Piektdiena, 10. maijs
Vārda dienas: Maija, Paija

Sociālie darbiniekivēlas būt sadzirdēti un novērtēti

Iveta Rozentāle
00:00
24.03.2024
80
Soc Diena 24 (3)

Sasāpējuši jautājumi. Tikšanās laikā uz sociālo darbinieku jautājumiem atbildēja novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, izpilddirektore Līga Bukovska un izpilddirektores vietniece Baiba Eglīte. Foto: Iveta Rozentāle.

Šoreiz Pasaules sociālā darba dienā novada sociālie darbinieki aicināja pašvaldības vadību un Sociālo un veselības jautājumu komitejas deputātus uz izsmeļošu prezentāciju un diskusiju “Sociālais darbs tuvplānā”.

Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, nodaļu vadītāji un darbinieki stāstīja par aktuālo, grūtībām un izaicinājumiem, uzsverot, ka svarīga ir izpratne, cik katram sociālajam darbiniekam jābūt daudzpusīgam, cik svarīgi saņemt novērtējumu un arī atbilstošu atalgojumu par savu darbu. Darbinieki atzina, ka nejūtas paš­valdības novērtēti. Teiktais izskanēja kā palīdzības sauciens tikt sadzirdētiem un uzlabot gan izpratni, gan darba apstākļus, gan arī atalgojumu, kas kaimiņu novados ir lielāks. Tika atgādināts, ka 2021. gadā Cēsu novads pievienojās Latvijas Pašvaldības sociālo dienestu vadītāju apvienības un Latvijas Sociālo darbinieku biedrības memorandam “Par sociālā darba attīstību pašvaldībās”, apliecinot vēlmi izprast sociālā darba nozīmi un gatavību pilnveidot sociālās funkcijas īstenošanu Cēsu novada pašvaldībā.

Sociālā dienesta plašo darba apjomu iezīmē jau tas, ka likumā noteiktas 23 mērķgrupas, ar kurām strādā sociālie darbinieki. Bieži vien šis speciālists ir vienīgais atbalsts senioram, jaunietim, atkarīgajam, vardarbīgam cilvēkam un daudziem citiem, kuri nonākuši grūtībās. Darbinieki strādā arī ar cilvēkiem, kuriem citi pagriež muguru, nereti ciešā sadarbībā ar policiju, bāriņtiesu, izglītības iestādēm. Ja sociālie darbinieki nevar pietiekami palīdzēt, problēmas samilzt, kļūst hroniskas, un tas ietekmē ne tikai konkrēto indivīdu, bet visu sabiedrību.

Ainārs Judeiks “Druvai” pau­da, ka parasti viņš komunicē ar domes vadību, bet šoreiz bija mērķis, lai par sociālā darba ikdienu un problēmām savā redzējumā dalās paši darbinieki, lai var tieši uzdot jautājumus un saņemt konkrētas atbildes. “Šajos gados radusies pārliecība, ka ne domju deputāti, ne pašvaldību darbinieki līdz galam neizprot sociālā darba specifiku un vajadzības.”

Runājot par sasāpējušo, A.Judeiks sacīja: “Viens, ko var paveikt pašvaldība, – parūpēties par piemērotām telpām, atalgojumu, tehnisko nodrošinājumu un darbam nepieciešamo transportu. Otrs, lai būtu pieejami sociālie pakalpojumi un speciālisti, piemēram, psihologi, psihiatri un citi, kuru palīdzība ir būtiska sociālajā darbā. Mēs esam plašs novads, lai sniegtu pakalpojumus, speciālistiem nākas daudz pārvietoties, tāpēc ne katrs vēlas pie mums strādāt, darbs galvaspilsētā vai blīvāk apdzīvotās vietās ir izdevīgāks. Arī darbiniekam jājūtas novērtētam, jāsaņem adekvāts atalgojums. Viss jau ir ļoti vienkārši, ja darbinieks jūtas slikti, izdeg, viņš nevar pilnvērtīgi sniegt pakalpojumu. Paldies pašvaldībai par sniegto cerību, ka uz gada otro pusi šis jautājums varētu tikt risināts.”

Domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, sakot paldies par padziļināto prezentāciju, kas ļāva dziļāk ieskatīties sociālo darbinieku ikdienā un vajadzībās, dalījās pašvaldības redzējumā. “Pēdējie gadi no budžeta viedokļa ir pilni izaicinājumiem – pandēmija, energoresursi, saistības, ko uzņēmāmies deinstitucionalizācijas projektā. Tas neļauj ievilkt elpu un attīstīt lielāku rosību. Ja pēdējos gados budžeta ienākumi palielinās par četriem procentiem, izdevumi daudzkārt lielākā apmērā. Turklāt pēc novadu apvienošanas vēl nav beidzies darbs pie algu un pakalpojumu izlīdzināšanas, kā arī šogad bija jāņem vērā valsts noteiktā minimālā likme pedagogu atalgojumam.”

Domes priekšsēdētājs norādīja, ka šajā gadā izlemts algas celt tikai pedagogiem, jo tas ir valsts nosacījums, kā arī izlīdzinātas algas kultūras centru darbiniekiem. “Algu nepalielināšana ir viena no šī gada budžeta sāpīgākajām lietām, bet atalgojums ir viens no darba kārtības jautājumiem,” atzina J.Rozenbergs. Tomēr viņš uzsvēra, ka nenotika ne kolektīva darbinieku atlaišana, ne slodžu samazināšana, ne sociālā atbalsta un pabalstu samazināšana. Tāpat domes priekšsēdētājs atgādināja, ka 2022. gadā sociālo darbinieku algu izlīdzināja un pērn visiem paš­valdības darbiniekiem algu palielināja. “Šogad ir pirmais gads, kad algu pieauguma nebija. Tam nepieciešami ievērojami finanšu resursi, jo vēlamies atalgojumu celt visiem. Bet ceram, ka pie šī jautājuma varēsim atgriezties gada otrajā pusē, ja budžets pildīsies.” Domes priekšsēdētājs sacīja, ka pievērsīsies arī telpu uzlabošanai, meklēs risinājumus autotransportam. “Mēs jūs dzirdam un mēģināsim rīkoties lietas labā,” noslēdzot prezentāciju, sacīja J.Rozenbergs un pēc tam atbildēja uz sociālo darbinieku jautājumiem.

“Druvai” domes priekšsēdētājs atzina, ka šī bija laba iespēja dziļāk izprast sociālo darbinieku ikdienā veicamos darbus un sajūtas: “Ir skaidrs, ka sociālie darbinieki veic ārkārtīgi nozīmīgu funkciju, lai cilvēki, kuriem pazudis ceļš zem kājām vai nav iespējas par sevi parūpēties, būtu ieraudzīti, sadzirdēti un aprūpēti. Paldies ikvienam Sociālajā dienestā, kas to    dara. Tas arī ir emocionāli smags darbs, un darbinieki vēlas, lai viņu paveiktais tiktu novērtēts. Tā ir ikviena saprotama vēlme – saņemt pienācīgu atalgojumu. Savukārt es centos izstāstīt arī paš­valdības budžeta situāciju. Pro­tams, mēģināsim meklēt risinājumus, lai strādātu pie lietām, ko sociālie darbinieki norādīja. Bet skaidrs, ka tāpat kā dzīvē un ģimenē naudiņas vienmēr ir mazāk, nekā vajadzētu, vienmēr jāizvērtē, kā to izmantot. Tomēr, salīdzinot ar citām pašvaldībām, īpaši tām, kas ir tālāk no Rīgas, mūsu budžets ir labs,    esam spējuši saglabāt gan attīstību, gan atbalstu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Priekulieši runā ar pašvaldību

00:00
10.05.2024
53

Šie un vēl citi jautājumi priekuliešu sarunu ar Cēsu novada pašvaldības domes vadību un Priekuļu apvienības pārvaldes pārstāvjiem izstiepa trīsarpus stundu garumā. Pārmaiņas Piekuļu vidusskolā, no septembra samazinot izglītības pakāpi un stiprinot pamatskolu, skar arī pašas skolas ēkas izmantošanu. Reorganizējot vidusskolu, ir iespēja pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) At­veseļošanās fonda līdzekļiem, lai modernizētu skolas vidi, […]

[Ex] da Bass turpina sadarboties ar ārzemju māksliniekiem, izdodot jau trešo singls šogad

18:32
09.05.2024
20

Populārākajās mūzikas straumēšanas platformās atrodams jauns [Ex] da Bass (Mareks Dainis) radio singls “Deja Vu’, kas tapis sadarbojoties ar jauno, bet jau starptautiski atpazīstamo deju mūzikas talantu no Somijas – Devinity (Joel Pirinen). Dziesma ir ieturēta abu valstu – Latvijas un Somijas, pašlaik aktuālās, komerciālās deju mūzikas labākajās tradīcijās. Vokālās partijas pieder somu dziedātājai un […]

Neatkarības atjaunošanas svētkos vārds jauniešiem

00:00
09.05.2024
44

“Latvijas iedzīvotāji šodien ar lepnumu un pateicību piemin tos, kuri devuši savu spēku un veselību, lai Latvija varētu kļūt par neatkarīgu valsti, lai mums būtu miers un drošība šeit, mūsu Latvijā un, protams, mūsu skaistajā Cēsu novadā. Mēs godājam priekštečus, kuri ziedojuši visu, lai mums būtu sava valsts, savs karogs, sava himna. Šodien mēs svinam […]

Savējie savējo priekam

00:00
08.05.2024
97

Valsts svētkos svin arī kultūras nama jubileju Svētki ir jāsvin. Amatieši Latvijas Republikas Neatkarī­bas atjaunošanas dienu un sava kultūras nama 50.jubileju nosvinēja jaudīgi. Savējos priecēja nama amatiermākslas kolektīvi: vīru koris “Cēsis”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Amata”, folkloras kopa “Ore”, līnijdeju grupa “Country Girls”, nesen izveidotais senioru deju kolektīvs “Rāmupe” un citi talantīgie amatieši. Kā kaleidoskopā […]

Truši arī priekam un mīļumam

07:44
07.05.2024
168

Straupes Zirgu pasta tirdziņā ne viens vien ar kasti rokās steidzās uz dzelteno telti.    Jau pa gabalu bija dzirdami priecīgi izsaucieni: “Cik viņi skaisti! Un dažādās krāsās!” Pieaugušie bija atbraukuši, lai iegādātos trušus, bet bērni – papriecāties par pūkaiņiem. Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrības “Trusis un citi” sešas Vidzemes saimniecības uz tirdziņu bija atvedušas dažādu […]

Jubilejā klausītājiem muzikāla dāvana

00:00
07.05.2024
81

Ar koncertiem   “Laiks. Mēs. Mūzika” Rīgas Krusta baznīcā un Cēsu Sv. Jāņa baznīcā Dzērbenes – Taurenes koris “Pie Gaujas” un Mālpils Kultūras centra jauktais koris “Mergupe” izdziedāja savas jubilejas. “Pie Gaujas” šogad 40 dziesmoti gadi, bet “Mergupei” jau 150. Abus korus vada diriģente Solveiga Vītoliņa. Viņa, apvienojot dziedātājus, izveidoja muzikāli skanīgu kolektīvu, kura    spēkos […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
35
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
24
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
24
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
49
Druva raksta:

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
25
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Sludinājumi