Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Divi EP soļi, lai mazinātu zaļmaldināšanu

Andra Gaņģe
06:32
17.04.2024
71
Fabrika.cdr

ZĪMĒJUMS: Marta Meldra Martinsone

Izpratne par videi draudzīgu dzīvesveidu daudziem kļūst par ikdienas normu.

Arī tie, kas tam nepievēršas mērķtiecīgi, iegādājoties kādu lietu, pat tādu sīkumu kā iepirkuma maisiņu veikalā, bieži izvēlas to, pie kura ir norāde – bioloģiski noārdāms vai mazāk piesārņo. Taču ne vienmēr uzrakstiem, preču aprakstiem un ražotāju ziņām par it kā videi draudzīgu ražošanas ciklu vai uzņēmuma politiku var ticēt, jo tādas norādes, ja vien tai nav kāda sertifikāta apstiprinājums, nav jāpierāda. Lai Eiropas Savienības (ES) valstīs sakārtotu šos jautājumus, Eiropas Parlamenta (EP) deputāti šajā pavasarī ir izskatījuši divas direktīvas, kuru mērķis ir novērst tā saukto zaļmaldināšanu.

Februārī deputāti pieņēma direktīvu*, kas aizliedz marķējumā maldinoši atsaukties uz vides aizsardzību, tajā skaitā arī produkta ilgtspēju, ja tam nav pierādījumu. Kad to apstiprina Eiropas Savienības (ES) Padome, to publicē Oficiālajā Vēstnesī un dalībvalstīm divos gados nosacījumi jāiekļauj savos tiesību aktos. Savukārt martā EP pieņēma nostāju tā sauktajai Zaļuma norāžu direktīvai. Tajā paredzēts, kādas pārbaudes un apstiprinājumi būtu nepieciešami, lai aprakstā par preci drīkstētu izmantot norādes par pozitīvu ietekmi uz vidi, kā arī šo norāžu izmantošana. Darbu pie šī tiesību akta pabeigs jaunais Eiropas Parlaments, ko Latvijā vēlēs 8.jūnijā.

Direktīva, ko apstiprināja februārī, nosaka, ka produktu marķējumā aizliegts izmantot vispārinātas ar vidi saistītas norādes, piemēram, “videi draudzīgs”, “dabisks”, “bioloģiski noārdāms”, “klimatneitrāls” vai “ekoloģisks”, ja tam nav konkrēta apstiprinājuma. Nedrīkstēs izmantot arī norādes, ka produktam ir neitrāla, samazināta vai pozitīva ietekme uz vidi, ja, piemēram, ražotājs ir veicis kādu ar produkcijas izgatavošanu nesaistītu videi labvēlīgu pasākumu.

Zaļmaldināšana ir arī nepamatota produktu ilgtspējas norādīšana. Piemēram, dažām elektroierīcēm mēdz norādīt noteiktu izmantošanas reižu skaitu, taču tas nebalstās uz salīdzināmiem datiem un rada apjukumu patērētājiem. Direktīvas noteikumi ir pamats arī šī marķējuma izmantošanai. EP pauž, ka nākotnē ES atļaus izmantot tikai tādu ilgtspējas marķējumu, kura pamatā būs oficiāli apstiprinātas sertifikācijas shēmas vai kurus būs izveidojušas publiskās pārvaldes iestādes. Noteikumi arī aizliedz mudināt patērētājus aizstāt preces daļas agrāk, nekā nepieciešams, piemēram, bieži patērētājus pāragri aicina nomainīt printera tinti. Aizliegts arī sniegt informāciju, kas rada iespaidu, ka preci iespējams remontēt, ja tas neatbilst patiesībai.
EP plenārsēdē ziņotāja Biļana Borzana no Horvātijas sacīja: “Mēs spersim soli prom no izmešanas kultūras, padarīsim mārketingu pārskatāmāku (..) Cilvēki varēs izvēlēties produktus, kas ir izturīgi, remontējami un ilgtspējīgi, pateicoties uzticamākām etiķetēm un reklāmām. Vissvarī­gākais, ka uzņēmumi vairs nevarēs mānīt cilvēkus, sakot, ka plastmasas pudeles ir labas, jo uzņēmums kaut kur iestādījis kokus, vai apgalvot, ka kaut kas ir ilgtspējīgs, to sīkāk nepaskaidrojot.”

Direktīvā, par kuru būs jābalso nākamā EP deputātiem, proti, Zaļuma norāžu direktīvā, jau detalizētāk paredz rīcību, lai norādes un reklāmas, kas vēsta par videi draudzīgu preci, atbilstu tās īpašībām vai ražošanas ciklam. ES dalībvalstīm vajadzētu noteikt institūciju, kas pieņem un pārbauda ražotāju iesniegtos pierādījumus, lai saņemtu atļauju reklamēt produkciju kā “bioloģiski noārdāmu”, “mazāk piesārņojošu”, “ūdeni taupošu” vai “bioloģisku”. Pēdējais lasītājiem var atgādināt pārtikas preču marķēšanu, kas Latvijā labi pazīstama, bet jāatgādina, ka direktīvā ir runa par rūpniecības precēm un pakalpojumiem, par kuriem patērētājam zināma kopēja regulējuma nav.

Deputāti atbalstījuši nostāju, ka institūcijai atbilde par marķējumu jādod ne ilgā kā 30 dienās, bet vienkāršāk pārbaudāmiem apgalvojumiem termiņš varētu būt īsāks. Noteikumi neattiektos uz mikrouzņēmumiem, bet mazajiem un vidējiem uzņēmumiem varētu papildus dot gadu, lai panāktu atbilstību.

Norādes, ka produkcija vai pakalpojums ir videi draudzīgs, noteikti nedrīkst balstīt uz oglekļa emisiju kompensēšana praksi. To, ka uzņēmums iegulda līdzekļus iniciatīvās, kas uzlabo vidi, var ziņot, taču, ja tā pamatdarbībā siltumnīcefektu gāzu emisija turpinās, tā preces nevar saukt par videi draudzīgām. q

*Eiropas Savienības direktīvas ir tiesību akti, kas nosaka mērķus, kuri jāsasniedz ES valstīm. Mērķu īstenošana ir dalībvalstu ziņā – katra izstrādā savus tiesību aktus.

Raksts tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
13

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
49

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
342

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
112

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
550

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi