Ceturtdiena, 21. novembris
Vārda dienas: Zeltīte, Andis

Atrast burtus baltās rūtīs

Sarmīte Feldmane
15:25
22.04.2024
514
Vizma

Vizma Kronīte. FOTO: Sarmīte Feldmane.

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai.

-Kāpēc tik daudzi risina krustvārdu mīklas? Tiesa, tā nav jaunatnes iecienīta nodarbe.

-Pati risināt krustvārdu mīklas sāku    padsmitnieces gados, tad dažos žurnālos bija pa vienai. Ierakstīju vārdus, kurus zināju. Bija interesanti pārliecināties, cik zinu, bet, lai visus lauciņus aizpildītu, atbildes nemeklēju. Pār­maiņu laikā mīklas sāka publicēt avīzes, arī žurnāli. Ja visas mīklas atrisināja, varēja piedalīties balvu izlozē. Tas radīja azartu – ja jau citi māk atrisināt, vai es nevaru. Un tā ir veselīga aizraušanās.

Tagad grūti iedomāties, ka nav interneta, kur var meklēt un atrast atbildes. Bet ir taču enciklopēdijas, dažādi izziņas izdevumi. Ja no avotiem, kas mājās, atbildi nevarēja iegūt, bija jāiet uz bibliotēku. Tur viens šķirstīja, kaut ko meklēja, otrs. Iepazināmies, izveidojās krustvārdu mīklu minētāju pulciņš.    Tikāmies bibliotēkā, kad sākās ēkas remonts, mājvietu atradām namā, kur pulcējas nevalstiskās organizācijas. Kād­reiz bijām krietni vairāk par desmit, tagad esam mazāk.  Sa­tiekoties gan risinām kāda žurnāla mīklas, lai varētu sūtīt konkursam, gan tāpat parunājamies, jo ne katrs iedziļinās mīklās, lai iegūtu balvas. Bet cēsnieki ir nopelnījuši diezgan daudz dažādu balvu. Krustvārdu mīklu risinātāji ir domubiedru kopa. Sa­zvanāmies, paprasām cits citam padomu.

-Esat pazīstama krustvārdu mīklu sastādītāja. Tas šķiet ļoti nopietni.

-Pirmo mīklu sagatavoju1981. gadā. Atkal jāsaka – grūti iedomāties, ka datoru nebija, viss bija jāzīmē ar roku. Tagad datorā izveidoju rāmi, tad domāju vārdus. Dažkārt spītīgi noteikti gribas ielikt konkrētu vārdu, tad pārējie apkārt jāizdomā. Tā ir galvas lauzīšana. Vienalga, vai mīklu risini vai sastādi. Man ir sava grāmatvedība – visas sastādītās mīklas ir sakrātas,    tās, kuras publicētas, glabājas mapēs. Esmu sagatavojusi 1226 mīklas, 16 vēl nav palaistas tautās.

-Ne tikai mīklu risinātājam jābūt erudītam, arī pašam sastādītājam.

-Noteikti. Un vēl uzmanīgam, nedrīkst būt paviršs.    Reiz kolēģis pikts zvanīja, kas tas par vārdu, ko esmu ielikusi mīklā. Tikai noteicu: “Izlasi kārtīgi!” Viņš sāka smieties.    Arī lasīt jautājumu nevar pavirši. Taču ir mīklas, kuras nokaitina, tad lieku malā.    Var pabrīnīties, kāpēc jāmeklē kaut kāds mazs ciems Āfrikā. Tikai tāpēc, ka vārds ar trim burtiem.    Jā, nav viegli atrast mazos vārdus, bet jāpadomā arī par risinātājiem, lai viņi iesākto nenoliek malā.

Klubiņā mums bija autori, kuru mīklas nebija iecienītas, un bijām viņiem devuši iesaukas, tiesa, ne visai glaimojošas. Kaut vai jautājums -    rakstnieks, dzimšanas un miršanas gads, turklāt ne latviešu. Ko iegūsi, uzzinot, kad viņš dzimis, kad aizgājis, vai tas paliek atmiņā? Man patīk krustvārdu mīklās ielikt latviešu tautas mīklas. Bērnībā mājās daudz minējām. Nekā sarežģīta, bet reizē nav viegli, ir jāielaužas, domāšana nedaudz jāpamaina, lai atminētu. Kaut vai mīkla – vīrs stāv ceļmalā, šķērsām krekls mugurā. Tagad pavasarī katru dienu nevaram neredzēt, bet neiedomājamies, ka tas ir bērzs.    

-Lai sastādītu mīklas, jābūt zināšanām par visdažādākajām tēmām.


-Latvietis taču ir vispusīgs. Daudz zina un prot. Pati esmu praktiska, katrai lietai atrodu vismaz divus izmantošanas veidus. Galvenais – nedrīkst skatīties šau­ri, jādomā praktiski un radoši reizē.

-Vai mīklu risināšana neapnīk? Ja to dari gadiem, vai vairs ir jautājumi, kuru atbildes nezini.

-Bija laiks, kad neminēju, jo vairs nebija interesanti. Mīklās tie paši jautājumi, kas bija pirms gadiem desmit. Sastādītāji jau meklē, cik nu kurš neatlaidīgs. Esmu klasisko krustvārdu mīklu piekritēja. Bet vēl taču ir tik daudz citu: igauņu, vācu, amerikāņu, zviedru, šifrētās, sudoki un vēl citas.    Kad kaut kur brauc, pa ceļam var paniekoties. Esmu mēģinājusi sastādīt zviedru mīklu, bet šķita sarežģīti un garlaicīgi.

Var jau mīklas risināt internetā. Pamēģināju, vienreiz pat torti laimēju, bet tomēr tas nav man. Man patīk paņemt žurnālu vai avīzi un aizpildīt rūtiņas. Ar minēšanu ir tā: galvenais ir sākt, ja izdodas, tad gribēsies vēlreiz pamēģināt. Ja ģimenē kāds risina, tad noteikti bērni vai mazbērni to darīs. Meita un dēls arī ir cītīgi risinātāji. Protams, cik var atvēlēt laiku.

-Tātad pašai azarta nepie­trūkst. Savulaik regulāri piedalījāties dažādos erudītu konkursos.


-Cēsu komandā    piedalījos Vidzemē erudītu līgā. Jautājumi bija ļoti sarežģīti. Kā šodien atceros – kā sauc atkritumu mašīnu. Izrādījās norba, mēs to tā nesaucām, tikai Rīgā. “Gribi būt miljonārs” bija interesanta spēle. Esmu piedalījusies septiņās. Bija jānopērk loterijas biļete, jānosūta, tad zvanīja, kaut ko pajautāja, ja atbildēja pareizi, aicināja uz spēli.   

Mājās sēdi un brīnies, kā var nezināt atbildi tik vienkāršam jautājumam. Kad esi televīzijas studijā, vairs nezini neko, galva tukša, centies domāt, saproti, ka atbildes tepat ir, bet nevari pateikt, tās lido apkārt. Pēc tam atkal brīnies, kā varēji neatcerēties, jo zini. Tas ir stress, lai cik patīkama būtu gaisotne. Saprotu tos, kuri televīzijas spēlēs apmulst, riņķo apkārt atbildei un nevar pateikt. Katrā ziņā tā ir interesanta pieredze, daudzi satikti cilvēki.

-Jums ir vēl kāda aizraušanās – veidojat apsveikumu aplikācijas.

-Man patīk knibināties. Laikam jau ir tāda praktiski radoša domāšana. Kaut ko ieraugu, uzreiz skaidrs, ka tas var noderēt, un jau ir arī ideja, kā izgriezumu izmantot apsveikuma aplikācijā.  Zie­massvētkos savējiem nosūtu vairāk nekā 30 apsveikumus. Katrā kas tieši saņēmējam īpašs. Radošo nekārtību nesaprotu. Dēls pārmet, ka esmu perfekcioniste, bet viņš ir tāds pats. Nopērku somu, uzreiz tajā iešuju kabatas, lai savā vietā ir telefons, maks, čeki. Visam jābūt savā vietā, tā pierasts.

-Seniori bieži vien žēlojas, ka garlaicīgi, cik var risināt krustvārdu mīklas un skatīties televizoru.

-Man pietrūkst laika. Daudz staigāju.  Ziema bija nepatīkama, bet Cēsīs un apkārtnē izstaigātas visas takas, tālākā pastaiga ir līdz Ērgļu klintīm.

Cēsīs ir tādas iespējas! Dzī­vesvietu ne pret vienu citu nemainītu, kur nu vēl savu Bērzaini. Izeju no dzīvokļa un esmu dabā. Man patīk miers, kas apkārt. Taču, kad atbrauc draugi, grib aiziet uz kādu kafejnīcu centrā, piebraukt nevar, nē, braucam citur. Labprāt aizbraucu arī uz kādām tālākām takām.

Katrā gadalaikā ir kas interesants. Gaidu pavasari. Vasarā    jābrauc ekskursijās, esam jauka kompānija. Vienreiz gadā noteikti jāaizbrauc uz Inešiem, tur man ļoti patīk. Esam izdomājuši, ka šovasar noteikti gribas pabūt Preiļos, Kuldīgā, Alojā. Gan vēl kur citur arī aizbrauksim.    Lab­prāt eju uz koncertiem tepat Cēsīs.  Seriālus vairs neskatos, nekā jauna tur nav,    visi tik līdzīgi. Cenšos daudz smaidīt. Diem­žēl ir tik daudz īgnu cilvēku. Kāpēc? Ja pasmaidītu, pats sajustos labāk un īgnums pazustu.

-Ja jums iedotu atrisināt pašas pirms gadiem sastādītu mīklu, cik ātri tiktu galā?

-Nudien nezinu. Būs jāpamēģina, nebija ienācis prātā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
180

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
19

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
18

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Forma izceļ sievišķību

15:32
13.11.2024
96
1

Lāčplēša dienā zemessargi visā Latvijā uz savām darbavietām devās formas tērpā. Tādējādi godinot Brīvības cīņu varoņus, kuri nosargāja mūsu valsti pirms vairāk nekā simts gadiem, un apliecinot šodienas valsts sargu vadmotīvu – mana Latvija, mana atbildība! Zemessardzes 27. kājnieku bataljonā Cēsīs militārās prasmes apgūst arī sievietes. Par to, kāda bija viņu motivācija, pievienojoties zemessargiem, un […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
17
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
8
2
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
22
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
23
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi