Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Iedvesmot ar savu stāstu un izdejot emocijas

Iveta Rozentāle
00:00
04.04.2024
703
Viva (2)

Kad deja ir dzīve. Lai arī stalbēniete Līga Laudiņa šobrīd pārvietojas ratiņkrēslā, viņas mīlestība uz deju nav mazinājusies ne par kripatiņu. Tā būs redzama arī deju grupas “Viva” 25 gadu jubilejas koncertā “SAPŅTājas”. FOTO: Iveta Rozentāle

Cēsu Bērnu un jauniešu centra deju grupa “Viva” cītīgi gatavojas 25.jubilejas koncertam “SAPŅOTājas”, kurā izdejos savas emocijas un sapņus.

Koncerts ir īpašs, tajā dejos arī ilggadēja grupas dalībniece, stalbēniete Līga Laudiņa, kura pirms pāris gadiem neveiksmīgas medicīniskas manipulācijas dēļ nokļuva ratiņkrēslā.

Tagad jaunā meitene regulāri apmeklē fizioterapeitu, tomēr ikdienā saskaras ar spēcīgām sāpēm, ko varētu palīdzēt mazināt pretsāpju sūkņa implantēšana Vācijā. Tas arī dotu cerību iespējai sākt staigāt. “Viva” vadītāja Inga Cipe aicina: “Satiksimies koncertā 6. aprīlī Cēsu koncertzālē, kur katram būs iespēja redzēt Līgu uzstājamies un piedalīties viņas sapņa īstenošanā, ziedojot meitenes ārstēšanai Vācijā. Es ticu, ka pienāks brīdis, kad Līga atkal varēs nostāties uz savām kājām un dejot tāpat kā senāk!”

I.Cipe saka, ka atbalstā jaunietei no visas sirds piedalās dejotāju kolektīvs. “Mūsu vislielākais sapnis, ka, darot to, kas tik ļoti patīk, varēsim palīdzēt kādam no sava kolektīva. Mēs nekad nezinām, kā dzīve var iegriezties. Šis ir stāsts, ka sapņot un īstenot sapņus var turpināt arī tad, ja dzīve iegriežas pavisam negaidīti! Līga un viņas ģimene mums ir ļoti liela iedvesma, spēka avots un arī apliecinājums nepadoties, neskatoties ne uz ko. Mēs visi mācāmies iejūtību, drosmi, piemēru, ka, pat ja notiek kas neglābjams, tās nav beigas, vēl ir tik daudz iespēju, kā tomēr darīt. Tā mēs visi bagātināmies. Novērtēju Līgas ģimeni, kas ir tik atbalstoša.”

Arī Līga uzsver, ka bez ģimenes grūto brīdi nebūtu varējusi pārvarēt, un ir ļoti pateicīga, ka vecāki gatavi viņu visur izvadāt, vienmēr atbalsts ir arī brāļi Roberts un Viesturs. Līgas mamma Sandra atklāj, ka viņai ļoti patīk vest bērnus uz mēģinājumiem, sporta pasākumiem, mammai svarīgi, lai viņi var būt aktīvi. Inga Cipe atzīmē, ka Līgas mamma arī vienmēr ļoti palīdzējusi deju kolektīvam.

Līga Laudiņa, vidusskolniece, “Vivā” dejoja no pirmās klases. “Deju iemīlēju uzreiz. Man patīk dejas radīšanas process, mēģinājumi, koncerti, sajūta uz skatuves. Vienmēr ar prieku braucu gan uz mēģinājumiem, gan koncertiem. Man ļoti mīļa ir vadītāja, kolektīvs, kas bija tik ģimenisks, ka kļuva par otrajām mājām. Tik daudz kas kopā piedzīvots – nometnes, Dziesmu un Deju svētki -, bet īpaši atceros pirmo koncertbraucienu uz ārzemēm, Vāciju, vēl pavisam maziņai esot, kad vēl ir bail, bet kolektīvs dod drosmi ļauties piedzīvojumam. Deja manā sirdī ir uz palikšanu. Tāpēc esmu ļoti pagodināta, ka mani uzaicināja uzstāties jubilejas koncertā. Dejošanas visu laiku ļoti pietrūka. Man ļoti daudz nozīmē tas, ka vadītāja izdomāja īpašu horeogrāfiju, lai es varētu piedalīties. Šobrīd izbaudu ikvienu mirkli dejā,” emocijās dalās Līga.

Arī Inga Cipe piebilst: “Veidojot horeogrāfiju, vienmēr domāju par meitenēm, kuras dejos, viņu raksturiem, jo deja ir stāsts un deju kustībā meitenes izsaka savas emocijas. “Viva” ir emociju krātuve. Tāpēc ir tik īpaši, ka kolektīvs ir kā radoša ģimene, kur mācāmies attiecības, dalāmies emocijās un savā piedzīvotajā.”
   

Lai gan Līga nu jau divus gadus nevar dejot tā, kā to turpina kolektīva biedrenes, dejošana ir devusi gan fizisko izturību, gan rūdījumu, un viņai ļoti patīk aktīvs dzīvesveids. Jauniete šoziem ar instruktoru Dāvi Si­minaiti “Žagarkalnā” iemācījās braukt ar sēdslpēpi, pievērsusies ratiņdejām, sporto un domā par piedalīšanos parasportā. Bet pēc atgriešanās no slimnīcas, kur varējusi tikai gulēt, meitene atklājusi savu gleznošanas talantu.

Par izjūtām un pārdzīvoto viņa rakstījusi domrakstu “Kas ir mans varonis?”, kur vidusskolēnu grupā ieguvusi pirmo vietu. Viņa raksta: “Visas dzīves garumā mēs saskaramies ar dažādiem izaicinājumiem un šķēršļiem. Arī man tādi ir, bija un būs. Pirms divarpus gadiem no meitenes, kas savu dzīvi nevarēja iedomāties bez dejošanas, tagad esmu meitene, kas cer, ka atkal varēšu staigāt, būšu vesela un dzīvošu dzīvi, kādu biju iztēlojusies un par kuru biju sapņojusi. Mani varoņi nav supervaroņi vai slepenie glābēji no filmām. Viņi ir pavisam parasti cilvēki man apkārt. Viņu spēks slēpjas ikdienas darbos un attieksmē.”

Arī “Druvai” L.Laudiņa pastāsta, ka par vislielākajiem varoņiem uzskata savu ģimeni, kas palīdzējusi iet cauri viņas smagajam dzīves posmam: “Viņu varonība ir acīmredzama – tā ir mīlestība, nebeidzama gatavība palīdzēt, atbalsts un nemitīgi centieni uzlabot manu dzīves kvalitāti, un dot iespēju man piepildīt savus sapņus.” Iedvesmu Līgai sniedz arī viņas līdzcilvēki – fizioterapeiti, draugi un jauniepazīti cilvēki: “Mani iedvesmo Latvijas parasportisti Diāna Krūmiņa, Aigars Apinis, Ieva Melle, Poļina Rožkova, Annija Kļaviņa un visi parabasketbolisti.” Viņa pastāsta, ka pārdzīvotais padarījis arī viņu pašu stiprāku, varonīgāku: “Ne­skatoties uz to, ka dzīvoju nebeidzamās sāpēs, dzīvoju ar sarežģītām diagnozēm un fiziskiem ierobežojumiem, es turpinu smaidīt, priecāties par dzīvi, kāda tā ir.”

Līgas dzīves stāsts, pieredze, viņas un ģimenes pozitīvais skats uz dzīvi, gaišums un cerība bija ļoti būtiska koncerta programmas veidošanā. Inga Cipe pastāsta: “Ideja par koncertu radās dejotājām, kas jau kādu laiku vairs nav kolektīva dalībnieces. Kad viņas uzzināja par Līgu, viņas stāstu, radās gan koncerta nosaukums “SAPŅOTājas”, gan koncerta sižetiskā līnija. Redzu, ka esmu meitenēm iedevusi to īpašo dejas dzirksti, aicinājusi sapņot, un tagad meitenes sapņo un rada.”

Mūsdienu deju grupa “Viva” darbojas jau 30 gadus, ietverot gan laikmetīgās dejas, gan džeza, hip-hopa un citus mūzikas žanrus. Bet ar nosaukumu “Viva”, ko izdomāja viena no dejotājām Anete Veldre, kolektīvs pastāv 25 gadus. “Domājot par koncertu, man ir sajūta par brīnišķīgu satikšanos. Dejos meitenes, kurām jau ir vairāk nekā 30 gadu, būs arī deja kopā ar dejotāju mazulīšiem, ar dziedātāju Renāru Kauperu,” atklāj I.Cipe. Koncertā uzstāsies ap 100 “Vivas” dejotāju un vēl tikpat deju draugu no citiem kolektīviem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
9

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
44

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
50

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
374

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
131

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
572

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi