Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Jestram kolektīvam priekpilna jubileja

Sarmīte Feldmane
00:00
30.03.2024
245
Jumis

Dejotājiem gadus neskaita. “Jumis” 30 gadu jubilejas koncertā. FOTO: Jānis Kažoks

Ar plašu koncertu kopā ar draugiem Priekuļu vidējās paaudzes deju kolektīvs “Jumis” nosvinēja 30 gadu darbības jubileju.

“Izdejojām dejas, kas pašiem patīk,” saka vadītājs Uldis Blīgzna. No 90.gadu beigām aizvien repertuārā ir Jāņa Mar­cinkeviča deja “Kad mēs meitas precējām”, bet katrai desmitgadei sava iecienītākā.

Koncerts sākās ar  “Diždeju”, kuru izpildīja nu jau bijušie dejotāji. “Jau pirmajā mēģinājumā, kad atkal satikāmies, skatuve mums bija par mazu,” pastāsta ilg­gadēja dejotāja Dainida Ozoliņa un uzsver, ka “Jumis” vienkārši ir feins kolektīvs. “Dzī­vespriecīgs, atbildīgs, kad svarīgi koncerti, skates, prot savākties jebkurā situācijā,”saka Edvīns Freimanis, bet Dainida atgādina, ka “Juma” devīze ir: “Koncertā būs!” Ja arī mēģinājumā kas neizdosies, visi zina, ka atbildīgā brīdī katrs dejos ar dubultu degsmi, ka dejas zīmējums  būs precīzs, dejotāji perfekti.

Kolektīva saknes ir Priekuļu selekcijas un izmēģinājumu stacijā. Deju kolektīvs bija uzaicināts uz Itāliju, vajadzēja kādu skaistu nosaukumu, jo, nosaucot piederību, tas bija par garu. Vineta Stīpniece toreiz ierosināja, ka kolektīvam varētu būt nosaukums “Jumis”, pārējie apstiprināja. Jumis ir zemes un auglības simbols, dzīvības sākums, tas nozīmē pāris vai divi kopā. 1996.gadā     “Jumis” uz Itāliju neaizbrauca, bet pie nosaukuma tika. Pirmie tā vadītāji bija Vineta Stīpniece un Andrejs Sončiks, tad  Dace Šteina, bet no 1997.gada Uldis Blīgzna.   

Edvīns Freimanis ilgus gadus bijis kolektīva prezidents. “Ar vadītāju izrunāju, ko dejosim, kur brauksim, ko darīsim, tālāk jau atlika tikai organizēt,” atklāj Edvīns. Viņš aizvien ir atbildīgais par kolektīva karogu. “Tas glabājas pie manis, un arī uz jubilejas koncertu kultūras namā noliku goda vietā. Šis jau trešais karogs, bet visi bijuši līdzīgi. Pirmo šuva Ulda sieva Sanita, kura tolaik arī dejoja,” pastāsta ilggadējais dejotājs.

“Pirmos 15 gadus sastāvs nemainījās. Patlaban ir vislielākā paaudžu maiņa, ienāk trīsdesmitgadnieki,” stāsta Dainida un uzsver, ka jaunie turpina tradīcijas. Ikgadējie pārgājieni, laivu braucieni, koncerti pie draugiem, jubilāru sumināšana… “Vasarās nu jau gadus 20 mūs aicina kūjniekos, sanākam bariņš un braucam,” atklāj Dainida un piebilst, ka 30 gados bijis daudz un neaizmirstamu kopābūšanu un piedzīvojumu.

Jānis Sirlaks ilgus gadus dejoja “Jumī”. Viņam atmiņā koncerti Norvēģijā un pārgājiens kalnos.  “Gids jautāja, vai gribam atpūsties kā japāņi vai latvieši. Pro­tams, kā latvieši. Tas tik bija pārbaudījums! Pāreja pa kalnu kori, vienā pusē lejā ezers kilometra dziļumā, otrā pusmetru. Atska­nēja kliedzieni: “Sūtiet helikopteru, tālāk neiešu!”  Stāvējām uz šau­rās pārejas, tad metāmies rāpus. Man bija baltas botas, teicu, lai tie, kas aiz manis, skatās uz baltajām botām, nevis lejā. Galā tikām un bijām laimīgi,” atmiņās kavējas Jānis un piebilst, ka drošības sajūta, ka viss taču beigsies labi, nevienu nepameta, jo līdzās taču bija savējie.

Mēģinājumos un koncertos bijis ne mazums situāciju, par kurām ar laiku var pasmieties. “Puišiem uz skatuves ir saplīsušas bikses, meitām nokrituši brunči, dejots ar vienas kājas zābakiem, ar krokšiem,” atklāj Dainida, bet Edvīns piebilst, ka tā jau ir tradīcija – mēģināt citam citu iznest cauri, kaut vai, kamēr guļ, aizšūt krekla piedurknes.   

“Tas, kurš nav gatavs delverībām, nesaprot jokus, drīz vien pats saprot, ka neiederas. Ja pāris dejo un viens ir greizsirdīgs, arī ilgi nepaliek,” atklāj bijušais dejotājs un uzsver, ka, kaut vairs nedejo, jubilejas koncertā uz skatuves jābūt kopā ar savējiem.

““Jumis” vieno vienādi domājošos, jo citādi viņi nebūtu kopā. Ir jāprot sadzīvot. Jaunajiem paiet laiks, kamēr pieslīpējas. Gadījies, atnāk dejot, bet drīz saprot, ka tas nav viņa kolektīvs,” saka U.Blīg­zna, bet  Jānis uzsver, ka vadītājs spēj saprasties ar ikvienu, vienmēr ieturēts, prasīgs, mērķtiecīgs, ka tikai spēcīga personība var tik daudzus gadus vadīt vienu no labākajiem vidējās paaudzes deju kolektīviem novadā.

27 gadus Indra Kumsāre ir “Juma” koncertmeistare. “Viņi ir draudzīgi, jauneklīgi. Vienmēr esmu brīnījusies, kā var tik sinhroni visu izdejot. Viņi ir apzinīgi, kad strādā, tad strādā, kad atpūšas, tad ar visu jaudu. Ko­lektīvā ir ļoti laba gaisotne. Citam citu jāmīl, un arī man viņi jāmīl. Un nevaru nemīlēt,” par savējiem saka Indra.

“Juma” senākie draugi ir deju kolektīvs “Mārupietis”.  Bruno Lielkāja atceras, kā braukuši uz Dzērbeni ciemos pie “Augusta”, kuru vadīja U.Blīgzna, kur dejojot estrādē ielūzusi grīda. Pēc tam veidojās draudzība ar priekuliešiem. “Jumis” ir draugs, un draudzība kļūst tikai stiprāka. Pie viņiem braukt vienmēr ir īpašs prieks. Gaidām “Jumi” savā festivālā “Mārupes gurķis”, kur bez pārsteigumiem neiztikt,” pastāsta mārupietis, bet Dainida un Edvīns atceras, kā draugi “Juma” desmit gadu jubilejā    skatuvei pāri pa diagonāli salika dāvanu – šampanieša pudeles. “Katru reizi kādu pārsteigumu vajag, tukšām rokām jau ciemos nebrauc,” atsmej Bruno.

Jubilejas koncertā kopā ar “Jumi” dejoja “Pūrs” no Val­mieras, “Vēji” un “Pūpolītis” no Lielvārdes, “Mārupieši” no Mār­upes, U. Blīgznas vadītie jauniešu deju kolektīvi “Virpulis” un “Zelta virpulis”.  “Juma” jubilejas reizē Latvijas Nacionālā kultūras centra Atzinības rakstus saņēma dejotāji Dainida Ozoliņa, Edvīns Freimanis un Alīna Kočāne.

Nākotnei vēlējumu Priekuļu vidējās paaudzes deju kolektīvam “Jumis” izskanēja daudz. Būtiski,    lai saglabātos kolektīva gars un radošā gaisotne, kas piesaista dejotājus, kam acis mirdz.
Ja ir skaidra vīzija  par nākotni, dzirkstoša enerģija šodien un stipras saknes, tad nākamajās desmitgadēs būs daudz koncertu, svētku, piedzīvojumu un prieka.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
29

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
40
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
44

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
137
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Ukraiņu ģimeņu bērniem latviešu valodu palīdz apgūt nometnē

00:00
19.11.2024
41
1

Projekta “Atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometnēm” ietvaros nupat aizvadīta jau piektā nometne “Cīrulīši”. Mērķis ir saliedēt vietējos skolēnus un bērnus no Ukrainas, vienlaikus dodot viņiem iespēju apgūt latviešu valodu. “Puse dalībnieku ir latviešu bērni, puse – ukraiņu. Projekts paredz, ka nometnē ukraiņu nedrīkst būt skaitliski mazāk. Nometnē primārais ir latviešu valodas apguve, […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi