Strādāt no mājām un baudīt dabu

Sanita Kalniņa Priekuļos ir ienācēja, bet te dzīvo jau desmit gadu.

Pirmais, ar ko Sanitai saistās Priekuļi, ir zaļums: “Izej ārā un dodies uz jebkuru pusi, visur zaļš – tepat Kazu grava, biatlona trase, veloceliņš, kur var gan staigāt, gan skrituļot, braukt ar velosipēdu. Ar meitu bieži tur pastaigājamies.”

Sanita ir audēja, strādā no mājām. Darbavieta ir Rīgā, bet visu vajadzīgo darbam var saņemt ar pakomātu un tā arī nosūtīt izgatavoto. Darbs esot aicinājis atpakaļ uz galvaspilsētu, bet Sanita saka, ka te ir iedzīvojusies.“Jā, stelles mājās aizņem daudz vietas, bet arī uzņēmumos nereti samazina platības, kur strādāt, telpas pārblīvētas. Bet te – darbu pabeidzu un varu iet ārā, dabā. Rīgā tas nav iespējams.”

Vaicāta, kā sākusi aust, priekuliete atklāj, ka tā ir viņas pamatprofesija. Toreizējā Rīgas Amatniecības vidusskolā varēja mācīties par šuvēju vai audēju. Otrā likās interesantāka, to arī izlēmusi apgūt. Pēc studijām meklējusi iespēju strādāt, darbu atradusi, pamēģinājusi un tā arī profesijā palikusi. Vislabāk patīk, ja var aust krāsainus darbus, bet nereti tie ir baltos, pelēkos, melnos toņos, bieži top aizkari, gald­auti. Arī meita Marta izrādījusi interesi par mammas darbu, ir izmēģinājusi radīt sedziņas lellēm.

Marta mākslinieciski izpaužas dažādos veidos – apmeklē Mākslas skolu Priekuļos, dejo tautas deju kolektīvā “Tūgadiņš” -, katra pēcpusdiena ir aizņemta. Un, lai gan mācās Drabešu Jaunajā pamatskolā, izbraukāšana uz skolu ir ērta, bērnus izvadā pašvaldības busiņš, viegli var pagūt uz nodarbībām Priekuļos.

Mamma nereti pavada un sagaida meitu no deju mēģinājumiem, palīdz sagatavoties koncertiem. Tikko aizvadīta deju skate, tūlīt arī Māmiņdienas koncerts, kur uzstājas arī meita. “Aktīvi darbojoties, top arī brīnišķīgas draudzības,” secina mamma. Viņa vērtē, ka pašai līdz ar kopīgām interesēm raisās sarunas ar sava vecuma cilvēkiem, savukārt vecākā paaudze šķiet noslēgtāka: “Viņiem noteikti atkal ir savas intereses un savi draugi.”

Sanita novērtē, ka Priekuļos ir daudz laba, ir dažādas atpūtas iespējas, piemēram, abas ar meitu nereti dodas uz peldbaseinu. Pagasta centrs priecē acis. “Te ir sakopts, lai gan jāteic, ka agrāk bija sakoptāks. Prie­kuļos ir veikals, aptieka, laba autobusu satiksme, var ērti aizbraukt uz Cēsīm, ja gribas aiziet uz kino vai kādu koncertu koncertzālē. Turklāt Cēsis ir tik tuvu, ka var izstaigāt arī kājām. Labprāt apciemojam vai braucam palīgā apdarīt kādus darbus radiem Cēsīs un Amatā. Un, cik iespējams, dodamies arī tuvākās un tālākās ekskursijās.”