Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Traumas darba vietā – darba devēju piesegšana un desmitiem tūkstošu eiro izmaksas

Toms Sadovskis
13:20
29.04.2024
83
Balta 2904

FOTO: publicitātes

28.aprīlī atzīmēta Starptautiskā darba aizsardzības diena. Katru gadu apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) atlīdzībās par darbā gūtām traumām izmaksā vairākus simtus tūkstošu eiro, un arī šogad jau ir pieteikta pirmā lielā atlīdzība, kuras paredzamā izmaksa pārsniegs 50 000 eiro. Savukārt Valsts darba inspekcija atgādina, ka Latvija ir starp ES dalībvalstu līderēm attiecībā uz letālajiem nelaimes gadījumiem darbā, tāpēc ir būtiski reģistrēt un izmeklēt ikvienu nelaimes gadījumu, lai izprastu tā cēloņus un novērstu līdzīgus riskus nākotnē.

    Smagākas traumas – paaugstināta riska nozarēs

    Visbiežāk traumas darba vietā tiek gūtas tādās nozarēs kā mežizstrāde, metālapstrāde, būvniecība, un smagākas tās ir tad, ja nodarbinātais strādā ar specializēto aparatūru vai darbs notiek brīvā dabā un lielā augstumā. Tāpat dažādām nozarēm ir savas tipiskās traumas. Piemēram, metināšanai raksturīgas acu traumas vai acs ābola gļotādas apdegumi, celtnieki biežāk gūst traumas, krītot no augstuma, bet ražošanai tipiskas ir pirkstu amputācijas darbā ar griešanas iekārtām. Kopumā visizplatītākās darba traumas ir dažādas brūces, sasitumi, roku pirkstu lūzumi, roku un kāju lūzumi, kā arī locītavu saišu bojājumi. Laiku pa laikam tiek gūti arī ārkārtīgi smagi savainojumi – politraumas, galvaskausa lūzumi, kāju amputācijas, un diemžēl reizēm šādi gadījumi beidzas ar cilvēka nāvi vai invaliditāti.

    BALTA pieredzē ir vairāki gadījumi, kad atlīdzību izmaksas pārsniegušas 10 000 eiro, reizēm pat vairākus desmitus tūkstošu. Visos šajos gadījumos diemžēl cilvēki ir miruši vai guvuši invaliditāti. Iemesli – cietušajiem uzbrauc smagā autotehnika, traumas tiek gūtas industriālo iekārtu lietošanas laikā, traumas iestājas, iekrītot šahtās u. tml. Taču arī tad, ja cilvēks izdzīvo, nereti traumas ir tik smagas, ka izraisa ilgstošu darbnespēju un prasa dārgu, sarežģītu ārstēšanu – nereti vairāku tūkstošu eiro apmērā.

    Apdrošināšanas atlīdzību izmaksas summējas

    “Jāteic, ka ne visos gadījumos, kad darba vietā, pildot darba pienākumus, gūtas traumas, cilvēki ir bijuši apdrošināti. Savukārt, ja darba devējs ir parūpējies par darbiniekiem un apdrošinājis pret nelaimes gadījumiem, noteikti ir vērts parūpēties par sevi un savu ģimeni papildus, iegādājoties arī personīgo nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisi.

    Nelaimes gadījuma rezultātā izmaksātās atlīdzības summējas, un cietušais saņem lielāku kompensāciju. Kā vēsta senais teiciens – dubults neplīst,” stāsta BALTA nelaimes gadījumu produkta vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.

    Viņa piebilst – Latvijā cilvēki bieži noformē sīkas traumas, kas iegūtas darba vietā, kā sadzīves traumas, piesedzot darba devēju, kurš nav ieinteresēts bojāt darbā notikušo nelaimes gadījumu statistiku, vai nezinot savas tiesības, tāpēc īstais šādu negadījumu skaits ir krietni lielāks nekā apdrošinātājam pieteiktais.

    Valsts darba inspekcijas pārstāve Linda Matisāne norāda, ka būtiski ir izmeklēt un reģistrēt darbā notikušos nelaimes gadījumus, lai primāri noskaidrotu to cēloni un veiktu pasākumus, kas novērstu to atkārtošanos. “Pēdējos gados liela daļa darba devēju, reģistrējot nelaimes gadījumus Valsts darba inspekcijā, kā nelaimes gadījuma cēloni norāda darbinieka neuzmanību. Uzveļot atbildību par notikušo darbiniekiem, darba devējs nemēģina noskaidrot patieso iemeslu, kas ir izraisījis darbinieku neuzmanību, t. sk. skaitā savu atbildību, piemēram, par darba slodzi, uzmanības novērsējiem u. c. Tas, iespējams, ir viens no iemesliem, kāpēc gadu no gada Latvija ir starp ES dalībvalstu līderēm attiecībā uz letālajiem nelaimes gadījumiem darbā,” dalās eksperte.

    Linda Matisāne uzsver, ja ir noticis nelaimes gadījums darbā, tad darbiniekam ir būtiski pateikt par notikušo darba devējam, pat ja sekas nav iestājušās nekavējoties. Tas liks darba devējam izmeklēt nelaimes gadījumu un noskaidrot cēloņus. Pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas pabeigšanas darba devējam ir jāizsniedz cietušajam nelaimes gadījuma akts, kurā ir aprakstīts notikušais un norādīti cēloņi. Ja darbinieks nepiekrīt darba devējam (piemēram, ir norādīts, ka darbinieks ir bijis neuzmanīgs, lai gan patiesībā ir bijusi nedroša darba vide), tad darbiniekam mēneša laikā ir tiesības apstrīdēt šo dokumentu.

    Savukārt BALTA nelaimes gadījumu produkta vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva atgādina – cilvēka dzīvība un veselība nav novērtējama naudā, tāpēc tā jāsargā visiem spēkiem gan pašam, gan līdzcilvēkiem. Darba devēji var uzlabot darba vidi un apstākļus, savukārt paši nodarbinātie – ievērot darba drošības noteikumus un parūpēties par apdrošināšanu, kas atvieglos finansiālo slogu, ja negadījums tomēr notiks.

    Komentāri

    Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Sava laika personība. Arturs Dronis

    00:00
    23.11.2024
    29

    Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

    Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

    00:00
    22.11.2024
    40
    1

    124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

    Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

    10:27
    21.11.2024
    44

    Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

    Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

    00:00
    21.11.2024
    137
    1

    Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

    Sagatavo auto Ukrainai

    00:00
    20.11.2024
    61

    Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

    Ukraiņu ģimeņu bērniem latviešu valodu palīdz apgūt nometnē

    00:00
    19.11.2024
    41
    1

    Projekta “Atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometnēm” ietvaros nupat aizvadīta jau piektā nometne “Cīrulīši”. Mērķis ir saliedēt vietējos skolēnus un bērnus no Ukrainas, vienlaikus dodot viņiem iespēju apgūt latviešu valodu. “Puse dalībnieku ir latviešu bērni, puse – ukraiņu. Projekts paredz, ka nometnē ukraiņu nedrīkst būt skaitliski mazāk. Nometnē primārais ir latviešu valodas apguve, […]

    Tautas balss

    Vai svarīgākā ir domes vadība

    11:01
    21.11.2024
    49
    J. raksta:

    “Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

    Sveiciens glābējiem un policistiem

    11:01
    21.11.2024
    16
    14
    Seniore raksta:

    “Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

    Kur novilkt robežu

    11:39
    20.11.2024
    32
    Lasītāja raksta:

    “Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

    Pilsoniska atbildība

    11:39
    20.11.2024
    27
    M.N. raksta:

    “Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

    Nevar atrast tualetes

    14:54
    13.11.2024
    65
    Seniore no kaimiņu novada raksta:

    “Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

    Sludinājumi