Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Jestram kolektīvam priekpilna jubileja

Sarmīte Feldmane
00:00
30.03.2024
337
Jumis

Dejotājiem gadus neskaita. “Jumis” 30 gadu jubilejas koncertā. FOTO: Jānis Kažoks

Ar plašu koncertu kopā ar draugiem Priekuļu vidējās paaudzes deju kolektīvs “Jumis” nosvinēja 30 gadu darbības jubileju.

“Izdejojām dejas, kas pašiem patīk,” saka vadītājs Uldis Blīgzna. No 90.gadu beigām aizvien repertuārā ir Jāņa Mar­cinkeviča deja “Kad mēs meitas precējām”, bet katrai desmitgadei sava iecienītākā.

Koncerts sākās ar  “Diždeju”, kuru izpildīja nu jau bijušie dejotāji. “Jau pirmajā mēģinājumā, kad atkal satikāmies, skatuve mums bija par mazu,” pastāsta ilg­gadēja dejotāja Dainida Ozoliņa un uzsver, ka “Jumis” vienkārši ir feins kolektīvs. “Dzī­vespriecīgs, atbildīgs, kad svarīgi koncerti, skates, prot savākties jebkurā situācijā,”saka Edvīns Freimanis, bet Dainida atgādina, ka “Juma” devīze ir: “Koncertā būs!” Ja arī mēģinājumā kas neizdosies, visi zina, ka atbildīgā brīdī katrs dejos ar dubultu degsmi, ka dejas zīmējums  būs precīzs, dejotāji perfekti.

Kolektīva saknes ir Priekuļu selekcijas un izmēģinājumu stacijā. Deju kolektīvs bija uzaicināts uz Itāliju, vajadzēja kādu skaistu nosaukumu, jo, nosaucot piederību, tas bija par garu. Vineta Stīpniece toreiz ierosināja, ka kolektīvam varētu būt nosaukums “Jumis”, pārējie apstiprināja. Jumis ir zemes un auglības simbols, dzīvības sākums, tas nozīmē pāris vai divi kopā. 1996.gadā     “Jumis” uz Itāliju neaizbrauca, bet pie nosaukuma tika. Pirmie tā vadītāji bija Vineta Stīpniece un Andrejs Sončiks, tad  Dace Šteina, bet no 1997.gada Uldis Blīgzna.   

Edvīns Freimanis ilgus gadus bijis kolektīva prezidents. “Ar vadītāju izrunāju, ko dejosim, kur brauksim, ko darīsim, tālāk jau atlika tikai organizēt,” atklāj Edvīns. Viņš aizvien ir atbildīgais par kolektīva karogu. “Tas glabājas pie manis, un arī uz jubilejas koncertu kultūras namā noliku goda vietā. Šis jau trešais karogs, bet visi bijuši līdzīgi. Pirmo šuva Ulda sieva Sanita, kura tolaik arī dejoja,” pastāsta ilggadējais dejotājs.

“Pirmos 15 gadus sastāvs nemainījās. Patlaban ir vislielākā paaudžu maiņa, ienāk trīsdesmitgadnieki,” stāsta Dainida un uzsver, ka jaunie turpina tradīcijas. Ikgadējie pārgājieni, laivu braucieni, koncerti pie draugiem, jubilāru sumināšana… “Vasarās nu jau gadus 20 mūs aicina kūjniekos, sanākam bariņš un braucam,” atklāj Dainida un piebilst, ka 30 gados bijis daudz un neaizmirstamu kopābūšanu un piedzīvojumu.

Jānis Sirlaks ilgus gadus dejoja “Jumī”. Viņam atmiņā koncerti Norvēģijā un pārgājiens kalnos.  “Gids jautāja, vai gribam atpūsties kā japāņi vai latvieši. Pro­tams, kā latvieši. Tas tik bija pārbaudījums! Pāreja pa kalnu kori, vienā pusē lejā ezers kilometra dziļumā, otrā pusmetru. Atska­nēja kliedzieni: “Sūtiet helikopteru, tālāk neiešu!”  Stāvējām uz šau­rās pārejas, tad metāmies rāpus. Man bija baltas botas, teicu, lai tie, kas aiz manis, skatās uz baltajām botām, nevis lejā. Galā tikām un bijām laimīgi,” atmiņās kavējas Jānis un piebilst, ka drošības sajūta, ka viss taču beigsies labi, nevienu nepameta, jo līdzās taču bija savējie.

Mēģinājumos un koncertos bijis ne mazums situāciju, par kurām ar laiku var pasmieties. “Puišiem uz skatuves ir saplīsušas bikses, meitām nokrituši brunči, dejots ar vienas kājas zābakiem, ar krokšiem,” atklāj Dainida, bet Edvīns piebilst, ka tā jau ir tradīcija – mēģināt citam citu iznest cauri, kaut vai, kamēr guļ, aizšūt krekla piedurknes.   

“Tas, kurš nav gatavs delverībām, nesaprot jokus, drīz vien pats saprot, ka neiederas. Ja pāris dejo un viens ir greizsirdīgs, arī ilgi nepaliek,” atklāj bijušais dejotājs un uzsver, ka, kaut vairs nedejo, jubilejas koncertā uz skatuves jābūt kopā ar savējiem.

““Jumis” vieno vienādi domājošos, jo citādi viņi nebūtu kopā. Ir jāprot sadzīvot. Jaunajiem paiet laiks, kamēr pieslīpējas. Gadījies, atnāk dejot, bet drīz saprot, ka tas nav viņa kolektīvs,” saka U.Blīg­zna, bet  Jānis uzsver, ka vadītājs spēj saprasties ar ikvienu, vienmēr ieturēts, prasīgs, mērķtiecīgs, ka tikai spēcīga personība var tik daudzus gadus vadīt vienu no labākajiem vidējās paaudzes deju kolektīviem novadā.

27 gadus Indra Kumsāre ir “Juma” koncertmeistare. “Viņi ir draudzīgi, jauneklīgi. Vienmēr esmu brīnījusies, kā var tik sinhroni visu izdejot. Viņi ir apzinīgi, kad strādā, tad strādā, kad atpūšas, tad ar visu jaudu. Ko­lektīvā ir ļoti laba gaisotne. Citam citu jāmīl, un arī man viņi jāmīl. Un nevaru nemīlēt,” par savējiem saka Indra.

“Juma” senākie draugi ir deju kolektīvs “Mārupietis”.  Bruno Lielkāja atceras, kā braukuši uz Dzērbeni ciemos pie “Augusta”, kuru vadīja U.Blīgzna, kur dejojot estrādē ielūzusi grīda. Pēc tam veidojās draudzība ar priekuliešiem. “Jumis” ir draugs, un draudzība kļūst tikai stiprāka. Pie viņiem braukt vienmēr ir īpašs prieks. Gaidām “Jumi” savā festivālā “Mārupes gurķis”, kur bez pārsteigumiem neiztikt,” pastāsta mārupietis, bet Dainida un Edvīns atceras, kā draugi “Juma” desmit gadu jubilejā    skatuvei pāri pa diagonāli salika dāvanu – šampanieša pudeles. “Katru reizi kādu pārsteigumu vajag, tukšām rokām jau ciemos nebrauc,” atsmej Bruno.

Jubilejas koncertā kopā ar “Jumi” dejoja “Pūrs” no Val­mieras, “Vēji” un “Pūpolītis” no Lielvārdes, “Mārupieši” no Mār­upes, U. Blīgznas vadītie jauniešu deju kolektīvi “Virpulis” un “Zelta virpulis”.  “Juma” jubilejas reizē Latvijas Nacionālā kultūras centra Atzinības rakstus saņēma dejotāji Dainida Ozoliņa, Edvīns Freimanis un Alīna Kočāne.

Nākotnei vēlējumu Priekuļu vidējās paaudzes deju kolektīvam “Jumis” izskanēja daudz. Būtiski,    lai saglabātos kolektīva gars un radošā gaisotne, kas piesaista dejotājus, kam acis mirdz.
Ja ir skaidra vīzija  par nākotni, dzirkstoša enerģija šodien un stipras saknes, tad nākamajās desmitgadēs būs daudz koncertu, svētku, piedzīvojumu un prieka.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
22

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
47

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
50

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
399

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
132

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
580

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi