Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Tik tālu nu esam

Sarmīte Feldmane
07:58
30.03.2024
55
2 Sarmite Feldmane 150x150.jpg

Labturība pēdējā laikā skan no katra sevi cienoša dzīvnieku aizstāvja. Vienalga, vai viņš saimnieks sunim, trusim, kanārijputniņam vai kāmītim. Nav zināms, ko domāja    Antuāns de Sent-Ekziperī, kad 1943.gadā lasītājiem nodeva grāmatu “Mazais princis”, un vai paredzēja, ka uzrakstītie vārdi “Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām” tiks citēti un kalpos sabiedrībai kā atgādinājums, ka katra radība nav vienkārši kukainis, mājlops, suns, kaķis, bruņurupucis, bet kas daudz vairāk.

Viendien, apsverot labturības problēmas valstī, saķēru galvu, jo sapratu, ka zemiskāka cilvēka par mani nav. Tātad, kas man ir apkārt un kā par šīm dzīvajām radībām rūpējos. Pagrabā ziemā mitinās žurkas. Vai esmu interesējusies, kā tās jūtas, vai saņem sabalansētu barību, ja pieejami tikai kartupeļi, jo burkāni un bietes ir toveros grantī. Vai nevajadzētu regulāri aiznest graudus, auzu pārslas, vēl kādus citus graudaugus? Nuja, bet tikai bioloģiski audzētus. Sirdsapziņa sauc – dari. Nedrīkst taču vienas žurkas, tās, kuras dzīvo dzīvokļos, būt labākas par tām, kas pagrabā.

Ziemā barotavās salaižas lieli un mazi lidoņi, kašķējas, plēšas, spēlējas un cīnās par saulespuķu sēkliņām, putraimu graudiņiem. Saulītē jau redzēti pirmie odi. Pārziemojuši pagrabā, par to prieks. Tūlīt pievakarēs sāks uzbrukt, bet kā atvairīt, nenodarot pāri? Skaidrs, ka visas tās ķīmijas, ar ko appūš apģērbu, odiņiem kaitē, pēc tam putniņi noķer saindētos kukaiņus. Un dabas indēšana turpinās. Tā, lūk, mēs samaitājam odu un putnu dzīvi, baidīdamies no maziem dzēlieniem. Kāpēc par to neviens nekliedz! Vai tad tas nav stāsts par putnu un kukaiņu tiesībām? Un cilvēkam ir jānodrošina to labturība, jāgādā, lai dzīvo laimīgi.

Nekur neesmu dzirdējusi par akvārija zivtiņu labturību, par kanārijputniņu un bruņurupuču labturības prasībām. Vai tie nav pelnījuši?    Vai zinām, kādos akvārijos dzīvo zivtiņas, kādi būri ir istabas putniņiem, cik bieži tos izlaiž izkustināt spārnus un cik bruņurupuči nav iestrēguši zem dīvāniem? Ko tiem dod ēst, cik bieži baro, vai ir svaigs gaiss, ūdens? Vai par to varam būt vien­aldzīgi!    Un kā ar veterināro aprūpi?

Latvieši tautasdziesmās, arī dzejnieki apcerējuši circeņus, kuri dzied aizkrāsnē. Patiesi romantiski! Cik mājās tie vairs dzīvo? Cilvēku neizpratnes dēļ tie pametuši viņu mitekļus. Kur un kā tie dzīvo? 2002. gadā mājas circeni pasludināja par Latvijas gada kukaini. Tajā gadā tika datēti 20 novērojumi. Vai tā jau nebija vēsts par sisinātāju katastrofu? Neviens neceļ ne ausu, nedzird, kā jūtas circeņi, jo kukainīšu balsis ir klusas. Vai nav pēdējais laiks tiem darīt labu? Aizkrāsne man ir, jādodas ekspedīcijā kādu sameklēt. Visa vasara priekšā!

Kaķa man nav. Varbūt iegādāties, sačipot, kā likums tūlīt liks darīt? Vai tā Minci pasargāšu, būšu gādīga saimniece? Noteikti ne, jo laukos kaķis iet, kur grib, lai cik skaista istaba nebūtu iekārtota, silts mūrītis vēsiem vakariem un ziemām. Bet ir taču    GPS raidītāji. Tad zināšu, aiz kura ceriņkrūma mans Mincis laiskojas. Novērošanas kameras būs pār dārgu.    Regulāri varēs izskatīt runčuka (gan bijušā, jo tas taču jāsterlizē) gaitas, vērtēt intereses, skaitīt noietos soļus. Laikam jau tā būs jādara, jo katram ir jāiet ne tikai laikam līdzi, bet arī pa priekšu. Un, ja ieradīsies labturības pārbaudītāji, ceru, ka viņi nepārmetīs, ka sekoju Minča privātajai dzīvei, jo daru taču paša labā.

Mums apkārt ir tik daudz neaizsargātu dzīvo radību, ka jākliedz ne tikai pie Saeimas, bet daudz, daudz augstāku varu gaiteņos. Ja aizvien ticam, ko, nezin ko domādams, uzrakstījis A. de Sent-Ekziperī.

P.S. Pārdomas pēc izmaiņām Veterinārmedicīnas likumā, kas tieši skar kaķu un mājas (istabas) sesku īpašniekus. Viņiem jāgādā, lai praktizējošs veterinārārsts      dzīvnieku apzīmētu ar mikroshēmu, izsniegtu    pasi un veiktu pirmreizējo dzīvnieka reģistrāciju datubāzē. Kaķa vai mājas (istabas) seska īpašniekam būs jāsamaksā veterinārārstam par dzīvnieka apzīmēšanu un pirmreizējo reģistrāciju, reģistrāciju datubāzē,    – deviņi eiro, bet par pakalpojumu dzīvnieka reģistrācijas nodrošināšanai – 5,50 eiro. Un vēl jāsamaksā par vizīti, kādu kurš veterinārārsts prasa.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
38
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
41

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
24

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
38

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
46

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
23
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi