Piektdiena, 4. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis
weather-icon
+6° C, vējš 4.3 m/s, R vēja virziens

Krievijas politiskā ainava

Sallija Benfelde
00:00
06.04.2024
91
Sallija Benfelde

Vērojot ziņu plūsmu no Krievijas pēc 22. marta terora akta “Crocus City Hall”, ir redzams, ka varai tas labi noder kara histērijai.

Dienu pirms terora akta Kremļa runasvīrs Dmitrijs Pes­kovs paziņoja, ka Krievijā ir karastāvoklis, lai gan līdz tam agresorvalstī vārdu “karš” nedrīkstēja lietot, tika runāts tikai par spec­operāciju.

Jau 6. martā ASV publiski brīdināja par gaidāmo terora aktu Krievijā, tagad kļuvis zināms, ka par to brīdināja arī Irāna. Tātad divas valstis, kuras nekādi nevar nosaukt par Krievijai draudzīgām, tomēr brīdināja, kas tiek plānots un ka cilvēki var iet bojā. Krievijas vara jau pēc 22. marta atrunājās, ka brīdinājumi bijuši pārāk aptuveni, lai gan ir kļuvis zināms arī tas, ka brīdinājumi bija par “islāma valsti” un Maskavu. Ārvalstu eksperti tagad ironizē, ka brīdinājumi tiešām nav palīdzējuši, jo Krievijas varas iestādes nav saņēmušas teroristu sarakstu ar viņu pases datiem.

Protams, ugunsgrēks, kuru teroristi izraisīja “Crocus City Hall”, vēl nebija nodzēsts, kad Kremlis jau paziņoja, ka tajā iesaistīta Ukraina un ka teroristi bēg uz Ukrainu. Tiesa gan, nekādas Ukrainas līdzdalības pēdas nav atrastas vēl šodien, turklāt Baltkrievijas diktators Lukašenko izpļāpājās, ka teroristi esot devušies uz Baltkrieviju. Lai kā tur arī būtu vai nebūtu bijis, terora akts Kremlim ir labi noderējis un pat liek domāt, ka tas ir tajā piedalījies vai, iespējams, to organizējis, izmantojot “islāma valsti”. Savulaik Krievijas specdienesti ir veikuši ne vienu vien terora aktu, to izmantojot kā iemeslu karam Čečenijā.

Tagad Kremlis jau ir paziņojis par mobilizāciju. Tiesa gan, to dēvē par pavasara iesaukumu, tajā paredzēts iesaukt aptuveni 150 tūkstošus. Maskavā un Pēter­burgā notiek akcijas migrantu izķeršanā un deportācijā, turklāt deportēti tiek arī cilvēki, kuri jau ir saņēmuši Krievijas pases un kļuvuši par pilsoņiem. Pēdējā laikā migranti, kurus aiztur jebkurā vietā un laikā, arī tiek sūtīti uz fronti karot, bet partija “Vienotā Krievija” valsts Domē jau aicina atjaunot nāvessodu, lai atbrīvotos no “nodevējiem”. Un, protams, sabiedrībā tiek kurināts naids pret ukraiņiem un Rietumiem vispār, spīdzināšana, par spīti Krievijas Federācijā vēl esošajiem likumiem, tiek padarīta par ikdienas pieļaujamu darbību. Par terora aktu aizdomās turētie uzreiz tika spīdzināti, video ierakstus publicēja, lai katrs var redzēt, ko nozīmē būt aizdomās turētajam. Par to, ka vainu var atzīt tikai tiesa pēc izmeklēšanas, un to, ka izmeklēšana nenozīmē spīdzināt cilvēku tik ilgi, līdz viņš piekritīs jebkam, Krievijā atklāti ignorē.

Mihailo Podoļaks, Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks antikrīzes komunikācijas jautājumos, savā blogā raksta: “Tu zini, kur notiks terora akts. Tu zini, kad tas notiks. Tu esi saņēmis konkrētu informāciju par iespējamo terora aktu. Bet tu vien­alga atkal publiski paziņo jau zināmos melus par “ukraiņu pēdām” tajā (Patruševs*). Ko tas nozīmē, kāpēc tā notiek? Atbilžu varianti: 1. Lai nebūtu jāatskaitās iebiedētajai auditorijai par savas specdienestu aģentūras un pretizlūkošanas dienestu nespēju, neprasmi strādāt; 2. Lai uzsvērtu savu intelektuālo un loģiskās domāšanas nespēju katram gadījumam, ja nu nākotnē gaidāma kaut kāda “juridiska atbildība”; 3. Lai turpinātu pārdot “iekšējā tirgū” neapšaubāmo psihopatoloģiju ar nosaukumu “antiukrainiskā histērija”, kam savukārt jāattaisno manifestētie asinskārie nodomi; 4. Lai primitīvi nomaskētu paša terorista būtību un kara teroristisko raksturu.

Jebkura no šīm atbildēm noved pie neizbēgamās atziņas: Putina un Patruševa tandēms ir galēji toksisks un ir pilnībā atrauts no realitātes. Un ir bezjēdzīgi sevi mierināt ar cerību, ka ar viņiem ir iespējams sarunāties un par kaut ko vienoties…”.

*Nikolajs Patruševs – Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) direktors.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
32

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
72

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
55

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
26

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
49

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
59

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
15
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
22
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi