Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā beidzot uzlabosies situācija daudzās jomās (protams, mazliet bāzējoties uz ES finansiālajiem labumiem), bet pasaulei būs arī durvis vaļā – visa Eiropa mūsu rīcībā ar darbu, iespējām studēt, iespējām ceļot bez garajām, nogurdinošajām rindām pie robežpunktiem ar pasu kontroli un valūtas maiņu, caurbraucot katru šķērsojamo valsti. Beidzot šķita – esam kas vairāk par bijušās Padomju Savienības daļu, par kādu mūs vairāk vai mazāk tolaik (un dažubrīd arī šodien) uzskata citviet pasaulē.
“Druvā” jau esmu dalījusies ar pārdomām, ka manai paaudzei un, pieļauju, arī jaunākajām ir dziļa nepatika pret visu, kas saistās ar padomju ēru – tostarp pat krievu valodas zināšanu. Tāpēc iespēja būt soli tālāk no tā visa, kas – patīk vai nē – tepat kaimiņos mums vienmēr ir bijis un būs, šķita kā glābējriņķis slīkstošajam. Beidzot arī Latvija – daļa no lielās Eiropas!
Joprojām uzskatu, ka tas mūsu valstij ir milzīgs ieguvums. Varbūt gan arī zaudējums demogrāfiski, ļoti daudziem mūsu tautiešiem pavērās iespējas doties darba un dzīves gaitās uz citām Eiropas valstīm, labāku ikdienu meklējot. Tomēr viņiem nevar pārmest. Tā ir viena no tiesībām, ko nodrošina dalība – brīvi pārvietoties, būt ES darba tirgū. Lai arī situācija pasaulē ir saspringta un dažubrīd pārņem bažas, kādā nākotnē dzīvosim un kādā nāksies dzīvot mūsu bērniem, gribas ticēt, ka mēs nekad, nekad vairs nebūsim daļa no kādas autoritāras savienības un turpināsim būt daļa no lielās, spēcīgās un vēsturiskās Eiropas. Labi atceros arī prieku un lepnumu par brīdi, kad notika pāreja uz eiro. Šķita, beidzot tik daudz problēmu atrisinātas – tieši tādēļ, ka nu liela daļa Eiropas rīkojas ar vienu naudas vienību. Nekādu valūtas maiņu, nekādu problēmu – atliek vien ielēkt lidmašīnā un doties apskatīt, kā ļaudis dzīvo citviet šajā pasaules daļā. Lai dzīvo ES un Latvija vēl nākamos divdesmit gadus un vēl divtik pēc tam!
Komentāri