Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Cēli un droši uz Raunas Staburagu

Sarmīte Feldmane
00:00
02.05.2024
275
Staburags2

Lejup. Raunas upes ielejā, kā tiek lēsts, ap 8000 gadus ikvienu pārsteidz Raunas Staburags. Tagad uz to ved metāla kāpnes. FOTO: Sarmīte Feldmane 

Līdz Raunas Staburagam pa stāvo gravu tagad ved metāla kāpnes.

“Skaists un sarežģīts darbs paveikts,” atzina būvuzraugs Juris Bērziņš un pastāstīja, ka būvnieki darbus sāka pērn rudenī, demontēja vecās kāpņu konstrukcijas. Stabura­ga kāpnes būvētas no ilgtspējīga kompozītmateriāla, kas stiprināts uz skrūvpāļiem balstīta metāla karkasa.

“Kāpnes paredzētas divvirziena plūsmai, pa vidu ir margas. Projekts tapa kovida laikā, tad bija tādas prasības,” atklāja projekta autors Zintis Butāns un atzina, ka izaicinājumu bijis gana, vispirms jau mainīgais reljefs. Šīs viņam ir trešās Raunā projektētās kāpnes. Uz Raunas pilsdrupām ved 102 pakāpieni, tad tapa kāpnes Dzirnavgravā. Cik pakāpienu ir līdz Staburagam, katrs pats var skaitīt, bet vairāk nekā uz pilsdrupām.

Raunas pagasta pārvaldes vadītāja Linda Zūdiņa pastāsta, ka pašvaldība vairākkārt    iesniedza projekta pieteikumu      valsts finansējumam, bet atbalsts netika gūts.    “Tagad tas ir lielākais pašvaldības investīciju projekts,” viņa uzsvēra. Raunēnietis, Smiltenes novada domes deputāts Andris Abra­movs    atgādina, ka trīs gadus iets, lai projektu īstenotu. Deputātiem no Raunas A.Ab­ra­movam, Mārtiņam Vīgantam un kaimiņam, blomēnietim Ervinam    Labanovskim izdevās pārliecināt kolēģus, cik svarīgi ir atjaunot kāpnes uz Staburagu. “Arguments bija vienkāršs – Raunas Staburags ir novadā apmeklētākais dabas objekts, ja    uz to ved sapuvušas kāpnes, par kādu tūrisma attīstību varam runāt,” saka E.Labanovskis.    Gadā Raunas Staburagu apmeklē ap 16 tūkstošiem tūristu.

Kāpņu būvniecība no pašvaldības budžeta izmaksāja    136 278 eiro. L Zūdiņa pastāstīja, ka dzirdēts vērtējums, ka metāla kāpnes neiederas ainavā. “Koka kāpnes pēc septiņiem astoņiem gadiem    ir jāatjauno, tad vairs ar remontu nepietiek. Grava ir mitra, noēnota, koks nekalpo ilgi. Metāla kāpnes izvēlējāmies, domājot ilgtermiņā,” skaidroja L.Zūdiņa.    Kāp­ņu un platformu teritorijā uzstādīti solārā apgaismojuma komplekti, kas ir inovācija dabas objekta apmeklējumam diennakts tumšajā laikā. Arī pats Staburags tumsā    ir viegli izgaismots.   

Noejot pa kāpnēm, Staburaga klints pakājē izveidota platforma, kur vērot unikālo dabas objektu, klausīties upes čaloņā.    L.Zūdiņa pastāstīja, ka drīzumā tiks īstenots labiekārtošanas projekts, kuram gūts “Leader” finansējums. Iepirku­mā pieteikušies trīs pretendenti. Par gandrīz desmit tūkstošiem eiro uz terases pie klints tiks uzstādīti soli, stāvlaukumā ierīkota atpūtas vieta ar galdu un soliem, ugunskura vieta, velonovietne.   

Pašvaldības vides pārvaldības speciāliste    Sallija Lakina uzsvēra, ka Staburaga dabas aizsardzības plānā skaidri pateikts, ko teritorijā drīkst un ko nedrīkst darīt. “Vislielāko kaitējumu eglēm nodara astoņzobu mizgrauzis. Bojātos kokus drīkstēja izzāģēt, bet tos nevar dabūt ārā no gravas. Mizgrau­zis turpina postīt egles. Te­ritorijā stādīt nedrīkst, labi, ka ieaugušās mazās eglītes, bet jāpaiet gadiem, lai tās noēnotu klints apkārtni,” pastāstīja S.Lakina. Raunēnietis Uldis Rudzītis atceras, ka pirms gadiem, karstā dienā nokāpjot pie Staburaga, tur bijis vēsi, saule redzama vien caur kokiem. “Tagad pie klints atklāts laukums,” bilda raunēnietis, bet S.Lakina paskaidroja, ka no sau­les cieš arī klints, šūnakmens žūst, arī sūnas vairs nav tik zaļas.

Raunas Staburags ir raunēniešu gadsimtu mantojums. Daudzi atceras milža divas raudošās acis, tagad kāda Staburaga apmeklētāja novērtēja: “No mūsu Milža palicis Šķielacis”. Un Latvijas vienīgā Staburaga sabrukšanā vislielāko kaitējumu nodarījuši apmeklētāji. Uzraksti, ka uz klints nedrīkst kāpt, tiek ignorēti. “Atbraukusi tūristu kompānija. Jaunietis ar lielu suni uzkāpis uz klints. Par aizrādījumu pasmīnēja un diezin vai saprata, kāpēc nedrīkst,” pārdomās dalījās S.Lakina un atklāja, ka vislielākais nepatīkamais pārsteigums bijis ieraudzīt kādas kosmētikas firmas reklāmu, kurā jauna meitene staigā pa Staburaga klinti un reklamē dabisko kosmētiku. Kā pasargāt Staburagu? Konkrētas atbildes nav. Ja uzstādītu    novērošanas kameras, tad kādam tajās redzamajam nepārtraukti jāseko.    

Priecājoties par savu Staburagu un jaunuzbūvētajām kāpnēm, raunēnieši atzina, ka būtu tikai taisnīgi, ja par unikālā dabas objekta apmeklējumu tiktu prasīta samaksa. Kaut simboliska. Svarīgi arī, lai ērti ar viedtālruni var samaksāt.

Kamēr būvnieki strādāja, no stāvlaukuma tika izveidota neliela dabas taka, kas apmeklētājiem nodrošināja iespēju aiziet līdz Staburagam. Taku uzturēs arī turpmāk, lai dažādotu piekļuves iespējas. Bet pa metāla kāpnēm ar augstpapēžu kurpēm iet nav ieteicams, iznākums ir katra paša atbildība.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
13

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
49

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
342

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
112

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
550

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi