Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Svinam 20 gadus Eiropas Savienībā

Iveta Rozentāle
00:00
05.05.2024
252
Es 20 (3)

Jubileja. Video par 20 gadiem Eiropas Savienībā uzsvēra vienotību dažādībā, demokrātijas nozīmi, iedvesmu sasniegt vairāk. Un atgādināja - ES sākas šeit, Latvijā, katrā pilsētā, novadā, ciematā, pļavā un mežā. FOTO: Iveta Rozentāle

1.maijā Cēsīs Eiropas Savienības (ES) karoga krāsās iemirdzējās gaismas stari un par godu Latvijas divdesmitgadei Eiropas Savienībā divpa­dsmit stundas pie Vidzemes koncertzāles “Cēsis” uz lielformāta ekrāna bija vērojams video par Latviju un mūsu ieguvumiem, esot daļai no ES.

Video atgādināja, ka pirms 20 gadiem iestājāmies Eiropas Savienībā, tādējādi apliecinot mūsu vērtības: cieņu, līdzvērtību, vienotību dažādībā un arī izpratni, ka demokrātija nav pašsaprotama. Tāpat video uzsvēra, ka Eiropa sākas šeit – Latvijā, katrā pilsētā, novados, ciematos, katrā pļavā, mūsu mežos un kopā ar ES mēs topam zaļāki, viedāki un stiprāki.

“Druva” uzrunāja satiktos iedzīvotājus, vaicājot, kā viņi vērtē Latvijas nepieciešamību būt daļai no ES. Cēsniece Rasma ir cienījamā vecumā un ar pilnu pārliecību pauda: “Ir labi, ka esam Eiropas Savienībā,    tā mums ir drošāk. Redzam, kas notiek Ukrainā. Ko gan mēs tāda maza saujiņa iedzīvotāju varētu izdarīt, ja kas tāds notiktu pie mums. Ikdienā neesmu saistīta ar projektiem un programmām, kas nāk no Eiropas Savienības, ir citi, kas par to domā. Bet arī pirms 20 gadiem, kad mums bija jābalso, man nebija šaubu, kā balsot.”

Priekulietes Paulīna Sukaruka, Vanda Riemere un Dzintra Freimane svētku dienu svinēja Līgatnē un pēc tam bija atbraukušas uz Cēsīm apskatīties instalāciju. Visas vērtē, ka būt ES ir ļoti vajadzīgi, tāpat tā paver brīnišķīgas iespējas iepazīt Eiropas un pasaules kultūru. Vanda Riemere teic: “Var brīvi braukt ceļojumos, tāpat mums ir kopēja nauda. Bērni var braukt mācīties uz ārzemēm, ir arī ģimenes cilvēki, kuri dzīvo ārzemēs, tā ir realitāte, ko šobrīd daudzi piedzīvojam un kur izmantojam Eiropas Savienības iespējas.”   

Dzintra Freimane piekrīt, ka jauniešiem ir vislabāk un vislielākās iespējas, tā viņiem arī bija laba motivācija apgūt angļu valodu, jo redzēja tās vajadzību. Paulīna Sukaruka piebilst: “Man kā labam pagājušā gadsimta cilvēkam bija pagrūti ar valodas barjeru Eiropas Savienībā, bet mēs ļoti cenšamies un mācāmies. Pirms 20 gadiem, kad sākās runas par Eiropas Savienību, latvieši, brīvību ieguvuši, jutās tik vareni un forši, ka šķita, paši visu varam, tādēļ bija dalītas domas, kad stājāmies. Bet tagad, jo īpaši zinot, kāda ir situācija pasaulē, ļoti novērtēju, ka esam daļa no ES, esam atbalstīti un saprasti.”

Vanda Riemere arī pastāsta, ka ļoti ātri pēc neatkarības atgūšanas bija iespēja aizbraukt uz Zviedriju, dzīvot ģimenē un redzēt ikdienu: “Man ļoti patika, kā viņi dzīvoja, gan sadzīve, gan likumu ievērošana, kārtība skolās, tāpat rūpes par senioriem.”    Dzintra Freimane vērtē, ka attiecībā uz senioru aprūpi mums vēl daudz jāmācās no Eiropas: “Jau deviņdesmitajos gados, kad biju Vācijā, redzēju, ka seniors uz iestādi var doties ar savām mantām, mēbelēm, viņam ir sava privātā medmāsa, mediķi visu cauru diennakti. Mums vēl tāls ceļš līdz tam ejams.”

“Druva” pie instalācijas satika arī ukraiņu jaunietes Anastasiju Šmatoku un Mašu Ņevoļņičenko, kuras Cēsīs dzīvo divus gadus. Viņas gan atzīst, ka par Eiropas Savienību neko daudz nezina, bet novērtē, ka latvieši ir ļoti labsirdīgi, jauki un uzņemoši, tāpat viņām ļoti patīk Cēsis, jo pilsēta līdzīgi viņu dzimtajai vietai ir neliela un ļoti skaista. Meitenes mācās ukraiņu skolā attālināti, bet pieaugušie ģimenes cilvēki ir atraduši darbu Cēsīs.

Apskatīties instalāciju no laukiem bija atbraukusi arī Jolanta ar vīru. Viņi gan atzīst, ka instalāciju bija iedomājušies lielāku, pa visu koncertzāles sienu. Viņi vērtē, ka, esot ES, ir labas iespējas ceļošanai, jauniešiem izglītībai, ir atbalsts laukiem. Tomēr Jolantas vīrs, skatoties uz ekrānu, kurā rakstīts, ka kļūstam zaļāki, teic: “Kategoriski tam nepiekrītu. Ir dažādas prasības, bet tās ir tālu no realitātes par zaļāku pieeju. Nevaru teikt, ka viss ir labi, ir arī daudz sliktu lietu, bet laikam labā ir drusciņ vairāk.” Savukārt Jolanta piebilst, ka grūti aptvert, ka Eiropas Savienībā esam jau 20 gadus.

Latvijā šāda gaismas akcija notika arī Rīgā, Liepājā un Rē­zeknē, bet kopumā ES vēl 16 valstīs, kur arī par godu līdz vērienīgākajai ES paplašināšanas gadadienai izgaismoja nacionālas un reģionālas nozīmes objektus.

    Komentāri

    Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


    The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

    Saistītie raksti

    Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

    00:00
    22.07.2024
    20

    Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

    Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

    00:00
    21.07.2024
    26

    Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

    Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

    00:00
    20.07.2024
    55

    Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

    Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

    00:00
    19.07.2024
    29

    Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

    Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

    00:00
    19.07.2024
    37

    Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

    Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

    00:00
    18.07.2024
    144

    Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

    Tautas balss

    Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

    17:29
    15.07.2024
    29
    Cēsniece O. raksta:

    “Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

    Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

    17:28
    15.07.2024
    23
    Lasītājs J. raksta:

    “Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

    Nevar sagaidīt

    16:55
    15.07.2024
    17
    Piebaldzēns raksta:

    “Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

    Botāniskais dārzs pilsētas centrā

    16:54
    15.07.2024
    23
    Cēsnieks O. raksta:

    “Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

    Trūkst inženieru

    10:49
    09.07.2024
    30
    J. raksta:

    “Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

    Sludinājumi