
Izstādes atklāšanā daudzkārt tiek uzsvērts – viņa nebija vien cimdu adītāja, radītāja, arī filozofe, dabas vērotāja, stāstniece. To saka ne tikai tie, kuri viņu pazina. “Prieks, ka arī jauniem cilvēkiem patīk tas, ko darīja Jette. Būtiski ir uz viņas cimdu vēstījumu paskatīties jaunu cilvēku acīm,” uzsver E.Apsīte, bet dizaineris Aigars Mamis skaidro: “Bijām gatavi veidot izstādi. Daudz cimdu vienuviet nav viegli izstādīt. Iepazinām Jetti, viņas dzīvi, pasauli. Viņai būtisks bija stāsts un darbošanās, tāpēc pie katra no cikliem ir arī grozs un uzdevumi. Izstāde ir par skaistu, dvēselē bagātu cilvēku.”

Ainavu arhitekte, dabas materiālu dizainere Gaiva Mičule pauž pārliecību, ka cimdus var izcelt vien uz dabas fona. Izstādes veidotāju komanda nešaubījās izstādē ienest dabu. “Tas bija izaicinājums – nedekorēt, nerotāt, bet radīt fonu skaistajam. Lielā cilvēka plašā sirds nevar atstāt vienaldzīgu,” par Cimdu Jettiņu saka G.Mičule.

Cēsu pilī ienākusi dzērbeniete Cimdu Jettiņa un ļauj atklāt savu pasauli – to, ko redz aiz loga, kas priecē -, liek pārdomāt un stāsta stāstus. Cimdi ar Laimas, Māras un Zemes zīmēm, cimdu cikli “Vecās mājas jaunība”, gleznu cimdi ar Dž.Skulmes, K.Mies­nieka, L.Mūrnieka, K.Sūniņa, V.Purvīša darbiem, Rēriha motīvs, I.Ziedoņa “Krāsainās pasakas”, turpat R.Kaudzītes “Brūk­lenājs”, Rozenštrauha “Vecpie­bal­gas ūdensrozes”, “Es dziedāšu par tevi tēvu zeme” un baltie cimdi “Koku cikls”. Nevar nepamanīt politiskos cimdus, piemēram, “Pārkārtošanās”. Par tiem Jette teikusi: “ Adīti PSRS izsludinātās perestroikas laikā. Man taču arī bija jāpārkārtojas, tad nu valnīti uzadīju cimdiņa galā.” Vēl arī “Saeimas vēlēšanas”, “Latvijas Tautas frontei” un citi. Vairāk nekā simts pāri Jettes atstātā mantojuma. Tie glabājas Cēsu Vēstures un mākslas muzeja, Latvijas Na­cionālā vēstures muzeja, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, Latvijas Et­nogrāfiskā brīvdabas muzeja, Ādolfa Alu­nāna memoriālā muzeja Jelgavā krājumā, kā arī kultūras un izglītības biedrības “Cimdu Ceļš”, kas dibināta Jettes Užānes mantojuma saglabāšanai un popularizēšanai, kā arī Elīnas Apsītes privātajā kolekcijā.

““Dzīvais cimds” ar redzes, taustes un skaņas palīdzību ļaus piedzīvot Jettes Užānes pasauli, daudz intensīvāk izjūtot arī savu autentiskumu. Un, iespējams, iepazīstoties ar izcila un stipra cilvēka dzīvesstāstu, ļaus uzdrošināties arī savu dzīvi veidot kā mākslas darbu,” uzsver izstādes rīkotāji.

Pārdomātu, filozofiski dziļu, precīzu un skaistu dzīves un mūža darba atainojumu Cimdu Jettiņa saņem simts gadu jubilejā. Bet Muzeju naktī Izstāžu namā notika laikmetīgās dejas izrādē “Kā man gribas iet”, kurā tika izdejots viņas dzīvesstāsts. Pils pagalmā lietuviešu keramiķu Irēnas un Viļus Svižēļu skulptūra “Dzīvais cimds”.  ”Atmiņas un māksla ir tās, kas savieno laiku. Caur cimdu nāk dzīvība – saknes, lapotne. Cimds izaug,” saka Irē­na, un viņas teikto papildina mākslas zinātnieks Māris Bran­cis: “Cimdu Jettiņas unikālā cimdu adīšana – gobelēna veidošanas tehnika saglabāsies kā spilgta daiļamatniecības lappuse, bet viņas dzīvesstāsts apliecina latvisko varēšanu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
17

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
25

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
54

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
29

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

00:00
19.07.2024
37

Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
144

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
28
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
22
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi