Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Stiprināt demokrātiju un cieņpilnu sarunāšanos

Anna Kola
05:29
08.05.2024
56
129 Lapma Komanda 20210803 Foto Jurisross Copy

Ieva Morica. FOTO: no albuma

Šajā vasarā sarunu festivāls “Lampa” norisināsies jau desmito reizi, un tas joprojām cieši saistīts ar Cēsīm. Par demokrātijas festivāla iedzīvināšanu un tradīcijas uzturēšanu fonda atvērtai sabiedrībai “DOTS” izpilddirektore un festivāla līdzdibinātāja Ieva Morica apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Ar I.Moricu sarunājāmies par aizvadītajiem deviņiem festivāla gadiem, par norises vietu Cēsīs un to, kas gaidāms šajā gadā.

-Kā vērtējat aizvadītos deviņus gadus, kas aizvadīti, organizējot festivālu?

-Pirmkārt, ir milzīgs prieks, ka interese par festivālu ir nemainīgi augsta un arvien pieaugoša. Tas apliecina, ka šāda formāta sarunas Latvijas sabiedrībai ir ļoti vajadzīgas. Viena lieta, ko “Lampai” izdevies panākt, ir izklīdināt mītu, ka latvieši ir ļoti kautrīga nācija, ka mēs jau nevēlamies piedalīties, uzdot jautājumus, diskutēt. Tās bija bažas, kas mūs zināmā mērā nomāca pašos festivāla pirmsākumos.

“Lampas” brīvā atmosfēra un patīkamais noskaņojums, pasākuma neformālā vide cilvēkiem ļauj atbrīvoties. Tāpēc, manuprāt, festivāls ir apliecinājums, ka varam ne tikai sadarboties lielā mērogā, bet arī sarunāties lielā mērogā. Visbeidzot gandarījums par to, ka programma top Latvijas sabiedrības kopīgā darbā. Ik gadu ir vairāk nekā divsimt dažādu pasākumu rīkotāju – valsts pārvaldes iestādes, nevalstiskās organizācijas, mediji, universitātes, uzņēmumi. Kāds nāk ar vienu pasākumu, citi organizē pat divu dienu programmas. Tas ir ļoti liels resursu ieguldījums ikvienam, kas kaut ko “Lampā” dara, un mēs šo ieguldījumu ļoti novērtējam.

Festivāla programma top konkursa kārtībā, un šogad uz vienu vietu pretendēja trīs kandidāti un patiešām ir ļoti daudz labu pieteikumu. Atlases konkursā cenšamies sekot, lai būtu plaša tēmu un organizāciju dažādība. Piemēram, ja saņemam daudz pieteikumu par ilgtspējas tēmu, tad nākas kādam atteikt, lai būtu pasākums par citu tematu. Jāsaka, pieteiktās idejas ir ļoti labas, tomēr vēlamies, lai katrā festivālā būtu plašs tēmu apskats, iespēja paust arī nedzirdētas idejas un aktivitātes.

-Festivāls vienmēr noticis Cēsīs. Vai nav bijusi doma par vietas maiņu?

-Jā, festivāls visus gadus noticis Cēsīs, izņemot “Covid-19” pandēmijas laiku, kad rīkojām festivālu hibrīdformātā – attālināti. Toreiz bija studiju koncepts, diskusijas tika filmētas un straumētas tiešsaistē ar tik daudz skatītājiem klātienē, cik nu ierobežojumi tobrīd ļāva. Runājot par Cēsīm, ja raugāmies uz Dāniju vai Zviedriju, no kurām iedvesmojāmies, rīkojot šo festivālu, tad tur tradicionāli pasākums notiek vienā vietā. Ļoti liela nozīme ir tam, ka mums ir lieliska sadarbība ar pašvaldību, Cēsis ir ļoti skaista vieta. Tā kā festivāla rīkošana prasa lielu darbu, tad, nemainot norises vietu, liela priekšrocība ir arī šai veiksmīgajai sadarbībai. Arī iepriekš esam rīkojuši kādus “iesildošos” pasākumus citviet, piemēram, kādā no Rīgas rajoniem. Šādi satelītpasākumi jeb norises gada garumā rīkojam arī citās Latvijas vietās, tomēr pašlaik nav domu, ka mēs varētu “Lampu” rīkot kādā citā vietā.

-Kā jau minējāt, valda pieņēmums, ka Latvijas un Baltijas iedzīvotāji ir ļoti pasīvi – esam klusi, nevēlamies runāt, skaļi paust domas. Kā, jūsuprāt, “Lampa” ir mainījusi cilvēku attieksmi, īpaši jauno paaudzi?

-Ja skatāmies uz festivāla apmeklētājiem, tad “Lampā” vairāk nekā 70 % cilvēku ir jaunāki par 40 gadiem. Ap 30 % apmeklētāju ir ap 20 gadu vecumu. Tā kā festivālam noteikti ir gados jauna auditorija. Ir ļoti svarīgi, ka “Lam­pas” formāts piesaista jaunus cilvēkus. Mēs gan nesakām, ka uz “Lampu” brauc tikai jaunie, ir arī vecāka paaudze, seniori.

Ļoti vēlamies, lai cilvēki pensijas vecumā arī festivāla programmā var atrast kaut ko sev interesējošu. Cilvēki ir ļoti dažādi, vēlamies, lai ikvienam būtu vieta “Lampā”. Mūsu mērķis ir padarīt politiski sabiedriskās norises saprotamākas un pieejamākas, lai informācija ir tagad, šeit un uz vietas, lai cilvēkam ir iespēja pieiet pie politiķa, amatpersonas, kādas kopienas līdera, uzdot jautājumus, aprunāties. “Lampā” ir gana daudz viegla formāta pasākumu ar humoru. Tas ļauj paraudzīties uz norisēm valsts līmenī cilvēcīgāk, vienkāršāk.

Jau no sākuma esam teikuši, ka “Lampas” mērķis ir stiprināt demokrātiju un cieņpilnu sarunāšanos, mērķis dot iespēju vairāk sekot sabiedriskajām, sociālajām un politiskajām norisēm, lai cilvēki nebūtu vienaldzīgi pret notiekošo. Tad, ja cilvēkiem ir vienalga par valsti, par sabiedrību, tad valsts pēc būtības nevar pastāvēt. Katram ir jāpiedalās, jāizrāda interese, tad arī būs cita valstisko lēmumu kvalitāte.

-Kā ar programmas veidošanu – kā izdodas atrast arvien interesantas tēmas un dalībniekus, kas uzrunā publiku katru gadu no jauna?

-Tas ir tāds dabisks attīstības ceļš, jo ļoti lielu “Lampas” veiksmes stāstu veido programmas dalībnieki. “Lampa” pēc būtības ir plašs Latvijas sabiedrības projekts jeb, kā mēs paši mēdzam teikt, “Lampa” pieder daudziem, tas nav vienas organizācijas projekts. Kad organizācijas runā par tēmām, kas tām ir svarīgas, tēmu pārklājums dabiski veidojas ļoti plašs. Rīkotāji arī saprot, ka ir jā­spēj veidot interesantu pasākumu, svarīgi, lai tas nebūtu garlaicīgs un noturētu auditorijas uzmanību. Skatītāju, klausītāju un apmeklētāju prasīgums ceļ arī festivāla kvalitātes latiņu.

Protams, cilvēkiem patīk arī pasākuma norises vieta – daba ir skaista, Pils parks ir burvīgs. Paviesoties “Lampā” ir arī iespēja uz brīdi aizmukt no ikdienas, pabūt labā kompānijā. Manuprāt, šis ir saturīgs vasaras notikums, ko apmeklēt.

-Kas ir tās jomas vai tēmas, kas visvairāk interesē?

-Festivāla mājaslapā ir tēmturi ar idejām par konkrēto pasākumu, piemēram, cilvēks un sabiedrība, ekonomika, izglītība un citi. Apmeklētājus interesē pilnīgi viss – katram pasākumam ir sava mērķ­auditorija, arī formāti ir dažādi. Ir kāda diskusija, kas pulcina mazāku skaitu klausītāju, bet viņi pēc tam teic, ka tas bijis vērtīgākais notikums festivālā. Citiem svarīgākais festivāla notikums ir “Politiķu cepiens”.

Ļoti aktuāli kļuvuši jautājumi par mentālo veselību, tos piesaka pasākumu rīkotāji un izvēlas klausītāji. Arī tēmas par attiecībām ģimenē, par bērnu audzināšanu, pašizpētes jautājumi arvien ir aktuāli. Tāpat arī zaļais dzīves­veids un domāšana, bet nezūd interese arī par politikas jautājumiem. Atraktīvas diskusijas ir arī mediju jomā – cilvēkiem ļoti patīk aprunāties ar žurnālistiem, redzēt viņus klātienē. Vienmēr ļoti apmeklēta ir Aizsardzības ministrijas telts. Es teiktu, ja ir laba, interesanta tēma, tad cilvēki labprāt klausās. Pagājušajā gadā “Lam­pā” bija “Nāves kafejnīca”, kur tika runāts par visām tēmām, kas saistās ar risku, aiziešanu, aprūpi, hospisu.

-Nupat jums piešķirts Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieka gods. Kā jūtaties, saņemot tādu apbalvojumu?

-Tas ir milzīgs gods. Man ir liela pateicība, milzīgs prieks. Tas ir novērtējums un atzinība visiem mums, kas veidojam “Lampu”, tā es to uztveru. Tas ir ordenis mums visiem par mūsu kopīgo darbu.

-Runājot par demokrātiju – pēdējos gados ir jūtams viedokļu duālisms par to, ka demokrātija ir mazliet slidens temats, jo cilvēkiem ne vien ir vārda brīvība, bet arī iespēja skaļi paust kritiku, kas reizēm robežojas ar aizvainojošiem tekstiem, rupjībām. Kā ir “Lampas” pieredzē – vai nācies ar to saskarties?

-Kopīgā tendence sabiedrībā ir tāda, ka diskusijas mēdz kļūt aizvien polarizētākas un fragmentētākas. Cilvēkiem pieejama digitālās vides komunikācija, tieši tā arī veicina zināmu ieciklēšanos uz sava viedokļa aizstāvēšanu, cīnīšanos, impulsīvu komunikāciju. Tas ir pēdējā laikā vairāk nekā iepriekš redzams publiskajā telpā arī klātienes diskusijās. Arī karš Ukrainā mums rada lielāku apdraudētības un trauksmes sajūtu. Drošības, vārda brīvības, demo­krātijas jautājumi pēc būtības ir ļoti sarežģīti. Arī “Lampā” ir bijuši cilvēki, kas stāvējuši ar protestu plakātiem. Vārda brīvība ir milzīga vērtība. Tajā pašā laikā, lai mēs vārda brīvību varētu piedzīvot, gan kopumā sabiedrībā, gan “Lampā” jāvienojas par zināmiem iekšējās kārtības noteikumiem. Tas nozīmē, ka sarunājamies cieņpilni, nekliedzam viens otram pretī, necīnāmies. Ja sabiedrībā izdotos vienoties par šiem spēles noteikumiem, tad arī vārda brīvībai būtu pavisam cita nokrāsa. “Lampā” vēlamies, lai cilvēki varētu izteikties gana brīvi, vienlaikus tomēr pārdomāti, lai neapvainotu citus.

-Kas īpašs gaidāms “Lampā” šajā vasarā?

-Līdz 12.maijam vēl gaidām pieteikumus brīvprātīgo programmai, jo ļoti, ļoti priecāsimies par cilvēkiem no Vidzemes. Brīvprā­tīgo vidū nebūt nav gaidīti vien jaunieši, aicināti iesaistīties arī gados vecāki cilvēki. Festivāla programmu publiskosim 12.jūnijā. ļoti daudz strādājam, lai šīs vasaras festivālu padarītu īpašāku, jo tas ir mūsu 10.festivāls.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
44

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
23
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi