Raiņa kvartāla laikmetīgās mākslas centrā Cēsīs, apskatot Venēcijas biennāles 18. arhitektūras izstādei radīto paviljonu “Tirdzniecības centrs “Latvija”” (TCL), sekojot norādēm, var nokļūt dabā. Patiesībā gleznotāja Anša Rozentāla izstādē “Skats Apkārt”.
“Te kopā ir it kā nesavienojamais– arhitektūra un glezniecība, bet tās viena otru papildina, katra ar saviem izteiksmes un formas veidiem. Lielveikala tēls ir aktīvs. Lai atpūstos no tā uzmācīgās vides, var ienākt manā izstādē, baudīt glezniecību, skatīt dažādos rakursos iekārtas gleznas un atkal atgriezties lielveikalā,” stāsta mākslinieks un uzsver, ka klasisko glezniecību, ainavas parāda dažādos mūsdienīgos veidos.
A.Rozentāls pēta ainavu žanra transformāciju caur laikmetīgās mākslas prizmu. Ar “Skats Apkārt” viņš aizstāvēja doktora grādu Mākslas akadēmijā. Izstāde atklāj cilvēka un ainavas attiecības. Apmeklētājs stāv mākslas darba vidū, jo gleznas nav pie sienas, kā pierasts izstādēs, ainavas spoguļojas arī uz grīdas. Mākslinieks savā krāsu valodā mudina skatītāju izzināt apkārtni, ieraudzīt gan plašumu, gan sīkas detaļas. “Darbos apspēlēju dabu, tās ir ainavas bez cilvēku figurālas iesaistes. Kad ainavā ienāk cilvēks, tas ir kas pavisam cits un uzmanību pievērš viņam. Ainava ir jābauda, tā ļauj atpūsties,” stāsta A.Rozentāls un piebilst, ka viņa darbi Raiņa kvartāla laikmetīgās mākslas centrā izskatās citādi nekā Rīgas Mākslas telpā, jo te ir dabiskais apgaismojums, augsti griesti.
“Šo telpu pazīstu, te esmu bijis uz izstādēm. Esmu ļoti priecīgs Cēsīs izstādīt savus darbus. Un kopā ar arhitektūras biennāles ekspozīciju, ja vēl dzied koris “Kamēr”, varu būt laimīgs,” bilst mākslinieks. A.Rozentāls jau vairāk nekā desmit gadus piedalās biedrības “Art Cēsis” mākslas plenēros. Brauks arī šovasar.
Mākslinieks uzsver, ka pašam ainava saistās ar atpūtu un to piedāvā arī apmeklētājiem. Ja kāds vēlas atpazīt, kur gleznās redzamās ainavas var skatīt dabā, mākslinieks atklāj, ka viņam skaistākās ainavas saistās ar Garciemu, kur ir vectēva mājas.
Izstādē ir divas gleznas , kuru tapšanai impulsus devuši ārējie apstākļi. Arī tās ir “Skats apkārt”. Mākslinieks pastāsta, ka viņu iespaidojusi situācija ar mākslinieku Alenu Džeisonu. “Ar mākslīgā intelekta palīdzību viņš radīja darbu, izdrukāja uz audekla un iesniedza konkursa žūrijai, un ieguva pirmo vietu. Tad vērtētāji uzzināja, ka to radījis mākslīgais intelekts un radās jautājums, kam darbs pieder – māksliniekam vai datoram. Diskusijas turpinās, un mākslinieks tā arī nav ieguvis šā mākslas darba autortiesības. “Vēlējos uzsvērt, lai arī apkārtējā pasaule mums ikvienam ir ļoti nozīmīga, to izjūtam, saprotam, jāņem vērā, ka mākslīgais intelekts tepat aiz stūra slēpjas,” bilst A.Rozentāls.
Var runāt par laikmetīgo mākslu, par klasisko, saukt to dažādi, bet pats būtiskākais nezūd – vai mākslinieks uzrunā skatītāju, vai liek domāt, iedvesmo. Ja tā, nav taču svarīgi, kā uzrunā, galvenais, ka sajūtam, saredzam.