15.marts – Starptautiskā patērētāju tiesību diena. Par savām patērētāja tiesībām iedomājamies, kad gadās kāda ķibele, un, kā atzīst Cēsu Patērētāju interešu aizstāvības biedrības “Aizstāvis” vadītāja Olita Ansone, tad, satraukumā meklējot problēmas risinājumu, tiek pieļautas kļūdas.
Patērētāju aizstāvība ne vienmēr ātra
“Nekad nav par lieku par to runāt, jo ikdiena kļūst aizvien sarežģītāka. Vairs ne tikai veikalā nopērkam vajadzīgo, paņemam čeku, saglabājam, un, ja kas neapmierina, zināms, ka jāvēršas pie tirgotāja. Ir dažādi tirdzniecības un preces saņemšanas veidi,” stāsta O.Ansone un atgādina, ka Cēsīs gan neklātienē un vienreiz nedēļā klātienē ikviens var saņemt konsultāciju par patērētāju tiesībām. Un ne tikai tad, kad kaut kas nepatīkams noticis, arī tad, ja cilvēks ir kaut ko nodomājis, saņēmis kādu piedāvājumu. Var arī vienkārši painteresēties, kā rīkoties, vai likums konkrētajā situācijā ir pircēja vai pakalpojuma saņēmēja pusē. Saprotams, arī tirgotāji zina savas tiesības un viņiem ir zinoši juristi. O.Ansone uzsver, ka arī patērētāju tiesību aizstāvjiem tādi ir, jo “Aizstāvis” ir Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas dalībnieks.
Sūdzības izskata sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru. Tā ir valsts pārvaldes iestāde Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. “Tie, kam bijušas problēmas, nav apmierināti, ka viss notiek lēni, bet ir jāsavāc dokumentu pakete, centrā tos izskata pat četrus mēnešus. Ja virza uz strīdus komisiju, ja tur vēl vajag papildu dokumentus, tas atkal ir laiks. Komisijā ir eksperti gan no komersantu, gan patērētāju puses,” skaidro “Aizstāvja” vadītāja un piebilst, ka, protams, ikviens var meklēt taisnību tiesā, bet arī tur viss nenotiek ātri.
O.Ansone atklāj, ka biedrībā pēc padoma patērētāji vērsušies, lai atgūtu dažādas summas, arī daudzus simtus eiro. Viena lieta patlaban ir izskatīšanā strīdus komisijā, problēmu sāka risināt pērn pirms Jāņiem.
“Aizstāvim” pērn visbiežāk iedzīvotāji sūdzējušies par preču un pakalpojumu neatbilstību. Nopērk preci, sāk lietot, atklājas problēmas. “Patērētāju tiesību likums nosaka, ka vispirms tirgotājs var piedāvāt preces remontu vai apmaiņu. Parasti piedāvā remontu. Ja līdz šim tirgotājs izvēlējās, kas to darīs, tagad likums paredz, ka to var darīt arī patērētājs. Apmainīt var, ja pārdošanā ir tieši tā pati prece, nevis cita. Pret citu preci nevar arī tad, ja pircējs gatavs piemaksāt. Tad var prasīt atpakaļ naudu,” skaidro O.Ansone un uzsver, ka nav vērts samierināties, nodomājot, ka neies jau desmit vai 20 eiro dēļ cīnīties, zaudētāji var būt arī nākamie pircēji.
Dāvanas tāpat vien nedod
Gana populāra ir sliekšņa un distances tirdzniecība. Sliekšņa tirdzniecība ir tad, ja pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ierodas pie patērētāja viņa atrašanās vietā. O.Ansone pastāsta, kā gadījies kādai cienījamu gadu kundzei. Pie dzīvokļa durvīm piezvanīja simpātisks kungs, esot reklāmas kampaņa un bez maksas piedāvājot vitamīnus. Iedeva divus iepakojumus un lūdza parakstīties, ka saņēmusi. Protams, kundze bija priecīga par tādu dāvanu. Pēc kāda laika viņa saņēma vēstuli ar nākamo piedāvājumu un solīdu rēķinu. Nelikās ne zinis, jo viņa taču saņēma dāvanu un pirkt neko negrasās. Tad pienāca nākamais piedāvājums un jau brīdinājums par neatmaksātu rēķinu un parādu piedziņu. “Sazinājās ar kompāniju, bija gara skaidrošanās, ka ar veciem cilvēkiem tā izrīkoties nedrīkst. Kundze vienu vitamīnu iepakojumu bija uzdāvinājusi draudzenei, to atdot vairs nevarēja. Tomēr ētiskie principi guva virsroku, tika nokārtots, ka par vitamīniem nav jāmaksā,” ar gandarījumu pastāsta “Aizstāvja” vadītāja.
Dažkārt preču izplatītāji rīko reklāmas pasākumus un piedāvā iegādāties kādu preci. “Kaut līgums parakstīts, 14 dienu laikā var atteikties no preces. Nevis piezvanīt un to pateikt, bet jāuzraksta iesniegums. Iemesls nav jāpaskaidro, precei nav jābūt ar defektu,” skaidro O.Ansone un atgādina, ka tas neattiecas uz veikalā pirkto preci.
Klikšķis, un pirkums veikts
Var gandrīz vai teikt, ka retais nav iepircies internetā. Kā kuram gadījies, par to stāstu ir daudz. O.Ansone min piemēru, ka pēc padoma atnākusi sieviete, kura internetā nopirkusi kleitu. Norādījusi izmēru, krāsu, bet saņēmusi divreiz lielāku apģērbu. Gribējusi sūtīt atpakaļ, bet mājaslapā adreses nav.
“Iepērkoties internetā, vispirms jāizpēta mājaslapa, vai tajā minētas arī pircēja tiesības. Tās parasti ir kaut kur lapas lejasdaļā, tur jābūt arī atteikuma veidlapai. Ja nav, tas vien jau ir aizdomīgi. Pircējam ir 14 dienas, lai no preces atteiktos un to nosūtītu atpakaļ. Apģērbu, protams, drīkst uzlaikot, bet ne valkāt. Feisbukā ir daudz piedāvājumu, ja to izmantotājam rodas problēmas, bieži vien nav, kur tās skaidrot,” stāsta “Aizstāvja” vadītāja.
Īsziņas, telefona zvani, e-pasti ar piedāvājumiem, arī brīdinājumi nu jau kļuvuši ierasti. Par tiem runā policija, bankas, patērētāju tiesību aizstāvji, bet aizvien krāpnieki iemanās gūt labumu.
“Tehnoloģijas attīstās, pat grūti izsekot, bet krāpnieki izpaužas aizvien radošāk,” atgādina O.Ansone. Arī pati e-pastā saņēmusi paziņojumu:“Jūsu paka ir nonākusi mūsu noliktavā un nevar tikt nosūtīta nepareizas adreses informācijas dēļ. Lūdzu, aizpildiet vēlreiz precīzu adreses informāciju, un mēs to nosūtīsim 24 stundu laikā. Noklikšķiniet uz saites.” Tā kā nekādu paciņu negaidīju, bija skaidrs, ka tas ir krāpnieks. Ja uzklikšķinātu uz saites, gan jau vēl tiktu prasīta informācija, ieskaitot bankas datus,” stāsta O.Ansone un piebilst: “Ja kāds gaida sūtījumu un saņem šādu e-pastu vai īsziņu, nav grūti apmulst.”
Nesen uz konsultāciju pie O.Ansones bija atnākusi satraukta sieviete, lai pārliecinātos, vai saņemtā īsziņa ir no krāpnieka. Tā pienāca vakarā, tajā norādīts, ka nākamajā dienā konkrētā laikā jāierodas par liecinieci Zemgales tiesā. Lai uzzinātu sīkāk, jāiet uz tādu un tādu saiti. “Sazvanīja Zemgales tiesu. Tur pat nebrīnījās, jo krāpnieki izmanto ne tikai šīs tiesas nosaukumu. Saiti, protams, neatvērām,” stāsta O.Ansone un uzsver, ka saites nevajag atvērt arī ziņkāres pēc, jo mūsdienu tehnoloģijas ļauj iekļūt citās viedierīcēs, datoros, nolasīt interesējošo informāciju.
