Trešdiena, 9. aprīlis
Vārda dienas: Valērija, Žubīte, Alla

Jāmācās pateikt un saņemt paldies

Andra Gaņģe
16:23
08.03.2024
156

Latvijā 47% darba ņēmēju no sava tiešā vadītāja atzinīgus vārdus saņem reti vai nesaņem nekad, 45% regulāri vai bieži. Tā vēsta pētījumu kompānijas “Kantar” nesenā aptauja.
Biežāk atzinību dzird jaunākā paaudze, 45 līdz 54 gadu veci aptaujātie atzinuši, ka labu novērtējumu par darīto saņem reti, daļa pat uzskata, ka nekad. Viņu skaitā ir diezgan daudz cilvēku, kas neapmierināti ar darbu, ko dara, un nejūtas novērtēti kā darbinieki.
To vērtēt var dažādi. Piemēram, cilvēkam, gadiem strādājot profesijā, par to vairs nav gandarījuma, nav entuziasma, tāpēc viņš labos vārdus nesadzird. Taču var būt arī tā, ka darba devējs, vadītājs pieredzējušā teicami paveikto uzskata par pašsaprotamu. Viņam pat nenāk prātā, ka tas pelnījis atzinību.
Mans priekšstats, nepamatots ar pētījumiem, ka mums, īpaši vidzemniekiem, pateikšanās un pateicību pieņemšanas prasme klibo. Ja paldies sadzīves situācijās sakām gandrīz automātiski, tad atzinību par ko labi paveiktu diezgan reti. It kā saprotams, tas, ko esi uzņēmies, par ko saņem atalgojumu, ir jādara teicami. Un tomēr tikai atzinīgs vārds būs tas, kas ļaus saprast – mans darbs ir svarīgs.
Taču nācies redzēt arī citas situācijas. Par pateiktu paldies noburkšķēšana, ka labāk jau pielikt pie algas, ka nav jau par ko, ka… Gan jau atzinība bijusi patīkama, tikai cilvēks nezina, kā tai atsaukties. Bet varbūt pateicība bijusi pārāk saldos, lipīgos vārdos izteikta, ka šķebināja un šķita nepatiesa?
Manuprāt, nemaz ne viegli uzslavas raisās arī kolēģu starpā, tāpēc “Kantar” aptaujas dati liekas pārāk optimistiski. Tā atklāj, ka 61% Latvijas darba ņēmēju kolēģiem atzinīgus vārdus saka regulāri (17%) vai pat bieži (44%), tikai 31% atzīst, ka tos saka reti (28%) vai nekad (3%). Gan jau aptaujas dalībnieki atbildes sniedza pēc sajūtām, ne rīcības. Secinājums gan cerīgs – tātad vismaz paša vēlmēs ir pateikt darba biedriem labus vārdus.
Sociālpsihologi, antropologi un citi pētnieki ir vērtējuši un vērtēs, kāpēc esam tādi, kādi esam. Katrs tik atšķirīgs, tomēr ar kopējām vērtībām, iezīmēm, tradīcijām un saskarsmes kultūru. Lai kāds katrs būtu, pateikties un pieņemt paldies ir vērts turpināt mācīties. Ne tikai darba attiecībās, jebkurās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Par miera sarunām bez optimisma

08:34
09.04.2025
11

Politikas analītiķu vērtējumi t.s. miera sarunām ir visai skarbi, bez liela optimisma, tās tiek dēvētas kā sarunas par sarunām. “Putins ir pārliecināts: vēl pēc dažiem mēnešiem ASV pāries no samierināšanas plāna uz pilnīgas iecietības plānu,” raksta Ukrainas pasaules politikas institūta dibinātājs un priekšsēdētājs Viktors Slinčaks. Viņš uzskata, ka abas puses, Krievija un ASV, vainos viena […]

Lai dzīve laukos neliktos pārāk rožaina…

09:19
07.04.2025
47

Vēja parku attīstītāju aktivitātes izgaismo kādu ļoti nelādzīgu lietu – iedzīvotāju un arī vietvaru ļoti ierobežotās iespējas nepieļaut daudzmiljonu projektus, ja to īstenošana kardināli maina un būtiski pasliktina iedzīvotāju dzīves vidi. Vienkāršāk sakot, Nītaurē, Zaubē vai citā novada pagastā var ierasties spēcīgiem aromiem svaidījušies zēni un meitenes, tērpti    dārgos uzvalkos un smalku zīmolu kostīmos, […]

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
53

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
78

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
75

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
36

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Tautas balss

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
14
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Vietējie jāatbalsta

09:19
07.04.2025
32
1
Seniore no Cēsīm raksta:

“Uzzināju par streiku Cēsu tirgū. Tas nav normāli, ka vietējiem tirgotājiem, ražotājiem tā jārīkojas. Tieši viņiem tirgū būtu jārada paši labākie apstākļi. Tirgus nav lielveikals, kur katram, kas kaut ko pārdod, prasa lielu nomu. Mūsu uzņēmēji taču jāatbalsta,” sacīja seniore no Cēsīm.

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
35
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
28
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
46
61
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Sludinājumi