Viņa arī pastāsta, ja zvana krāpnieks, viņš parasti runā ātri, prasa ātras atbildes. “Nekur nav jāsteidzas, katra atbilde ir jāapdomā. Drīz vien krāpnieks kļūst nervozs un jūt, ka mērķi nesasniegs, un sarunu beidz,” pamāca “Aizstāvja” vadītāja.
Lai arī ātrie kredīti, vismaz nosaukuma pēc, gājuši mazumā, naudas aizdevēji piedāvā kredītlīnijas ar 48,52 procentu likmēm. “Protams, tiek noslēgts līgums. Tas ir jāizlasa, ja kaut kas nav skaidrs, var vērsties “Aizstāvī”, sazināsimies ar juristu, noskaidrosim,” saka O.Ansone.
Akcijas prece, ne akcijas cena
Lai kā mainās ikdiena, aizvien visvairāk iepērkamies veikalos. O.Ansone uzsver, ka pēdējos gados pircēji reti sūdzoties par nekvalitatīvām precēm. Tirgotājs atbild par preci, ko tirgo, un pakalpojumu, ko sniedz. Taču “Aizstāvja” vadītāja vērš uzmanību, ka arī Cēsīs, pērkot veikalos akcijas preces, jābūt redzīgiem. Ne reizi vien pircēji sūdzējušies, ka plauktā precei norādīta akcijas cena, pircējs to izvēlas, samaksā, čekā nepaskatās, mājās secina, ka samaksājis pilno, ne akcijas cenu. “Tirgotāji taisnojas, ka nav pagūts ievadīt datus sistēmā. Tā nedrīkst būt. Daudzi iepērkas, domājot, ka pērk lētāk,” uzsver O.Ansone.
Ik pa laikam “Aizstāvī” padomu lūdz, ja nav skaidrs, kā rīkojas namu apsaimniekotājs. Vairāki dzīvokļu īpašnieki nav apmierināti, ka nav informēti par mājas siltināšanā ieguldīto – kredītu, valsts atbalstu.
Arī par vidi jādomā
“Katram, kurš kaut ko pērk vai saņem kādu pakalpojumu, ir patērētāja tiesības,” uzsver O.Ansone un piebilst, ka gan Latvijā, gan Eiropas Savienības līmenī aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta patērētāju tiesībām. No šī gada spēkā ir grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Civilprocesa likumā, ar kuriem Latvijā tiek ieviests vēl viens patērētāju tiesību aizsardzības mehānisms – patērētāju kolektīvā prasība. Ja preces pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ar savu rīcību ir pārkāpis patērētāju tiesības un radījis kaitējumu vairākiem patērētājiem, patērētāji var apvienot savus spēkus un kopīgi vērsties tiesā ar prasību par radītā kaitējuma atlīdzību.
“Arī pircēji domā par vidi. Skaidrs, ka veikalā var nopirkt baterijas, turpat jābūt iespējai tās nodot. Kāda cēsniece interesējās, kur var nodot LED spuldzes. Tās Latvijā pieņem retais tirgotājs. Sazinājos ar valsts vides institūcijām, skaidroja, ka tās neesot tik bīstamas kā baterijas, bet tirgotājiem būtu jāpieņem. Būtu, bet normatīvajos aktos tas nav noteikts. Kur likt izdegušās spuldzes? Iemest sadzīves atkritumu konteineros taču nav videi draudzīgi,” problēmu, kas saistīta gan ar vidi, gan patērētāja tiesībām, ieskicē O.Ansone, uzsverot, ka darāmā ir daudz.
Komentāri